RTU Radošo industriju centra raksturīgākā pazīme ir jaunais un lielais ātrijs.
Radošās sētas tapšana ir apjomīgs pasākums, kurā jaunbūves un rekonstrukcijas darbi sadalījušies līdzīgi.
Biroju ēka «Jupiter centre» ir Skanstes nākotnes apbūves vēstnese.
Tilts tika iecerēts kā būtisks Jelgavas pilsētas simbols. «Mītava» ir garākais gājēju un velobraucēju tilts Latvijā.
Arhitektūras ideja vērsta uz optisku būvmasas samazināšanu, sadalot to gan ar apjomu izkārtojumu, gan atšķirīgiem materiāliem.
Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir bagāts gan ar vēsturi, gan arī ar dramatisku priekšvēsturi.
Koka ēku renovācijas centrs «Koka Rīga» Grīziņkalnā, Krāsotāju ielā.
Daugavpils Olimpiskais centrs ir viens no spilgtākajiem arhitektūras paraugiem, un tas izceļas uz līdzīgu funkciju ēku fona visā Latvijā.
Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī.
Koncertzāle apliecina arvien biežāk Latvijas arhitektūrā manāmo tendenci domāt par katru ēku kā pilsētas kopējā auduma sastāvdaļu, nevis atsevišķu pašpietiekamu telpisku objektu.
Projektam nav citu arhitektonisku virsuzdevumu kā dabas klātbūtne, telpā izbārstītie saules bliki, ēnu spēles.
Būvapjoms perfekti atbilst pilsētas garam un ir devis fascinējošu rezultātu. Jaunā estrāde ir laikmetīga un savā vizuālajā izteiksmē unikāla visā Latvijā.
Radošo pakalpojumu centram ir savdabīga vakara dzīve – arī izteiksmīgs vakara tēls tuvos, tālos, augstos un zemos skatos.
«Saules republikas» autoriem, apbūvējot bijušās Saulkrastu sanatorijas teritoriju, ir izdevies saglabāt sākotnējo teritorijas reljefu un piejūras ainavu.
Dzīvojamā ēka «Futuris» Rīgā, Antonijas ielā.
Par galvenajiem dzinuļiem, kas rosina biežās pārvērtības, kurām pakļautas iekštelpas, pieņemts uzskatīt modes iracionāli apmājošo varu, tāpat kā gluži praktiskus apsvērumus, kas saistās ar funkcijas maiņu, - katrs telpas lietotājs ierodas ar savām vajadzībām un priekšstatiem par lietu kārtību.
Vizuāli spēcīgs fasādes apliecinājums vedina domāt par tā tālāko attīstības solījumu iekštelpās. Visās citās ar villu saistītajās funkciju un dzīvesveida dimensijās.
«Kultūras centrs mūsdienās var būt tautas mākslas māja, opera, teātris un klubs, radoša laboratorija, kur dzimst jaunrade un notiek eksperimenti.»