Latvijas Valsts mežu (LVM) zīmolu atpazīstam ar pārliecinošām reklāmas kampaņām un gaumīgu vizuālo identitāti, kas pozicionē stilīgu, atvērtu un ilgtspējīgu uzņēmumu - skaidrojot meža apsaimniekošanas pamatprincipus, stāstot par mežu infrastruktūru, popularizējot koksnes izmantošanu un veselīgu dzīvesveidu, liekot doties dabā ar «Mammadaba» un izglītojot gan skolu jaunatni, gan sabiedrību kopumā. 2012. gada metu konkursā par reģionālo LVM klientu apkalpošanas centru bija jāizstrādā projekts ēkai trīs reģionu centros - Dundagā, Jelgavā un Valmierā. Trīs novietnes - viens projekts ēkai, kas ar savu tēlu kļūtu par uzņēmuma seju. Skiču konkursā piedalījās salīdzinoši liels dalībnieku skaits - tika iesniegti 12 priekšlikumi; neiztika arī bez domstarpībām par vietu sadalījumu. Uzvarējušā arhitektu Ijas Rudzītes un Olafa Barona («5. iela») projekta devīze «KOKS - mūsu zaļais zelts!»1 atspoguļo LVM pamatuzstādījumu ēkas realizācijai - efektīva koksnes un Latvijā auguša kokmateriāla inovatīva izmantošana ēkas konstrukcijās, būvniecībā un apdarē, energoefektīva ēkas apdzīvošana, zaļa apsaimniekošana un resursu izmantošana. Ēkas būvniecība, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu un koku sēklu sainīšiem, sākās 2015. gada septembrī, un 2016. gada nogalē ēka tika nodota lietotājiem. Arhitektu piedāvātais risinājums konkursa stadijā minimāli atšķiras no uzbūvētā.
![]()
LVM klientu centrs Dundagā ir otrā pēc minētajiem principiem īstenotā ēka - 2014. gada nogalē tika atklāta šo pašu autoru projektētā LVM ēka Vaiņodes ielā 1, Rīgā. Sakritība un nejauša pēctecība? Vizuālajā tēlā un kopējā tonalitātē, detaļu un ārtelpas labiekārtojuma risinājumos manāmas līdzības - un tas šķiet pamatoti, ja runa ir par vienota tēla veidošanu uzņēmumam. Arhitekte Ija Rudzīte skaidro, ka Vaiņodes ielas projektā koka izmantošana ir vairāk dekoratīva, jo projektēšanas un saskaņošanas brīdī ugunsdrošības normatīvs neatļāva izmantot līmētā koka konstrukciju pārsegumu divu un vairāk stāvu publiskajām ēkām. Autore uzsver, ka būtiskākā atšķirība ar Dundagas ēku ir koksnes izmantošana visā ēkā - kokmateriālā realizēts arī tās skelets.
Ziemeļkurzemes reģiona klientu centra ēkas būvniecībai izvēlētā novietne Dundagā ar nedaudz vairāk kā pusotru tūkstoti iedzīvotāju pārsteidz ar vērienu. Lai nokļūtu līdz ēkai, no centra ceļš ved garām pilij ar vēsturi, kas aizsākusies jau viduslaiku periodā, cauri parkam, pāri Dzirnavu ezeram, garām brīvdabas estrādei, paverot skatu uz pils kompleksiem raksturīgu ainavisko plašumu dabiski mainīgā reljefā. Zemesgabalu ieskauj pils parks, Pāces upes krasti, Alakstes upītes krauja un Pils ielas pagarinājums, no kura projektēts piebraucamais ceļš līdz jaunceltnei. Apbūvi noteica vairāki ierobežojumi - upītes aizsargjosla, teritorijas ap īpaši aizsargājamiem kokiem un ceļa servitūts par labu pašvaldībai. Piebraukšana ēkai tomēr šķiet pompoza: centrālās ēkas brīvstāvošais divu līmeņu U formas apjoms izvietots zemesgabala dienvidrietumu daļā - simetriski un ar distanci pret iebraucēju. Ierašanās cēlumu izceļ ēkas simetriskais plānojums un apveids - ēkas sānu spārnu apjomi ieskauj daļēji noslēgto iekšpagalmu un norāda apmeklētājam uz galveno ieeju ēkā. Ēkas arhitektoniskais tēls gan uztverams neviennozīmīgi, sevišķi tās kopforma ar it kā aprauto galveno fasādi.
![]()
Ieejas reprezentatīvo raksturu un apjoma simetriju uzsver arī priekšpagalma labiekārtojums ar dažādu krāsu betona bruģa iesegumā brīvi iekomponētām zāliena un dekoratīvo apstādījumu dobēm, individuāli projektētajiem labiekārtojuma elementiem. Centrā izvietots lokveida formas soliņš ar koka elementu sēdvirsmu - tam fonā leģendārais uz piecu latu naudaszīmes redzamais ozols. Zemesgabalu virzienā no pils parka līdz koka tiltam pār Alaksti šķērso iedibināts gājēju celiņš. Priekšpagalmā projektēta autostāvvieta klientiem, ēkas sānos ziemeļu daļā paredzētas autostāvvietas personālam un elektroauto lādēšanas stacija, bet kreisajā pusē, izmantojot līmētā koka konstrukcijas, vienotā stilistikā ar galveno ēku projektēta nojume auto un tehnikas novietošanai - kopā 74 automašīnu un 1 autobusa stāvvieta. Teritorija otrpus ēkai tālākajā plānā līdz Pācei attīrīta, un izveidotas atpūtas vietas - solu grupa un lapene, ko varēs izmantot gan ēkas lietotāji, gan vietējie iedzīvotāji. Ēkas ziemeļu pusē projektēts saimniecības pagalms ar ieeju ēkas pazemes stāva palīgtelpās.
Vēlais rudens ir ēkas tēlam atbilstošākais un latviski raksturīgākais gadalaiks - brūni melnās zemes tonalitātes, koku un krūmu grafiskās kontūras, sadzeltējušo lapu klātā zeme sasaucas ar kontrastu, ko veido fasādes gaišākais smilšu brūnais apdares tonis un tumšās akcentētās konstrukcijas. Slīpās, sapārotās melnās kolonnas kā koku stumbru caurejošās vertikāles balsta ēkas otrā stāva apjomu - lapotni. Autori uzsvērti spilgtina ēkas semantiskās asociācijas ar Latvijas mežu. Likumsakarīga ir pasūtītāja izvēle ēku pilnā mērā realizēt no Latvijā auguša koka neskaitāmos tā agregātstāvokļos, izmantojot vietējo meistaru un ražotāju prasmi. Monolītais betons, kas kā materiāls tiek eksponēts fasādē un nedaudz interjerā, atsvaidzina izmantoto koka tekstūru intensitāti. Tas izmantots arī pagrabstāvam, kas ar delikāti noslīpinātu noslēguma daļu izvirzās no ēkas apjoma, balstot zemāko balkonu.
Ēkas veidols atšķirīgos rakursos ir mainīgs. Galvenajā fasādē vairāk izceļas eksponētās līmētā egles koka kolonnas, un neēvelēto priedes dēļu apšuvumu pārtrauc stiklojumu vertikāles, tiek uzsvērts stiklotā pirmā stāva vieglums un caurspīdība, kā arī atklājas uz iekšpagalmu savērstā vienslīpu jumta plakne, turpretī pārējās fasādēs dominē pa nepilnu perimetru veidoto balkonu, to nosedzošā jumtiņa un terašu horizontālās līnijas.
![]()
Izvietojot ēku zemesgabalā, izmantots tā mainīgais reljefs - pagrabstāvs atklājas tikai divstāvu ēkas aizmugurē. Dienvidu fasādē organizēta iebrauktuve garāžā un tehnikas novietnē, ko skatienam paslēpj reljefa atšķirību dēļ noformējusies zaļa, ar masīviem koka soliem labiekārtota un saules apspīdēta nogāze. Virs iebrauktuves garāžā izveidota terase ar kāpnēm uz balkonu otrā stāva līmenī. Līdzīgs savienojums veidots arī ēkas aizmugurējā dienvidrietumu daļā, kas izmantojams arī evakuācijas nolūkos. No ārpuses ēka rada iespaidu par atvērtību, komunikāciju un brīvu pārvietošanos, ko veicina arī vizuālā saikne starp abiem ēkas spārniem un plašo stiklojumu izmantošana fasādēs. No katra biroja var nokļūt uz balkona, terases, iziet ārtelpā vai atvērt logu - izklausās vienkārši, taču ne vienmēr mūsdienu arhitektūrā šī kvalitāte tiek novērtēta. Pievilcīga šķiet ideja, ka no biroja telpām, izmantojot ārtelpu, iespējams netraucēti nokļūt citās telpās, pārvietoties pa ēkas stāviem vai nokļūt zemes līmenī. Pārvietošanās, sekojot balkonu horizontālēm, gan tiek nogriezta, tiklīdz tās sasniedz galveno fasādi, bet būt pie dabas un svaigā gaisā, nākot uz darbu LVM, šķiet gluži pašsaprotams žests.
Kokmateriāls izmantots gan nesošajās, gan nenesošajās ēkas konstrukcijās. Ēkas realizācijā kopā ar galveno būvuzņēmēju «Selva būve» arhitekte Ija Rudzīte izceļ trīs vietējās kompānijas - «Dores» (līmētā koka statņi), «Pavasars» (ārsienu, griestu un grīdu paneļi) un «Uppe» (stikloto konstrukciju risinājumi). Ēkas karkasu veido koka statņi, kuros balstītas 50 cm augstas nesošās sijas, kā arī starp fasāžu stiklojuma koka rāmjiem integrēti papildu vertikālie nesošie elementi; karkass apaudzēts ar sienu paneļiem. Tā kā ēkas celtniecība notika ziemā un koks ir dzīvs materiāls, ko nav ieteicams pakļaut nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmei būvniecības laikā, lielākā daļa detaļu, piemērojot pilnu apstrādes ciklu, tika saražota rūpnīcās, būvlaukumā veicot tikai montāžu. Kokmateriālu aizsardzībai visā objektā izmantota ekoloģiska eļļa. Visas ēkas virszemes daļas siltuma, skaņas, vēja un tvaika izolācijai izmantoti dabīgi augu izcelsmes materiāli ar kokšķiedru, kaņepju vati un lina šķiedru sastāvā. Fasādēs izmantota trīskāršā stikla pakete ar atbilstošu gaismas caurlaidību. Plašo stiklojumu lietojums ēkā prasīja domāt par telpu aizsardzību pret pārkaršanu - kā risinājums tika atrastas uz attiecīgajiem laika apstākļiem reaģēt spējīgas ārējās žalūzijas.
Ieeja ēkā risināta caur masīvu portālu - brīvstāvošu vējtveri, kas veidots no līmētā koka brusām un spēcīgi kontrastē ar centrālās fasādes stikloto koka konstrukciju vieglumu. Ēkas funkcionālā programma ir salīdzinoši skaidra - pirmajā stāvā apmeklētājus sagaida plaša recepcija un uzgaidāmā telpa ar atklātām kāpnēm un liftu. No fasādes atrauts otrā stāva pārsegums veido telpiski reprezentablu ātriju un vizuālo saikni ar augšējā stāva galeriju. Turpat pirmajā stāvā atrodamas darba telpas klientu pieņemšanai, konferenču un semināru zāle, sapulču telpas, labierīcības un atsevišķas palīgtelpas. Otrajā stāvā izvietoti darba kabineti, virtuve darbiniekiem, WC bloks. Neatņemama interjera komponente ir ainava: gaiteņi plānoti gar iekšējo pagalmu, stiklotās starpsienas nodrošina telpu caurskatāmību un vizuālo kontinuitāti biroja telpās, kas panākta, izmantojot īpašu risinājumu - uz koka rāmja līmētu pilnstiklu. Koka nesošās konstrukcijas interjerā netiek slēptas - griestos daļēji eksponētas līmētā koka sijas, starp tām iedziļinot saplākšņa un koka dēlīšu paneļus ar iestrādātām gaismekļu līnijām, gaisa pieplūdes un nosūces difuzoriem, dūmu detektoriem u.c. iekārtām.
Iekštelpu apdarē tiek atrādītas kokmateriālu dažādās iespējas. Sienām lielākoties izmantotas bērza finiera saplākšņa plātnes, konferenču zālē un labierīcību telpās griestu iesegumam - fibrolīta plāksnes. Grīdu iesegumam publiskākajās telpās izmantots betona tekstūru atdarinošs flīžu klājums, biroju telpās un sanāksmju zālē - dēļu parkets. Mērķtiecīgu eleganci piešķir atsevišķu pirmā stāva durvju finierējums. Akcentiem izmantota attīrītu un atkal izmantotu koka dēļu apdare. Un te nu nākas minēt, kur šis materiāls patiešām antīks, kur īpašā apstrāde un nobružājums imitēts un veidots no jauna. Ar vecināto dēļu apdari izcelta ēkai caurejošo atklāto kāpņu siena ar iedziļinātu margu un LED apgaismojumu. Kāpnes visā stāva augstumā norobežo pilnstikla siena un līmēta koka masīvi pakāpieni, stiprināti uz metāla konstrukcijas plauktiem. Pilnstikla konstrukcija ar koka lenteri izmantota arī margām.
Pagrabstāvā projektētas personāla ģērbtuves un dušas, saimniecības, tehniskās un palīgtelpas, garāža un rezerves biroja telpas. Ēkas pazemes stāvs ir tās īpašais kontrolpostenis, kas nevis apslēpj, bet demonstrē ēkas inženieriekārtu risinājumus. Ēkas novietojums un reljefa līmeņu atšķirība pagrabstāvā nodrošina arī dabīgo apgaismojumu.
Projekta gaitā, tā detalizācijai un būvniecības darbu organizēšanai izmantota BIM jeb būves informācija modelēšana. Ēka projektēta atbilstoši A klases energoefektivitātes prasībām, un enerģijas patēriņš kopā gadā tiek rēķināts 44 kWh/m2 - vairāk nekā pusi enerģijas plānots iegūt, izmantojot atjaunojamos resursus. 2016. gada septembrī biroju ēkas projekts konkursā Ilgtspējīgākā ēka un projekts saņēma otro vietu nominācijā «Ilgtspējīgākais projekts». Šobrīd, kad ēka pabeigta, tās lietotāji jau var sākt novērtēt, vai viņu ikdienu ietekmēs īstenotie videi draudzīgie risinājumi:
- apkuri un dzesēšanu nodrošinās zemes siltumsūkņi;
- temperatūras regulēšana darba telpās;
- ventilācijas sistēmai dienas un nakts režīms; biroja telpās ir uzstādīts CO2 sensors - ja telpā neuzturas cilvēki, tiek samazināta ventilācijas intensitāte un lieks enerģijas patēriņš;
- ēkā izveidota nokrišņu ūdens savākšana un attīrīšana, lai izmantotu to kā tehnisko ūdeni;
- apgaismei paredzēts izmantot LED gaismekļus, kas patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas un kuru darba mūžs ir garāks;
- koplietošanas telpās un ārtelpā tiek uzstādīti klātbūtnes sensori, kas izslēdz gaismekļus, kad nav konstatēta cilvēku klātbūtne;
- uz jumta izvietotās saules baterijas saražos papildu elektroenerģiju ēkas ikdienas vajadzībām;
- speciāla vieta ekspluatācijas laikā radīto atkritumu apjoma šķirošanai un glabāšanai;
- teritorijā paredzēta vieta organiskajiem atkritumiem - komposts var tikt izmantots apstādījumu kopšanā;
- kā papildus apkures sistēma ziemas apstākļiem uzstādīts kokskaidu granulu katls - ekoloģiski tīrs apkures veids;
- ikdienā tiks izmantoti vienreizlietojamie papīra trauki, papīra maisiņi, galda piederumi no ļoti plānas koksnes.
![]()
Klientu centra ēkas jaunbūve vērtējama kā teicama labā prakse un koka arhitektūras piemērs. Tās atrašanās ārpus lielo pilsētu centriem, Dundagas ciemā, ir kvalitatīvs arhitektūras pienesums Ziemeļkurzemei kā vienam no mežainākajiem un tradīcijām bagātākajiem mežu apsaimniekošanas reģioniem. Realizētā ēka demonstrē augstu darba vides kvalitātes standartu, kas atspoguļo LVM 21. gadsimtam atbilstošu attieksmi gan pret personālu, gan klientiem.
Latvijas Architektūra #128/2016/2017
