Pamatskolas jaunbūve uztverama sinhroni ar vēsturisko Valmieras ģimnāzijas ēku, un tas ir labi pamanāms apdares materiālos un tonalitātē.
Būvniecības arēnā sastapās daudzveidīga pieredze – ārzemēs aprobēts projekts, vadības menedžments, finansējums un Latvijas būvnieki.
Plašie stiklojumi nojaukuši robežu starp iekštelpu un ārpasauli, bet pret iebraucamo ceļu vērstā siena ir veidota akla.
Toties pagalmu aptverošās fasādes stiklotas, sniedzot tālu skatu pār pašu zemesgabalu, taku uz jūru, kāpu priedēm, saulrietu...
«Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.» Jāņa evaņģēlijs9:5
Ēkā nemana faktiski nekādu apdares liekvārdību, tā risināta sportiski robusti, eksponējot kā koši krāsotu mūri, tā atveidņoto dzelzsbetonu.
«Levitējošā platforma» - nenoliedzami, projekta spilgtākais elements. Ārtelpā iznākušas astoņas atšķirīgas, apkārtni provocējošas istabas - fasādes grafiskā refleksija, kas papildināta ar melnbaltās harmonijas interjera elementiem un vienkāršu, elegantu un arī izturīgu augu izvēli.
Ēkas pārbūve bija ilga, saudzīga un radoša. Ar pietāti pret vēsturisko mantojumu atjaunots lepnais biedrības nama tēls un zudušās būvdetaļas, kas atveidotas pēc 20. gadsimta sākuma fotogrāfijām. Centrālo rizalītu vainagoja divi astoņstūraini tornīši.
Ēkas Vāgnera ielā 18 un 20 ir rekonstruētas, mēģinot saglabāt pēc iespējas vairāk vēsturiskā substrāta un zudušās detaļas atjaunot iespējami autentiskās formās.
Rekonstrukcija kā jebkura iejaukšanās gatavā organismā vispirms prasa izšķiršanos par iejaukšanās dziļumu, virzienu un jēgu, drēbes saprašanu, smeķa sajušanu.
Konteksts, kas noteicis Talsu sporta zāles būvniecību un tās arhitektoniskos un inženieriskos risinājumus, spilgti ilustrē arvien biežākus gan mērķtiecīgos, gan stihiskos arhitektu darba jēgas meklējumus ārpus, nevis iekšpus arhitektūras.
Jaunās telpas bankai kalpojušas kā labs arguments mākslas kolekcijas izveidei, arhitektiem sadarbībā ar galeriju «Daugava» delikāti kūrējot procesu un aicinot izvairīties no salonmākslas, vecmeistariem un mākslas pasaules stāriem.
«Latvijas gāzes» administrācijas ēkas tēlainā vēsts gan saistās nevis ar pagātnes romantiskošanu, bet ar paša uzņēmuma un vēsturiskās teritorijas industriālo dabu.
TC «baata» fiziskajā ķermenī, pētnieki rīdzinieki iemontējuši kurzemnieka personību. Viņa āriene ir glīti atturīga, bet «iekšās» verd visa emociju gamma.
Vienkārša, ģeometriski precīza, koša un spilgti izgaismota pelēcīgajā Rīgas rudens gaismā - tāda ir jaunā biroju ēka Citadelē, jauna un aktīva iezīme pilsētas siluetā pret Daugavu un vienlaikus jaunu sabiedrisko ārtelpu veidojoša būve uz pilsētas pusi.
Modes un izklaides centra «Rīga Plaza» fasādi Andris Kronbergs veidojis kā garu un ieejas zonās piepaceltu jostu, kas netieši atgādina tautastērpu un sasaucas ar netālo Daugavu.
Bijušās rūpnīcas «Druva» miltu noliktava, būvēta pagājušā gadsimta 70. gados un pārveidota par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku «Park Side», ir pirmais mēģinājums iezīmēt Rūpniecības ielai jaunas aprises.
Ēkas novietojuma atbilstība nosaukumam «Jūras vārti» veicina emocionālu pamudinājumu smelties iedvesmu dabas parādībās.