Salīdzinot vācu un sabiedroto labāko lidotāju-iznīcinātāju statistiku, starp tām ir teju vai bezdibenis. Lūkosim noskaidrot vai vācu iespaidīgajiem skaitļiem vispār var ticēt.
Krievijā vēl šobaltdien par vienu no epohālākajiem notikumiem valsts vēsturē uzskata Ledus kauju, kurā kņaza Aleksandra Ņevska karadraudze uz Peipusa ezera sakāva vācu krustnešus.
Naidnieku gaidot
Neveiksmīga nosēšanās (1943)
Latvijas armijas sanitāra Ādolfa Filka medicīnas piederumu soma – atgādinājums, ar kādām grūtībām saskārās jaunā valsts.
Ik gadu oktobra beigās kara vēstures cienītāji no daudzām valstīm sabrauc nelielā Beļģijas pilsētiņā Sinē netālu no Namīras, kur norisinās Eiropā lielākais militāras tematikas senlietu kolekcionāru saiets.
Šovasar ar Rietumu sabiedroto palīdzību ukraiņu rokās nonāca ieroči, kas lielākā vai mazākā mērā var mainīt Ukrainas kara gaitu.
Karā, kas norisinājās 1904.–1905. gadā, Krievijas impērijas pusē piedalījās arī apmēram 3000 latviešu tautības karotāju – vismaz 20 no viņiem karā gāja bojā, bet daudzi nopelnīja augstus apbalvojumus.
Otrā pasaules kara fotogrāfijās varam redzēt, ka bieži vien uz vācu lidmašīnām bez ierastajiem krustiem ir dažādi dīvaini zīmējumi – Mikipele, pīķa dūzis, dažādi dzīvnieki un putni.
XVII gadsimta otrajā pusē Kurzemes-Zemgales hercogistē un citās Eiropas valstīs varonīga karotāja slavu ieguva līdz tam nepazīstamais algotņu virsnieks Johans Lībeks, kuru ienaidnieki un draugi pazina ar iesauku Aklais Valentīns.
Par Izraēlas gaisa spēku pamatu kļuva 101. eskadriļa, kas paradoksālā kārtā savos pirmsākumos izmantoja pārbūvētus vācu Messerschmitt Bf-109 iznīcinātājus, ar kuriem piloti tā īsti pat neprata rīkoties.
Pēdējo 100 gadu laikā ir radīts lērums visdažādākās kara tehnikas. Daži tās eksemplāri ir bijuši ļoti veiksmīgi, bet citus ir grūti nosaukt citādi kā vien par izgāšanos.
Pulkveža Viļa Januma kara gaitas dažādās armijās un leģendārais gājiens pretī mieram.
Droši vien visi zina, ka 1939. gadā Staļins pēc Polijas sadalīšanas Viļņu atdeva Lietuvai. Taču mazāk zināms ir stāsts par to, kā Polija vispār tika pie Viļņas.
Nav zināms, vai Gustavs Žakerts pirmajā pasaules karā atradās frontē, taču vēsture ir saglabājusi viņa uzņemtās fotogrāfijas, kurās iemūžināti tā laika karavīri.
Pirmā pasaules kara sākumā līnijkreiserus uzskatīja par pēdējo vārdu jūras kara taktikā, taču viņu laikmets izrādījās negaidīti īss, un jau nākamajā lielajā karā vajadzība pēc tiem bija zudusi.
Nesenā Kahovkas HES dambja uzspridzināšana atsauca atmiņā līdzīgus notikumus turpat Ukrainā Otrā pasaules kara laikā.
Bērni karā (1983)
Zili brīnumi (1942)
Labākais draugs ar ložmetēju (1915)