Šāds jautājums daudziem radās pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Visai populārs bija viedoklis, ka mums pilnīgi pietiktu ar robežsardzi...
Nereti, piesaucot mazo zemes pleķīti Rīgas līča vidū, mums pieņemts sāpīgi nopūsties: eh, varējām taču pacensties to divdesmito gadu sākumā dabūt sev!
1943. gadā nacistiskā Vācija sāka būvēt jauna modeļa zemūdenes – XXI sēriju, kas varēja būtiski ietekmēt kara gaitu. Taču tā arī neietekmēja, jo šī zemūdene uz karu ieradās pārāk vēlu.
Krustnešiem, kas vēlākajā Livonijā ieradās uz palikšanu, sākotnēji nācās meklēt atbalstu pie lībiešiem jeb līviem, kuri XIII gadsimtā apdzīvoja Daugavas lejteci un teritoriju uz ziemeļiem no Gaujas labā krasta.
Edīte Piafa, Moljērs un Džims Morisons – tie ir slavenākie Parīzes Perlašēza kapsētas «iemītnieki», kuri ik gadu nodrošina nerimstošu tūristu plūsmu. Interesanti, ka te ir apbedīts arī viens liepājnieks...
1982. gada 2. jūlijā Kalifornijā Losandželosas starptautiskās lidostas dispečeriem šķita, ka piloti ir sajukuši prātā vai vada lidmašīnu smagā reibumā – viņi ziņoja, ka gaisa telpā nepilnu piecu kilometru augstumā lido... vīrietis dārza krēslā.
1989. gadā padomju iznīcinātājs MiG-23 bez pilota šķērsoja NATO valstu gaisa telpu, pārsteidzot pretgaisa aizsardzības spēkus.
Mūsu prātos, kad dzirdam pieminam šo Grieķijas pilsētu, pirmā asociācija neizbēgami būs tāda paša nosaukuma pašmāju ziņu portāls. Taču medija radītāju izvēli, protams, noteica Delfu senā slava.
Kā cilvēki izklaidējās pirms 1000 gadiem, kad nebija ne TV, ne interneta?Patiesi turīgs aristokrāts algoja speciālus cilvēkus kā izklaidētājus – tā radās galma āksta profesija.
Filmas apskats
Skats uz Latviju (1937)
Prezidenta ķibele (1968)
Padomju vēsturnieki savulaik sarakstīja kaudzi grāmatu par to, cik vērienīga sarkano partizānu kustība Latvijā pastāvējusi Otrā pasaules kara gados. Uz papīra tā tiešām pastāvēja...
Latgaļi bija viena no lielākajām baltu sentautām. Viņi bija arī vieni no pirmajiem jaunkristītajiem un krusta karu dalībniekiem pret pagāniem – sākumā pret igauņiem, bet vēlāk arī pret krieviem, kuršiem, zemgaļiem un lietuviešiem.
Neskatoties uz plaši pieejamiem informācijas un attēlu avotiem, domājams, liela daļa cilvēku arī XXI gadsimtā pat nenojauš, kā izskatās dažādi svešzemju dzīvnieki, putni un augi.
Kad rakstnieks Žils Verns sava romāna varoni kapteini Nemo apbruņoja ar zemūdeni Nautilus, viņš diez vai iedomājās, ka 90 gadus vēlāk pavisam reāla zemūdene ar šādu nosaukumu apciemos Ziemeļpolu.
Noslēdzot stāstu par naftas industrijas attīstību 150 gadu laikā, pievērsīsimies tam, kā nafta no vienkārša derīgā izrakteņa kļuva par globālās politikas ieroci, kura izmantošanas sekas izjūt ikviens no mums.
XIX gadsimta ļaudis bija sērošanas čempioni. Eiropas, tai skaitā arī Latvijas, sērojošais cilvēks dzīvoja starp diviem pretrunīgiem uzstādījumiem – pārliecību par cieņpilnu pēdējo godu un bailēm no slimību izplatīšanās.
Vēl turpināja dārdēt Verdenas kaujas zalves, kad 1916. gada vasarā Rietumu frontē sākās nākamā milzu asinspirts – kauja pie Sommas upes.
Šis Bībeles citāts no Zālamana pamācībām daudzus gadsimtus kalpoja kā galvenais reliģiskais un morālais attaisnojums pēršanai gan mājās, gan skolās.