Daudzfunkciju kultūras centrs Hanzas Perons pārbūvētajā bijušajā stacijas noliktavas ēkā.
Siguldas Jāņa tirgus ēka iezīmēja jaunās tendences Latvijas arhitektūras praksē, tieksmi uz abstrakto minimālismu un tradicionālo arhitektūras formu renesansi.
Kultūras centrs Siguldas devons piešķīris pilsētai jaunus - dzīvespriecīgus un mūsdienīgus - arhitektoniskos vaibstus. Tīkami sakārtota ir ne tikai novecojusī kultūrtelpa, bet arī pieguļošā teritorija.
Ēkas novietne bijušās S.T. Kuzņecova porcelāna fabrikas vietā ļāva izmantot leģendārās ražotnes nosaukumu un logo gan ēkas apdarē, gan īpašā stāsta radīšanā.
Vēl pirms gadiem desmit mēs muzejus ar līdzīgām piesātinātām, informācijas bagātām un dzīvīgām ekspozīcijām Eiropā pētījām gan ar skaudību, gan apbrīnu, bet tagad vietējie izstrādājumi - Motormuzejs pirmām kārtām - var konkurēt kā līdzvērtīgi plašākā ģeopolitiskā telpā.
Ir lepnums, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas un pārbūves process radījis jaunas publiskās ārtelpas kvalitātes un atjaunojis Vilhelma Neimaņa radītās arhitektūras vērtības.
Latvijas jaunāko laiku arhitektūrā košā un ambiciozā ēka ir augstas raudzes notikums. Šaubu nav, ka nākamajās arhitektūras vēstures grāmatās līdzās Motormuzejam turpmāk tiks atzīmēta arī tā piebūve.
Ēka iecerēta un veidota kā skulptūra, tajā nav gandrīz nevienas taisnas līnijas, tādas raksturo tikai šobrīd neizmantotās rezerves kāpnes.
AS «Latvijas valsts meži» biroja ēkas autori meistarīgi izmantojuši K. Ulmaņa gatves līkumu aiz krustojuma ar Vienības gatvi.
Ēka, kurā gribas ne vien mācīties, bet vienkārši būt – tāds ir Latvijas Universitātes jaunais akadēmiskais centrs.
Bauskas pils atjaunošana ir attieksmes pret arhitektūras mantojuma saglabāšanu spogulis gandrīz 50 gadu garumā.
Gan skaidri definētais pasūtītāja uzdevums izmantot un izcelt telpas īpatnības, gan ieinteresētība un tajā pašā laikā pietāte pret arhitektu un dizaineru darbu ir palīdzējuši veidot vienkāršas, līdzsvarotas un mūsdienīgas telpas.
No nosaukuma dizaina pie Nacionālās bibliotēkas ieejas un caur 600 dažādas nozīmes telpām līdz stiklotajam ēkas vainagojumam šī ēka ir ceturtdaļgadsimtā no skices līdz funkcionējošai ēkai pacietīgi īstenots autordarbs. Būve pašiem un sarunai ar citiem.
«Šarlotes poliklīnikas» rekonstrukcija ir sociāli orientēts arhitektūras piemērs, kur vides pieejamība un formu valodas meklējumi ir bijuši vienlīdz svarīgi.
Ēka pēc pārbūves ieguvusi multifunkcionalitāti. Vienā kompleksā izvietojas Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola, telpas pašdarbniekiem, novada kultūras un tūrisma, kā arī centra administrācija.
Mūsdienu civilizācijas sākumu Mazā Baltezera Melnajā līcī joprojām apliecina ūdens un sauszemes saskares līnijā saglabājusies koka pāļu rinda.
Savrupmāja būvēta stāvā piekalnē un ar skatu cauri priežu audzei krasta līnijā tiecas uz ezeru. Zemesgabala izteiktais reljefs nosaka ēkas formu: vienstāva apjomu no ielas un divstāvu - no ezera puses.
Galvenā fasāde ir ēkas vizītkarte, un tā atjaunota savā cienīgajā, vēsturiskajā izskatā, bet pagalma puse ieguvusi dažus mūsdienīgus vaibstus.