Ievadbilde

Kontrastu dialogs Valmierā

Kultūrvides centra projekts ir 2016. gadā rīkota, atklāta arhitektu konkursa uzvarētāju darba attīstības rezultāts. Projekts ietver Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa mūru restaurāciju un konservāciju, Kultūrvides centra jaunas ēkas būvniecību un Vecās aptiekas ēku kompleksa pārbūvi. Projekta īstenošanas pamata finansējums ir no Eiropas­­­ Reģionālās attīstības fonda projekta Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos un projekta Valmieras Vēsturiskā centra attīstība, kā arī citiem avotiem.

Līdzekļu apvienojums ļāvis labiekārtot plašāku pils iekšpagalma teritoriju un apvienot vairākas būves funkcionāli saistītā ārtelpas un interjera izziņas kompleksā. Laika aspekts arhitektūrā ir īpaša vērtība - septiņi gadi no konkursa idejas līdz projekta īstenošanai ir bijis pietiekams laiks, lai autori izvērtētu savas idejas un pasūtītāji pieņemtu izsvērtus lēmumus.

Protams, Valmiera nav nekāda province. Tieši otrādi - tā ir viena no dinamiskākajām, funkcionāli sabalansētākajām un kulturālākajām Latvijas mazpilsētām. Teātris, Vidzemes augstskola, Daliņa stadions ar vieglatlētikas manēžu un vairāki ražojoši uzņēmumi garantē pievilcīgu dzīves telpu. Un labu arhitektūru šajā pilsētā novērtē. Karā nopostītā centra telpisko mājīgumu nav viegli radīt no jauna. Pilsēttelpa ap Sv. Sīmaņa baznīcu, Domes ēku, Valmieras teātra jaunbūvi, Muzeja ēku grupu un Mūzikas skolu ir telpiski vispotenciālākā pilsētas auduma renesansei.
Iespējams, tāpēc pilsētas vadība un arhitektūras dienesti tik uzmanīgi izturējās pret konkursa idejas pārvēršanu reālos būvapjomos. Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes iesaiste konsultācijās un pieredzējušā arhitekta Andra Kronberga padomnieka statuss projektā ir tam apliecinājums. Kāpēc tik nopietni un pamatīgi? Iespējams, tāpēc, ka konkursa projekta akcents bija ģeometriski tik vienkāršs pilnstikla apjoms virs pils atsegtajiem pamatiem un paralēli pils mūrim, ka daļa projekta vērtētāju un lietotāju tajā nesaskatīja dialoga potenciālu starp mantojumu un biroja «ZGT» piedāvāto šodienas arhitektūras­­­ pienesumu.

Tomēr dialogs ir atrodams konsekventā formas un materiālu pretnostatījumā. Plašais stiklojums pa visu ēkas perimetru un ekspozīcijas telpas grīdā ir gan telpisks piedzīvojums, gan netradicionāls un dažādots skats uz vēsturiskajiem pils mūra elementiem. Arī materiālu kontrasts, atspīdumi, saspēle starp trauslo stikla konstrukciju un veco mūru pamatīgumu. Kronberga pieredze Rīgas­­­ vēsturiskā centra padomes vadītāja amatā un koleģialitāte nodrošināja dialogu starp visiem projektā iesaistītajiem. Rezultātā konkursa ideja ir ne tikai izdzīvojusi, bet arī attīstīta un rūpīgi detalizēta.

Ieeja Valmieras pils kultūrvides centrā no iedziļinātā zemes līmeņa, kur izvietots informācijas bloks, kā arī saikne ar pārsegtas ārtelpas mūru labirintu un koka ēku grupu, ir pārliecinoša. Tāpat kā maksimālā caurskatāmība jaunā apjoma izpildījumā. Man prātā nāk a4d portāla redaktora Arta Zvirgzdiņa pirms 12 gadiem publicēta atziņa - «[..] joma, kurā latviešu arhitekti sevi apliecina vispārliecinošāk, radot patiešām meistardarbus, ir tā, kur jaunais sastopas ar veco, kur mantojuma šarms un jaunās arhitektūras inovācijas veido harmoniskas attiecības, piešķir vecajam jaunu dzīvību - dažādi pārbūvju un atjaunošanas projekti.» (www.a4d.lv, 27.09.2012). Patiesi, šī žanra labu un īstenotu būvju kopums Latvijas būvmākslas krātuvē ir jau atrodams un turpina vairoties - Nacionālais Mākslas muzejs, Hanzas perons, Rūmenes muižas komplekss un Roche biroja ēka Miera ielā. «ZGT» veikums Valmierā labi papildina šo kopumu ar jaunu atziņu niansēm.

Kultūrvides centra būvperiodu nodalījums sākas ar pārdomātu labiekārtojuma un izgaismojuma projektu, kuru īstenojot demontēti pseidovēstures elementi un no jauna radīta vide ar attīstītu gājēju ceļu tīklu, stādījumiem, kas respektē arhitektūru, velosipēdu novietnēm un atpūtas zonām. Visā kompleksā ievērtēti universālā dizaina principi attiecībā uz vides pieejamību. Izziņas un estētiska funkcija ir ārtelpā novietotajam Valmieras pils ansambļa bronzas maketam. Jāakcentē arī saudzīgā attieksme pret autentisko vēstures substanci, konservējot Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa drupas un atjaunojot vecās aptiekas koka ēkas.

Ēku komplekss Vecā aptieka ir senākās zināmās Valmieras koka dzīvojamās ēkas -
tās ir vērtīga baroka laikmeta būvmākslas liecība arī Latvijas mērogā. Ēku atjaunošanas laikā tika veikta papildu izpēte un saņemti ekspertu atzinumi. Procesā lietpratīgi iesaistījās dendrologs Māris Zunde un arhitektoniskās izpētes speciālists Ilmārs Dirveiks. Kompleksa vecākajai ēkas daļai, kas celta no 1735. līdz 1736. gadam, veikta protezēšana un detaļu aizvietošana, saglabājot lielāko daļu oriģinālo būvelementu.
Labam rezultātam pūles nav taupītas - vajadzīgā platuma grīdas dēļi vesti no Somijas, jumta segumam izmantoti Sibīrijas lapegles dēļi. Vecās aptiekas ēku kompleksa četri līmeņi un funkcionāli asprātīgi to savienojumi rada interesantu telpisko ietvaru ekspozīcijai. Telpu atšķirīgie lielumi, materiālu faktūras un ekspozīcijas elementi savienoti vienā izziņas plūsmā. Manteļskursteni ieskaitot. Koka ēku ansamblī izveidotas arī telpas semināriem un Kultūrvides centra administrācijai.

Ekspozīcija 544 m2 platībā ir vienojoša un izteikti svarīga Kultūrvides centra komponente. To profesionāli pārdomāti un estētiski augstvērtīgi izveidojis pazīstamais dizaina birojs «H2E». Tā ietver 4 stāstus, kurus vieno Valmieras vēsturiskais nosaukums de Woldemer. Tās četras tēmas ir: Valmiera un Hanzas savienība, Valmieras pils, pilsēta un pilsētnieki, garīgums un pasaules redzējums. Ekspozīcijas veidotāji rūpīgi ievērtējuši dažādus izziņas uztveres aspektus un vecuma grupu atšķirīgās intereses. Kontrastē arī pieeja ekspozīcijas dizainam jaunajā stiklotajā apjomā un koka ēku ansamblī. Pirmajā klātesošs ir caur stiklu baudāmais pils mūris un pamati, kamēr ekspozīcijas elementu dizains ir balts un lakonisks. Trīs koka ēku daļā vēstures patina, faktūras un materiāli ir organiska ekspozīcijas daļa, ko bagātina gaisma, skaņa, ēnu spēles un tradicionālā informācija tekstos un zīmējumos. Bagātina arī līdzdarbība, iesaiste un pat iespēja pieskarties. Dievs ir detaļās - izziņa sākas ar digitālu ieejas biļeti atslēgas veidolā, radot iespēju reāli un simboliski atslēgt pieeju Valmieras vēstures periodiem un aspektiem.

Par sasniegto rezultātu priecīgs ir Valmieras novada pašvaldības vadītājs Jānis Baiks, uzsverot dažādu institūciju un profesionāļu sadarbību, rezultāta kvalitāti, kā arī pārsteidzoši lielo valmieriešu un viesu interesi par Kultūvides centru. Savukārt Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis uzteic arhitektūras konceptuālo skaidrību un tic, ka jaunais objekts kļūs par Valmieras vietzīmi. Abiem vērtējumiem ir pamatojums - Vecās aptiekas koka ēkas un Kultūrvides centra stikla jaunbūve kopā veido pārliecinošu arhitektūras ansambli, kurā katra daļa ar arhitektūras valodu, detaļām, tehnoloģiskajiem risinājumiem, materiālu lietojumu un saturu skaidri iezīmē konkrētās būves radīšanas laiku un akcentē arhitektūras kvalitāti.

Latvijas Architektūra #6(169)/2023