Pirms 110 gadiem Dublinā – tolaik Britu impērijā ietilpstošās Īrijas provinces lielākajā pilsētā – neatkarības cīnītāji sarīkoja postošu un pilnīgi neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu.
1946. gada 5. martā Fultonā teiktā bijušā britu premjera Vinstona Čērčila runa iezīmēja jaunu laikmetu pasaulē. Sākās aukstā kara ēra.
Modi bieži mēdz nosodīt par tās izšķērdīgo īslaicīgumu.
Benito Musolīni allaž ir palicis Ādolfa Hitlera ēnā – tāda kā bāla fīrera kopija zem olīvkokiem.
Pirmā pasaules kara laikā pāri Daugavai pie tagadējām Pļaviņām tika uzbūvēts tilts, kuram gan nebija lemts ilgs mūžs.
Viduslaiku valdniekam bija krietni jāpacenšas, lai bez sava oficiālā vārda iemantotu arī palamu Sliktais jeb Ļaunais.
Sievietes darba frontē (1942)
Irānas–Irākas karš (1987)
Jau gadsimtiem ilgi rietumvalstis ir mēģinājušas panākt lielāku vai mazāku kontroli pār Persiju un tās mantinieci Irānu.
Unikālas liecības par latviešu karavīra piedzīvojumiem Persijā pirms 114 gadiem.
Kaujas pie Veļikajas upes laikā no 1944. gada 1. marta līdz 15. aprīlim mūsdienās ir it kā plaši zināmas, jo tieši šo kauju epizode bija pamatā tam, ka pēc Otrā pasaules kara par Latviešu leģiona piemiņas dienu noteica 16. martu.
Paruna par mazo cinīti un tā gāzto lielo vezumu kā uzlieta derētu skarbajai ziemeļvalstij un tobrīd trijiem miljoniem norvēģu, kuru mājās 1940. gada aprīlī ienāca Otrais pasaules karš.
Kartāgas karavadoni Hannibalu Barku vairāk cienīja viņa ienaidnieki romieši nekā paša tautieši. Arī Hannibala leģendārais karagājiens pret Romu pajuka nevis romiešu pārspēka, bet gan finansējuma trūkuma dēļ.
Ikvienam gūstā saņemtam karavīram ir tiesības mēģināt aizbēgt. Jo karagūsteknis nav noziedznieks.
Šaujampulveris, kurš no Ķīnas caur mongoļu iekarotājiem Eiropā nonāca XIII gadsimta vidū, izraisīja revolūciju ne tikai kara mākslā ar spridzekļiem un šaujamieročiem, bet arī arhitektūrā ar jauniem nocietinājumu veidiem un izklaidē ar krāšņu uguņošanu.
Efektīvam ierocim šarms nav vajadzīgs
Sanfrancisko katastrofa (1906)
Skolotājas ceļā uz kosmosu (1985)