Pirmā pasaules kara laikā pāri Daugavai pie tagadējām Pļaviņām tika uzbūvēts tilts, kuram gan nebija lemts ilgs mūžs.
Viduslaiku valdniekam bija krietni jāpacenšas, lai bez sava oficiālā vārda iemantotu arī palamu Sliktais jeb Ļaunais.
Sievietes darba frontē (1942)
Irānas–Irākas karš (1987)
Jau gadsimtiem ilgi rietumvalstis ir mēģinājušas panākt lielāku vai mazāku kontroli pār Persiju un tās mantinieci Irānu.
Unikālas liecības par latviešu karavīra piedzīvojumiem Persijā pirms 114 gadiem.
Kaujas pie Veļikajas upes laikā no 1944. gada 1. marta līdz 15. aprīlim mūsdienās ir it kā plaši zināmas, jo tieši šo kauju epizode bija pamatā tam, ka pēc Otrā pasaules kara par Latviešu leģiona piemiņas dienu noteica 16. martu.
Paruna par mazo cinīti un tā gāzto lielo vezumu kā uzlieta derētu skarbajai ziemeļvalstij un tobrīd trijiem miljoniem norvēģu, kuru mājās 1940. gada aprīlī ienāca Otrais pasaules karš.
Kartāgas karavadoni Hannibalu Barku vairāk cienīja viņa ienaidnieki romieši nekā paša tautieši. Arī Hannibala leģendārais karagājiens pret Romu pajuka nevis romiešu pārspēka, bet gan finansējuma trūkuma dēļ.
Ikvienam gūstā saņemtam karavīram ir tiesības mēģināt aizbēgt. Jo karagūsteknis nav noziedznieks.
Šaujampulveris, kurš no Ķīnas caur mongoļu iekarotājiem Eiropā nonāca XIII gadsimta vidū, izraisīja revolūciju ne tikai kara mākslā ar spridzekļiem un šaujamieročiem, bet arī arhitektūrā ar jauniem nocietinājumu veidiem un izklaidē ar krāšņu uguņošanu.
Efektīvam ierocim šarms nav vajadzīgs
Sanfrancisko katastrofa (1906)
Skolotājas ceļā uz kosmosu (1985)
Tiesājot nacistiskos kara noziedzniekus, Nirnbergas starptautiskais tribunāls uzdūrās vairākiem zemūdens akmeņiem, ko apiet nebija nemaz tik viegli...
Tiesas priekšā pēc kara nācās stāties ne tikai Vācijas vadoņiem, bet arī tās sabiedroto valstu un režīmu līderiem. Viens no nedaudzajiem izņēmumiem bija Somijas nacionālais varonis Karls Mannerheims.
Valdnieki Viesturs un Namejs bieži vien ieguvuši literāru varoņu aprises, un par tiem radītas leģendas, ko nav iespējams saistīt ar vēstures faktiem. Kāda tad ir vēsturiskā īstenība, un kā radušās leģendas?
Balkānu pussalā daudzviet gadsimtiem ilgi jaunām sievietēm tika dota skarba iespēja, kā izbēgt no savam dzimumam lemtās totālās beztiesības.