Latvijas XX gadsimta vēsturi sarunvalodā mēdz dalīt ulmaņlaikos, krievu laikos un vācu laikos. Par pēdējiem tiek runāts vismazāk, jo vācu okupācija Otrā pasaules gados ilga tikai trīsarpus gadus.
No Valensijas un Madrides līdz Novgorodai un Ļeņingradai – tāds Otrā pasaules kara gados bija spāņu brīvprātīgo Zilās divīzijas jeb Division Azul ceļš.
Vācijā darbs pie tērauda bruņucepures izstrādes sākās 1915. gadā. Par veiksmīgāko piedāvājumu tika atzīts Hannoveres Tehniskā institūta zinātnieka Dr. Frīdriha Šverda izstrādātais bruņucepures variants.
Ar uguni un napalmu (1967)
Kāp mugurā! (1915)
Balkānu kari (1912)
Mika Džegera un Kīta Ričardsa mīla un naids The Rolling Stones 60 gados
Šveices Konfederācijas «kultūras ikona». Nelielos izmēros ietvertas augstas lietderības simbols un sinonīms.
Kaut gan Otrā pasaules kara beigās lielāko daļu Austrijas ieņēma padomju karaspēks, šī valsts tomēr netika iekļauta sociālisma blokā. Kā Austrijai izdevās saglabāt neitralitāti PSRS un Rietumu pretstāvē?
Karaliskais slēpojums (1987)
Sniega talka (1966)
Autoveikals atbraucis! (1955)
Robežsargu mītne (1935)
Par Kazimira Maļeviča Melno kvadrātu droši vien ir dzirdējuši visi, taču krietni mazāk būs to, kuri zina, ka tādu pašu mākslas darbu 33 gadus agrāk radīja kāds francūzis, vārdā Alfonss Allē. Viņam tas bija tikai asprātīgs joks – viens no daudzajiem, ar ko viņš sajūsmināja Franciju.
Rozi Bertēnu diezgan droši var dēvēt par stilistu profesijas aizsācēju. Tieši viņa bija modes noteicēja XVIII gadsimta Parīzē, jo Bertēna bija karalienes Marijas Antuanetes personīgā drēbniece.
Krievijas vēsturē ir viens laika posms, kas ārkārtīgi atgādina šajā valstī patlaban notiekošo. Un notika tas cara Nikolaja I valdīšanas laikā.
Garas sveicēju rindas, dāvanas un apsveikuma vēstules, glaimojošas runas, vētraini aplausi un īpaši iestudēts uzvedums Dailes teātrī četru stundu garumā. Varētu padomāt – runa droši vien ir par kādu Kārļa Ulmaņa sumināšanas reizi. Taču patiesībā stāsts ir par latviešu sociāldemokrātijas vadoņa Paula Kalniņa 60. jubileju.
Par vienu no lielākajām astoņdesmito gadu triecienceltnēm, kuras būvē bija iesaistītas gan studentu vienības, gan arī vienkārša darba jaunatne, kļuva Baikāla–Amūras maģistrāle jeb BAM. Tās celtniecība sākās vēl 1926. gadā, bet pabeidza to astoņdesmito gadu beigās.