Projektam nav citu arhitektonisku virsuzdevumu kā dabas klātbūtne, telpā izbārstītie saules bliki, ēnu spēles.
Būvapjoms perfekti atbilst pilsētas garam un ir devis fascinējošu rezultātu. Jaunā estrāde ir laikmetīga un savā vizuālajā izteiksmē unikāla visā Latvijā.
Radošo pakalpojumu centram ir savdabīga vakara dzīve – arī izteiksmīgs vakara tēls tuvos, tālos, augstos un zemos skatos.
«Saules republikas» autoriem, apbūvējot bijušās Saulkrastu sanatorijas teritoriju, ir izdevies saglabāt sākotnējo teritorijas reljefu un piejūras ainavu.
Dzīvojamā ēka «Futuris» Rīgā, Antonijas ielā.
Par galvenajiem dzinuļiem, kas rosina biežās pārvērtības, kurām pakļautas iekštelpas, pieņemts uzskatīt modes iracionāli apmājošo varu, tāpat kā gluži praktiskus apsvērumus, kas saistās ar funkcijas maiņu, - katrs telpas lietotājs ierodas ar savām vajadzībām un priekšstatiem par lietu kārtību.
Vizuāli spēcīgs fasādes apliecinājums vedina domāt par tā tālāko attīstības solījumu iekštelpās. Visās citās ar villu saistītajās funkciju un dzīvesveida dimensijās.
«Kultūras centrs mūsdienās var būt tautas mākslas māja, opera, teātris un klubs, radoša laboratorija, kur dzimst jaunrade un notiek eksperimenti.»
Pārbūves radītās vizuālās izmaiņas parka ainā, ko rīdzinieki vērojuši vairāk nekā sešdesmit gadus, nav lielas.
Jūrmala pamazām maina seju un raksturu, un nu jau varam runāt par pilsētas daudzveidību, kur vecais un jaunais pastāv līdzās un konkurē - dažbrīd mierīgi, dažbrīd raisot diskusijas.
Māju ir viegli nosaukt par villu, jo tās atrašanās vieta Jūrmalas 33. līnijā atbilst ārpilsētas statusam.
Bauskas Motormuzeja telpu pārbūve veikta ar samērīgiem ieguldījumiem. Tomēr tās rezultātā banāls angārs pārvērties par kaut apjomā nelielu, tostarp pieklājīgu un laikmeta priekšstatiem atbilstošu muzeja mājvietu.
Pamestās un nolaistās Padomju Latvijas laika sūkņu stacijas atdzimšana sākās kā stāsts par plašumu un linearitāti.
Pārkārtojumiem Kuldīgas pilsētas parkā bija jānovērš līdzšinējā situācija, kas veidojusies, to vairākkārt fragmentāri «uzlabojot» 20. gadsimtā.
Skaidra telpiskā ideja, lakonisks būvapjoms ar raksturu, detaļu kultūra, respekts pret apkārtni, augstais būvniecības līmenis ir kvalitātes, kas veido jaunā objekta tembru.
Lutera draudzei ir divas interesantas draudzes mājas - vecā pārvestā un jaunā mūsdienīgā, kas neapšaubāmi ir nozīmīga sava laika būvmākslas liecība un veiksmīgs līdz šim neskartās Torņakalna kultūrvides papildinājums.
«Lipkes ģimene dzīvoja un joprojām dzīvo Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8. [..] Tā ir sīka, akla ieliņa, kas līdzinās oderē iešūtai, aizpogātai kabatiņai. To nevar pamanīt ne no upes, ne salas lielās artērijas – Ķīpsalas ielas – puses, un pilsētas kartēs tā bieži nav iezīmēta. [..]
Iekštelpu struktūra ir situācijai atbilstoša un loģiska. Pārsegtais pagalms un eja caur kvartālu ir patiesi liels ieguvums publiskajai telpai!