Kā zināms, astronauti kosmosā pārtiek no īpaši sagatavota ēdiena, kas piemērots lietošanai bezsvara apstākļos. Taču ir bijis viens izņēmums - 1965. gada 23. martā amerikāņu astronauts Džons Jangs nolēma pamieloties ar parastu šķiņķa sviestmaizi, tā radot pamatīgus sirdsēstus NASA inženieriem.
NASA organizētā Gemini kosmosa misija bija priekšpēdējais solis ceļā uz Mēnesi. Gemini 3 apkalpes galvenais uzdevums bija izpētīt, kā astronautiem izdosies izturēt ilgu laiku kosmosā, atstrādāt viņu darbības ārpus kuģa, kā arī kuģu satikšanās un savienošanās procedūras.
Sveiciens no restorāna
Viens no šī lidojuma dalībniekiem bija Džons Jangs - jauns perspektīvs ASV kara flotes pilots ar inženiera grādu, kas iegūts Džordžijas Universitātē. Kopā ar kosmosa kuģa komandieri Virdžilu Grisomu viņš 1965. gada 23. martā devās nepilnu piecu stundu ilgā lidojumā. Tā laikā Gemini 3 kosmosa kuģis, ko astronauti bija iedēvējuši par Molliju Braunu, aplidoja apkārt Zemei trīs reizes un pirmo reizi ASV Kosmosa programmas vēsturē iedarbināja dzinējus ar mērķi izmainīt lidojuma trajektoriju.
Viens no Janga uzdevumiem šajā lidojumā bija izmēģināt astronautiem paredzēto pārtiku bezsvara apstākļos. Skaidrs, ka šādos apstākļos bija paredzēts lietot īpašu pārtiku: saldēti kaltētas maltītes plastmasas maisiņos, kam bija jāpievieno ūdens, lai iegūtu dārzeņu sautējumu, dzērienu un desertu. Taču Jangs, nevienam nesakot, bija nolēmis šajā eksperimentā iet vēl tālāk un papildināt maltīti ar šķiņķa sviestmaizi, ko paslēpa skafandrā. Sviestmaizi Jangam iedeva astronauts Valijs Širra, kurš to iepriekšējā vakarā bija pasūtījis Cocoa Beach restorānā. Širra astronautu vidū bija zināms kā liels joku mīļotājs, un šajā gadījumā viņš labprāt izlīdzēja Jangam, kurš bija sūdzējies, ka esot «noguris no visām oficiālajām maltītēm, kas treniņos jau neskaitāmas reizes izmēģinātas».
«Mums tā šķita asprātīga doma,» vēlāk atminējās Širra. Tiesa, ja to būtu zinājuši kosmosa programmas tehniskie speciālisti, viņi noteikti jau uzreiz pateiktu, ka īstenībā joks ar sviestmaizi ir reti stulbs. Taču viņi par to dzīvoja laimīgā neziņā līdz brīdim, kad Jangs kosmosā izvilka ārā savu noslēpto sviestmaizi. Gemini 3 lidojuma ierakstā dzirdams Janga teiktais pāriniekam Grisomam: «Pamēģināsim, kā tā garšo. Smaržo labi, vai ne?» Taču, kad Grisoms nokoda kumosu, pa visu telpu sāka lidot maizes drupačas - kā atceramies, viss notika bezsvara stāvoklī. Sapratis, ka tā var piedrazot visu kosmosa kuģi, Grisoms maizi iebāza kabatā.
Gemini 3 lidojuma ierakstā dzirdams Janga teiktais pāriniekam Grisomam: «Pamēģināsim, kā tā garšo. Smaržo labi, vai ne?»
Bāriens pēc atgriešanās
Varētu šķist, - kas gan tur liels, apēst vienu nieka sviestmaizi? Taču kosmosa kuģis ir ārkārtīgi jutīga un sarežģīta sistēma, jo īpaši bezsvara apstākļos. Maizes drumstalas varēja nonākt jebkurā vadu savienojumā, elektrosistēmā vai slēdzī, izraisot katastrofu. Šī iemesla dēļ mūsdienās kosmosa stacijās izmanto nevis maizi, bet tortiljas, kas nedrūp.
Atgriežoties uz zemes, astronauti sastapa NASA inženierus, kuriem bija savs viedoklis par pikniku kosmosā. Lai gan Gemini 3 bija laimīgi atgriezies uz Zemes, incidenta izvērtēšanai tika sasaukta īpaša NASA vadības sapulce. NASA administratīvais direktors Džordžs Millers to vainagoja ar šķietami absurdu frāzi: «Mēs darīsim visu, lai novērstu iespēju, ka nākamajos lidojumos varētu parādīties kāda sviestmaize ar šķiņķi.» Grisoms vēlāk atzina, ka pēc atgriešanās ticis «saukts uz paklāja»: «Pēc lidojuma mūsu vadība lika mums saprast, ka turpmāk nesankcionēta ēdiena ņemšana kosmiskajos lidojumos nav pieļaujama.»
Pārsteidzošā kārtā astronautu karjeru šis notikums īpaši neietekmēja: Jangs kļuva par pirmo cilvēku, kas kosmosā pabijis sešas reizes, pirmais vienatnē aplidoja apkārt Mēnesim un bija arī pirmā Space Shuttle atspoļu kuģa Columbia lidojuma komandieris. Pavisam viņš NASA nostrādāja 42 gadus. Grisoma liktenis bija skumjāks: viņš 1967. gadā gāja bojā nelaimes gadījumā, trenējoties Apollo 1 kuģa lidojumam. Savukārt slavenās sviestmaizes kopija ir apskatāma Grisoma memoriālajā muzejā Mičelā, Indianas štatā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita