Bauskas pils atjaunošana ir attieksmes pret arhitektūras mantojuma saglabāšanu spogulis gandrīz 50 gadu garumā.
Gan skaidri definētais pasūtītāja uzdevums izmantot un izcelt telpas īpatnības, gan ieinteresētība un tajā pašā laikā pietāte pret arhitektu un dizaineru darbu ir palīdzējuši veidot vienkāršas, līdzsvarotas un mūsdienīgas telpas.
No nosaukuma dizaina pie Nacionālās bibliotēkas ieejas un caur 600 dažādas nozīmes telpām līdz stiklotajam ēkas vainagojumam šī ēka ir ceturtdaļgadsimtā no skices līdz funkcionējošai ēkai pacietīgi īstenots autordarbs. Būve pašiem un sarunai ar citiem.
«Šarlotes poliklīnikas» rekonstrukcija ir sociāli orientēts arhitektūras piemērs, kur vides pieejamība un formu valodas meklējumi ir bijuši vienlīdz svarīgi.
Ēka pēc pārbūves ieguvusi multifunkcionalitāti. Vienā kompleksā izvietojas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, telpas pašdarbniekiem, novada kultūras un tūrisma, kā arī centra administrācija.
Mūsdienu civilizācijas sākumu Mazā Baltezera Melnajā līcī joprojām apliecina ūdens un sauszemes saskares līnijā saglabājusies koka pāļu rinda.
Savrupmāja būvēta stāvā piekalnē un ar skatu cauri priežu audzei krasta līnijā tiecas uz ezeru. Zemesgabala izteiktais reljefs nosaka ēkas formu: vienstāva apjomu no ielas un divstāvu - no ezera puses.
Galvenā fasāde ir ēkas vizītkarte, un tā atjaunota savā cienīgajā, vēsturiskajā izskatā, bet pagalma puse ieguvusi dažus mūsdienīgus vaibstus.
RTU Radošo industriju centra raksturīgākā pazīme ir jaunais un lielais ātrijs.
Radošās sētas tapšana ir apjomīgs pasākums, kurā jaunbūves un rekonstrukcijas darbi sadalījušies līdzīgi.
Biroju ēka «Jupiter centre» ir Skanstes nākotnes apbūves vēstnese.
Tilts tika iecerēts kā būtisks Jelgavas pilsētas simbols. «Mītava» ir garākais gājēju un velobraucēju tilts Latvijā.
Arhitektūras ideja vērsta uz optisku būvmasas samazināšanu, sadalot to gan ar apjomu izkārtojumu, gan atšķirīgiem materiāliem.
Valsts nozīmes kultūras piemineklis ir bagāts gan ar vēsturi, gan arī ar dramatisku priekšvēsturi.
Koka ēku renovācijas centrs «Koka Rīga» Grīziņkalnā, Krāsotāju ielā.
Daugavpils Olimpiskais centrs ir viens no spilgtākajiem arhitektūras paraugiem, un tas izceļas uz līdzīgu funkciju ēku fona visā Latvijā.
Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī.
Koncertzāle apliecina arvien biežāk Latvijas arhitektūrā manāmo tendenci domāt par katru ēku kā pilsētas kopējā auduma sastāvdaļu, nevis atsevišķu pašpietiekamu telpisku objektu.