Lusitania bojāeja (1915)
Pagātnes mirkļi (1940)
Aukstā kara robeža (1953)
Spirts un kandža bija tādi paši partizānu ikdienas pavadoņi kā šautene un granāta.
Turpinām stāstu par landesvēra cīņām Latvijas Neatkarības kara laikā. Šoreiz – par landesvēra gaitām Kurzemē pēc atkāpšanās no Rīgas.
Robertam Kļaviņam bija lemts kļūt par vienu no pazīstamākajiem, pieredzes bagātākajiem un vispretrunīgāk vērtētajiem latviešu virsniekiem, kā arī traģiskākajām personībām Latvijas valsts un tās armijas vēsturē.
Gādājot par savu drošību, dāņi sensenos laikos uzbūvēja iespaidīgu nocietinājumu kompleksu. Kritiskā brīdī gan tas no ienaidnieka tā arī nepasargāja.
Šveici esam pieraduši uztvert kā miermīlīgu un neitrālu valsti, taču pastāvēšanas laikā tā ir piedalījusies daudzos karos. Pēdējais no tiem bija pilsoņu karš, kas gan beidzās bez lieliem upuriem.
Neviens karš neiztiek bez ievainotajiem. Ikviena civilizēta valsts cenšas saviem ievainotajiem kara veterāniem izrādīt cieņu, un šim nolūkam ir ieviestas īpašas atšķirības zīmes.
1944. gada jūlijā notikušais atentāta mēģinājums pret Hitleru, kurā fīrers tikai apstākļu sakritības dēļ izvairījās no bojāejas bumbas sprādzienā, bija tikai viens no daudzajiem vērmahta virsnieku mēģinājumiem tikt vaļā no nacistu vadoņa.
Latviski to ierasts saukt par kaulu zāģi. Tāpat dēvēts arī vāciski – Knochensäge. Amerikāņi šo ieroci joprojām zina kā Hitler’s Buzzsaw jeb Hitlera ripzāģis.
Padomju Savienības «nākamais karš» jeb «kā izdzīvot ienaidnieku ielenkumā un sarīkot vispasaules revolūciju»…
Pirmā pasaules kara sākumā piedzīvojusi smagu sakāvi Austrumprūsijā, Krievijas impērija zaudējuma rūgtumu noskaloja ar panākumiem kaujās pret Austroungāriju.
Britu impērijas augstākais ordenis, darināts no Sevastopoles lielgabaliem
Kā Ukrainas dronu armija parādīja velnu krievijas kara flotei
Pasta pasaule (1920)
Galošu laikmets (1950)
Rokas augšā! (1890)