Invalīdu polo (1946)
Sagrautā Madride (1939)
Aeroplāni dodas kaujā (1916)
Pirms 85 gadiem, 1941. gada 22. jūnijā, nacistiskā Vācija uzbruka Padomju Savienībai. Tagad ir interesanti paskatīties uz pirmajām kara dienām un nedēļām vācu karavīru acīm.
Pirmo pasaules karu marksisti mēdza dēvēt arī par pirmo imperiālistisko karu. Ja velkam paralēles, tad 1979. gadā notikušo Ķīnas–Vjetnamas karu pieklātos dēvēt par pirmo sociālistisko karu, jo līdz tam pa komunisma taku ejošās valstis savā starpā nebija karojušas.
Slepenās padomju pavēles atklāj Staļina gatavošanos Trešajam pasaules karam
Otrā pasaules kara kauja norisinājusies ciemā Lankašīras grāfistē. Ne pret nacistu desantu, bet starp ASV karavīriem.
Nacistiskās Vācijas iebrukums Padomju Savienībā 1941. gada vasarā izvērtās par kaunpilnu izgāšanos par neuzvaramu uzskatītajai sarkanajai armijai.
Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs XVII gadsimtā izdarīja īstu apvērsumu kara mākslā un padarīja Zviedriju par varenu lielvalsti.
Cietumā pavadīti 18 gadi, no tiem vienpadsmit vieninieka kamerā, vairākkārt izvirzīts Nobela Miera prēmijai, aizliegums lidostai pieiet tuvāk par puskilometru...
Vai allaž neitrālā Šveice piedalījās Otrajā pasaules karā?
Pats Vinstons Čērčils par šo britu karavīru teicis – “viņš ir labākais, kas mums ir bijis, labāks par Montiju”, ar to domājot slaveno feldmaršalu Bernardu Montgomeriju.
Ar šo revolveri tika rakstīta visa austrumpuses – cariskās, ļeņiniski trockiskās, staļiniskās – impērijas XX gadsimta pirmās puses vēsture.
Filmas apskats
Irānas–Irākas karš (1987)
Sievietes darba frontē (1942)
Unikālas liecības par latviešu karavīra piedzīvojumiem Persijā pirms 114 gadiem.
Jau gadsimtiem ilgi rietumvalstis ir mēģinājušas panākt lielāku vai mazāku kontroli pār Persiju un tās mantinieci Irānu.
Kaujas pie Veļikajas upes laikā no 1944. gada 1. marta līdz 15. aprīlim mūsdienās ir it kā plaši zināmas, jo tieši šo kauju epizode bija pamatā tam, ka pēc Otrā pasaules kara par Latviešu leģiona piemiņas dienu noteica 16. martu.
Paruna par mazo cinīti un tā gāzto lielo vezumu kā uzlieta derētu skarbajai ziemeļvalstij un tobrīd trijiem miljoniem norvēģu, kuru mājās 1940. gada aprīlī ienāca Otrais pasaules karš.