Viens no Latvijas lepnumiem un pasaules dārgākajiem māksliniekiem Marks Rotko nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu, kas aplūkojis viņa gleznas. Viņš turpina dzīvot modes dizaineru darbos, ietekmējot arī cilvēkus, kam māksla ir vienaldzīga.
Dzīves fakti
Īstais vārds: Markuss Rotkovičs
Mantojums: 836 gleznas un divi tūkstoši zīmējumu
Dzimis 25.09.1903. Dvinskā, tagadējā Daugavpilī
1910 - ģimene emigrē uz ASV
1929 - noformulē savu redzējumu mākslā
1961 - triumfē ar izstādēm ASV un Eiropā
1970 - izdara pašnāvību, atstājot uz molberta gleznu Sarkanais uz sarkanā
Glezna Oranžs, sarkans, dzeltens (1961) pārdota izsolē par 86,7 miljoniem dolāru
Glezna Baltais centrs (1950) pārdota par 72,8 miljoniem dolāru
Marka Rotko darbi ir redzami Nacionālajā mākslas galerijā Vašingtonā, MOMA un Guggenheima muzejos Ņujorkā, Menila kolekcijā Hjūstonā Teksasā, MOCA (laikmetīgās mākslas muzejs) Losandželosā un Rotko kapelā (Menils) Hjūstonā un citur.
Kopš 2013. gada Latvijā, Daugavpilī, atrodas Rotko muzejs
Traģēdija, ekstāze, liktenis
Marks Rotko izstrādāja pats savu filozofiju, pasludinot mākslas darbu par sava veida skatuvi performancei, kuru veido mākslinieks, krāsa, skatītājs un emocijas. Viņš nevēlējās, ka tiek salīdzināts ar ekspresionistiem vai koloristiem, uzsverot, ka viņa mērķis ir nevis izteikt emocijas, bet gan tās stimulēt. Tikpat svarīgi viņam bija abstrahēt sevi no saviem darbiem.
Rotko uzskatīja, ka māksla ir spēcīgākā un tīrākā no komunikācijas formām. Viņaprāt, svarīgi bija noņemt jebkādas norādes, līdz pat gleznas nosaukumam, tā dodot iespēju katram vērotājam iegūt savu personisko, individuālo pieredzi. Lai tā būtu pilnvērtīga, mākslinieks aicināja skatītāju pietuvoties gleznai 30 cm attālumā un ļaut tai sevi pārņemt. Viņam izdevās - cilvēki, ja vien spēj atslēgt savu kritisko prātu, gleznu priekšā izjūt negaidīti spēcīgas emocijas. Interesanti, ka dažādos dzīves posmos viens un tas pats darbs uz vienu un to pašu cilvēku var atstāt diametrāli pretēju iespaidu - no svētlaimes līdz izmisumam. Pats mākslinieks to dēvēja par augstāko garīgo pieredzi jeb ceļojumu. Tieši to viņš teicās pārdzīvojam, radot savus darbus. Lai to piedzīvotu, mākslinieks izstrādāja vairākus principus - sekot sava iekšējā bērna instinktam, tā pietuvojoties savām pirmatnējām vēlmēm un sapņiem. Rotko uzskatīja, ka tikai tādā veidā katrs mākslinieks var izstrādāt savu individuālo rokrakstu, nevis strādājot pēc kaut kādiem paraugiem vai priekšrakstiem.
Rotko interesēja dziļas cilvēciskas emocijas, viss no traģēdijas līdz ekstāzei. Būtībā viņa dzīves darbs bija izveidot platformu, kas runās viņa valodā ar skatītāju arī ilgi pēc nāves, un tas viņam izdevās.
Rotkomānija
Mode un māksla vienmēr ir bijušas cieši saistītas. Daudzi dizaineri veltījuši kolekcijas vai kā iedvesmas avotu norādījuši Marka Rotko gleznas. Arī patlaban tik ļoti aktuālais color block princips ir tas, ko varam redzēt mākslinieka gleznās. Viņa darbos ir smalkas gradācijas, kas nemanāmi pāriet no vienas nokrāsas uz citu. Audumos pārnestas krāsainas joslas dažādos platumos un toņkārtās vizuāli un emocionāli saista ne mazāk kā Rotko darbi. Pārejas ne vienmēr ir noteiktas, reizēm tās ir izplūdušas. Lai gan iedvesmas avots bieži ir viena un tā pati glezna, rezultāts vienmēr ir citāds, jo katram modes māksliniekam ir sava emocionālā pieredze un vēstījums. Kaut vai tikai šī iemesla dēļ Rotko, kuru daudzi ir saukuši par šarlatānu, ir kļuvis par klasiķi. Rotko uzsvēra, ka «visinteresantākā glezna ir tā, kas izpaužas vairāk par to, ko cilvēks domā, ka redz». Varbūt šī pieeja, kas būtībā ir katra veiksmīga ārējā tēla veidošanas pamatā, ir tā, kas rezonē modes māksliniekos. Paši dizaineri labprāt runā par Rotko vai par to pieredzi, ko viņos atmodinājusi Rotko māksla. Grafiskums. Tīro krāsu hipnotiskums. Skaidrība un pārredzamība. Drosme. Spēcīgs instruments, lai sajustu sevi dzīvu. Daudzi runā par Rotko gleznu vibrāciju, kuru centušies pārnest uz savām kolekcijām, ienesot tajās tēlus no krāšņiem krāsu triepieniem līdz minimālismam, kas atbalsojas smalkajās krāsu gradācijās. Un tas strādā! Emocijas, sevis izpratne un izpaušana caur apģērbu ir viens no mūsdienu aktuālākajiem pieprasījumiem. Zināms emocionāls atkailinājums vai, tieši otrādi, apbruņojums ir tieši tas, kas šobrīd nepieciešams, dzīvojot pasaulē, kura nepārtraukti mainās. Vai šāda inspirācija vienmēr ir atnesusi veiksmi dizaineriem? Ne vienmēr. Bet uzmanību gan.
Dizaineri, kuri radījuši kolekcijas, iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem
Raf Simons, Bottega Veneta, Schiaparelli, Vera Wang, Lad Musician, Dries Van Noten, Anita Hirleka, Proenza Schouler, Valentin Yudashkin, Valentino, Manolo Blanhnik, Michael Kors, Valentino, Elie Saab, Harrison Wong, Salvatore Ferragamo, Yuichi Kuroda, Lad Mucsician, Gucci, Naeem Khan, Yves Saint Laurent, Carolina Herrera, Alberta Ferretti, Emma Van Blommestein, Prada, Diane Von Furstenberg, Jil Sander, Marni, Klavers van Engelen, Charlotte Ronson, Rachel Roy, Prabal Gurung, Walter Van Beierendonck, Marc by Marc Jacobs, Jil Sander, Louis Vuitton, Phillip Lim, Josh Goot, Vistoria Beckham, Roksanda, Helen Bullock, Oscar de la Renta, Sies Marjan, Prabal Gurung, Rachel Roy, John Galiano, Alfred Molina, Rolando Santana
Manolo Blahnik sadarbībā ar Farfetch izlaida kolekciju Scipios - 5 toņu kurpju kolekciju, katru krāsu adresējot konkrētai sievietes personībai. Rozā simbolizē romantismu, nude - rotaļīgumu, melnais - noslēpumainību, baltais - mūsdienīgumu, oranžais - dabisku mežonību.