Vietnam War: the Untold Stories.Režisors: Daks Ngujens, 2026 / ASV
Šī četras stundas garā dokumentālā lente ir militāra, sociāla un politekonomiska liecība par Vjetnamas karu. Un tātad: Dienvidaustrumāzija, pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi. Pēc Korejas demarkācijas līnijas novilkšanas Vjetnama ir reģiona karstākais punkts. Te, gluži kā Korejas kopijā, ziemeļos koncentrējas komunistus atbalstošie spēki, bet dienvidos, kā teiktu marksisti, valda imperiālisti. 1963. gadā dienvidniekiem piederošajās teritorijās jau aktīvi rosās 40 000 vjetkongiešu jeb ziemeļnieku partizānu. Savukārt dienvidniekiem nāk talkā amerikāņu militārie instruktori, kuru skaits līdz 1964. gadam ir pieaudzis līdz 23 tūkstošiem. Tā paša gada augustā Tonkinas līcī notiek incidents, kas pilnībā izmaina konflikta spēku samērus, proti, pāris ziemeļnieku ātrgaitas kuteru uzbrūk ASV mīnu kuģim Maddox. Pēc šī incidenta ASV Kongress piešķir prezidentam Džonsonam teju neierobežotas pilnvaras, lai nosūtītu papildu militāro kontingentu uz Vjetnamu, un gada beigās Indoķīnā ir dislocēti jau 183 tūkstoši amerikāņu karavīru.
Ziemeļnieki ir gatavi atbildēt: 1964. gada Ziemassvētkos viņi uzspridzina hoteli Brinks Saigonā, kur izmitināti amerikāņu virsnieki, bet 1965. gada 7. februārī uzbrūk ASV militārajai bāzei Pleikā. Džonsons atbildi parādā nepaliek, un 2. martā sākas Ziemeļvjetnamas bombardēšanas operācija, bet 8. martā uz stratēģiski nozīmīgo Danangas lidostu tiek nosūtīti divi jūras kājnieku bataljoni - tas būtībā ir atskaites punkts amerikāņu pilnasinīgai iesaistei Vjetnamas pilsoņu karā. Un tās ir tikai pirmās prologa lappuses teju desmitgadi ilgstošajā kara hronikā.
Filmā mēs redzam tās dienas pieredzējušo amerikāņu atmiņas mūsdienās - tie ir kājnieki, artilēristi, sakarnieki, kara fotogrāfi un dokumentālisti, helikopteru un bumbvedēju piloti, ir pat viens ģenerālis. To visu pavada vēl neskatītu, visai asiņainu hroniku kadri. Galvenie pieturpunkti - nozīmīgākās militārās operācijas, personīgās atmiņas, ASV administrācijas un valsts pilsoniskās pozīcijas uzkaršana, starptautiskā politiskā tīrā un netīrā veļa. Plus kā Ariadnes pavediens cauri visai filmai mūs ved pulkveža Pričera stāsts - viņš atrodas bezvēsts prombūtnē kopš 1968. gada un mājās, sievas un piecu bērnu gaidīts, atgriežas vien pēc septiņu gadu gūsta. Te mēs redzam dokumentālo patiesību par savulaik Holivudas filmās redzēto, piemēram, par Tigerland bāzi - kājnieku treniņcentru un nometni Luiziānas štata Fortpolkā. Tāpat pirmo nopietno kauju operācijas Starlight ietvaros - tas no Mela Gibsona filmas Mēs bijām kareivji. Iespējams, jūs pamanīsiet arī citus mākslas filmu citātus.
Amerikāņu kontingents savu lielāko skaitu Vjetnamā sasniedz 1968. gada beigās - tad tur atrodas 540 000 cilvēku. Tas ir tieši pirms prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarējušais Ričards Niksons sola nācijai izvest tautiešus pāris gadu laikā. Taču pilnīga armijas izvešana sākas tikai pēc 1973. gada janvārī Parīzē parakstītā miera līguma, bet pēdējie amerikāņi pēc diviem gadiem ar helikopteriem tiek evakuēti no vēstniecības jumta, kad Saigona jau ir kritusi Vjetkonga rokās. Sausais kara atlikums: amerikāņu zaudējumi sasniedza teju 60 tūkstošus kritušo, bet vjetnamiešu - no abām pusēm - līdz pat trim miljoniem cilvēku.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita
