Gulbenes novada kokrūpniecības uzņēmumam Avoti uzbūvēta ilgtspējīga un energoefektīva biroja ēka no koka konstrukcijām. Tā apvieno administratīvo un reprezentatīvo funkciju, veidojot ērtu satikšanās vietu darbiniekiem un laikmetīgu akcentu rūpnīcas kompleksā. Projektā racionāli izmantoti resursi un vietējie būvmateriāli, veidojot universālu plānojumu atbilstoši ēkas konstruktīvajam risinājumam un inženierkomunikāciju izvietojumam, lai nodrošinātu visas uzņēmumam nepieciešamās funkcijas un ērtu, veselīgu vidi darbiniekiem.
Latvijas Arhitektu savienība biroja ēku novērtēja ar Latvijas Arhitektūras gada balvu 2023 (LAGB) un nominēja Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvai Mies van der Rohe Awards 2024, kurai bija pieteikti 362 projekti no 38 Eiropas valstīm, bet 40 atlasīti finālam. No Latvijas bija pieteikti 7 projekti, no kuriem diemžēl neviens netika izvirzīts fināla žūrijas vērtēšanai, un no Baltijas kopumā fināla projektu izlasē iekļuvis tikai Tartu tilts (Igaunija). ES balvas ideja ir koncentrēties uz pašreizējiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras iedzīvotāji, arhitekti, attīstītāji, politikas veidotāji un citi profesionāļi Eiropas zaļā kursa kontekstā. Galvenie mērķi ir izprast Eiropas būvētās vides izmaiņas, lai atlasītu un apbalvotu izcilību un inovācijas arhitektūras jomā, apmainītos ar idejām un pieredzi, nākotnē radītu ilgtspējīgāku vidi, pielāgojoties sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām. ES Laikmetīgās arhitektūras balvu reizi divos gados piešķir par izcilību arhitektūrā visā Eiropā, un, lai arī biroja ēka Avoti netika izvirzīta tālākai vērtēšanai, tā pilnīgi noteikti aktualizē arhitektūras izaicinājumus Latvijas un arī Eiropas mērogā.
Kokapstrādes uzņēmumam Avoti bija nepieciešama vienkārša un pielāgojama koka konstrukciju ēka, līdzīga uzņēmuma ražotajai IKEA produkcijai. Tomēr vienlaikus tai bija jākļūst par rūpnīcas un uzņēmuma identitātes un kvalitātes zīmi. Ēka tika projektēta un novietota teritorijā tā, lai būtu labi redzama no iebrauktuves. Laikmetīgās koka arhitektūras apjoms nedaudz aizslēpies aiz tradicionālas guļbūves, kas no deviņdesmitajiem gadiem bija galvenā uzņēmuma administrācijas ēka, bet jau krietnu laiku bija par mazu visām administrācijas funkcijām.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 atlases žūrija, vērtējot projektu, atzīmēja, ka «MADE arhitektiem» izdevies radīt kvalitatīvu un novatorisku koka arhitektūras paraugu, kur vienotā veselumā saplūst apkārtējā ainava, arhitektūra un interjers. «Tā ir vide, kas lietotājam paver citu perspektīvu, aicina mainīt paradumus, mudina transformēt telpu un rast daudzfunkcionālus pielietojumus,» teikts žūrijas vērtējumā. «Arhitektu, inženieru un uzņēmēju komanda klienta ambīcijas īstenojusi ar izcilību. Radītas funkcionālas darba telpas, kas atbilst augstiem standartiem enerģijas patēriņa ziņā un pierāda, ka fundamentāli arhitektu lēmumi var īstenoties inovatīvos un ilgtspējīgos dzīvojamās telpas risinājumos,» komentējis LAGB fināla žūrijas pārstāvis.
Ēkas pasūtītājs - uzņēmums Avoti - ir viens no lielākajiem un modernākajiem masīvkoka mēbeļu ražotājiem Baltijā. Gulbenes novada Lizumā tiek izgatavoti produkti, kas nonāk pie patērētājiem visā pasaulē. Piedevām Avoti ražo kokskaidu granulas, tādējādi pārvēršot ražošanas atlikumus jaunā resursā. Likumsakarīgi, ka, domājot par jaunu biroja ēku, uzņēmums nolēma izmantot tieši koka konstrukcijas.
Ēkas nesošā konstrukcija veidota kā līmētā koka kolonnu un siju sistēma. Telpisko stabilitāti nodrošina CLT paneļi, kas izmantoti ēkas centrālās daļas sienām un pārseguma plātnēs virs sijām. Ēkas kopējās dimensijas - 37,7 metri garums, 16,7 metri platums un 8,1 metru augstums - veido 1086 kvadrātmetru platību. Starpstāvu pārsegumam izmantoti plāni CLT paneļi, uz kuriem veidota peldošā betona grīda, lai lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo akustisko komfortu. CLT paneļu iekšsienas un konstrukcijas veidotas tā, lai panāktu ēkas kopējo stabilitāti. Ņemot vērā būvkonstrukcijām izmantoto salīdzinoši nelielo konstruktīvo soli, bija iespējams izvēlēties mazāku dimensiju nesošās koka konstrukcijas. GLT jeb līmētās koksnes kolonnu dimensijas ir 140x280 mm, starpstāvu pārseguma sijas - 140x640 mm, bet jumta sijas - 140x480 mm. Tomēr šādu dimensiju konstrukciju izmantošana ir izaicinājums slēptu savienojumu izveidošanai starp konstrukcijām.
Nesošās konstrukcijas tika pielāgotas prasībām, lai ārsienām varētu izmantot rūpnieciski ražotus paneļus, no kuriem gan vēlāk atteicās. Ārējai apdarei izvēlēti lapegles dēļi, kas apstrādāti ar speciālu divkomponentu beici. Tās iedarbībā koksnes virsma ātrāk kļūst dabiski pelēki, fasāde iegūst pelēki sirmu efektu salīdzinoši īsā laika periodā. Savukārt pamatu konstrukcijas projektētas kā siltinātas dzelzsbetona plātnes pamatu risinājums. Uzņēmums ZAZA TIMBER Engineering šajā projektā izstrādāja būvkonstrukciju daļu un konstrukciju detalizāciju, kas lielā mērā nodrošināja arī būvniecības procesa raito gaitu un kvalitāti. Koka konstrukciju piegādi no vairākiem ražotājiem un montāžu veica Nordberg Construction aptuveni sešās nedēļās, nodarbinot 4-5 cilvēkus. Uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Zaķis komentē, ka samontētās pārseguma koka konstrukcijas būvlaukumā aplīmētas ar speciālu mitrumu aizturošu membrānu, lai novērstu koka konstrukciju bojājumu riskus.
Ēkas veidolu tiešā veidā noteikusi izvēlētā gaisa apmaiņas sistēma un dienasgaismas nepieciešamība telpās. Būvapjoma austrumu, dienvidu un rietumu pusē izveidotas pārkares, kas vasarā noēno stiklojumus, pasargājot telpas no tiešiem saules stariem un pārkaršanas. Ēka veidota kā vienots, dabīgs gaisa apmaiņas mehānisms. Biroju telpām paredzētas hibrīda pieplūdes-nosūces ventilācijas sistēmas ar mehānisko nosūci un dabīgo gaisa pieplūdi. Gaiss tiek ievadīts telpā caur manuāli atveramu vēdlogu virs fibrolīta piekārtajiem griestiem. Aukstajā laikā, ieplūstot virsgriestu telpā, gaiss sasilst un caur fibrolīta griestiem vienmērīgi nonāk telpās, sajaucoties ar to silto gaisu un neradot caurvēju un diskomfortu. Otrā stāva birojos gaisa pieplūdes nepieciešamību ar vēdlogiem var regulēt telpu lietotājs. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu paredzēta tikai ēdamzonai un virtuves zonai.
Lineārais būvapjoms ar orientāciju dienvidu-ziemeļu virzienā un ar pārkarēm nodrošina paredzamu un kontrolējamu ēkas ventilāciju un telpu noēnojumu. Mikroklimata kvalitātei svarīgi aspekti ir atbilstošs dienasgaismas daudzums un vienkārša, bet efektīva gaisa apmaiņa, kas lielā mērā nosaka visas būves arhitektūru. Mikroklimatu iekštelpās ietekmē bioklimatiskās sistēmas, un kopā ar siltumsūkņa sistēmu tās augu gadu nodrošina lielisku iekštelpu klimatu. Apkures un ventilācijas risinājums izvēlēts vienkāršs, lai samazinātu ekspluatācijas riskus un izmaksas.
Kompaktais konstrukcijas apjoms bez liekiem izvirzījumiem rada efektīvu būvapjoma norobežojošo konstrukciju ar nelielu siltuma zuduma risku. Koks izvēlēts ne vien kā ēkas konstruktīvais materiāls, tas arī nosaka arhitektūras un interjera vizuālo tēlu. Interjerā ir daudz koka virsmu un ir redzamas kolonnu-siju koka konstrukcijas. Visas koka virsmas apstrādātas ar dabīgiem, netoksiskiem produktiem ar zemu gaistošo organisko savienojumu saturu.
