Kultūrvides centra projekts ir 2016. gadā rīkota, atklāta arhitektu konkursa uzvarētāju darba attīstības rezultāts. Projekts ietver Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa mūru restaurāciju un konservāciju, Kultūrvides centra jaunas ēkas būvniecību un Vecās aptiekas ēku kompleksa pārbūvi. Projekta īstenošanas pamata finansējums ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos un projekta Valmieras Vēsturiskā centra attīstība, kā arī citiem avotiem.
Līdzekļu apvienojums ļāvis labiekārtot plašāku pils iekšpagalma teritoriju un apvienot vairākas būves funkcionāli saistītā ārtelpas un interjera izziņas kompleksā. Laika aspekts arhitektūrā ir īpaša vērtība - septiņi gadi no konkursa idejas līdz projekta īstenošanai ir bijis pietiekams laiks, lai autori izvērtētu savas idejas un pasūtītāji pieņemtu izsvērtus lēmumus.
Protams, Valmiera nav nekāda province. Tieši otrādi - tā ir viena no dinamiskākajām, funkcionāli sabalansētākajām un kulturālākajām Latvijas mazpilsētām. Teātris, Vidzemes augstskola, Daliņa stadions ar vieglatlētikas manēžu un vairāki ražojoši uzņēmumi garantē pievilcīgu dzīves telpu. Un labu arhitektūru šajā pilsētā novērtē. Karā nopostītā centra telpisko mājīgumu nav viegli radīt no jauna. Pilsēttelpa ap Sv. Sīmaņa baznīcu, Domes ēku, Valmieras teātra jaunbūvi, Muzeja ēku grupu un Mūzikas skolu ir telpiski vispotenciālākā pilsētas auduma renesansei.
Iespējams, tāpēc pilsētas vadība un arhitektūras dienesti tik uzmanīgi izturējās pret konkursa idejas pārvēršanu reālos būvapjomos. Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes iesaiste konsultācijās un pieredzējušā arhitekta Andra Kronberga padomnieka statuss projektā ir tam apliecinājums. Kāpēc tik nopietni un pamatīgi? Iespējams, tāpēc, ka konkursa projekta akcents bija ģeometriski tik vienkāršs pilnstikla apjoms virs pils atsegtajiem pamatiem un paralēli pils mūrim, ka daļa projekta vērtētāju un lietotāju tajā nesaskatīja dialoga potenciālu starp mantojumu un biroja «ZGT» piedāvāto šodienas arhitektūras pienesumu.
Tomēr dialogs ir atrodams konsekventā formas un materiālu pretnostatījumā. Plašais stiklojums pa visu ēkas perimetru un ekspozīcijas telpas grīdā ir gan telpisks piedzīvojums, gan netradicionāls un dažādots skats uz vēsturiskajiem pils mūra elementiem. Arī materiālu kontrasts, atspīdumi, saspēle starp trauslo stikla konstrukciju un veco mūru pamatīgumu. Kronberga pieredze Rīgas vēsturiskā centra padomes vadītāja amatā un koleģialitāte nodrošināja dialogu starp visiem projektā iesaistītajiem. Rezultātā konkursa ideja ir ne tikai izdzīvojusi, bet arī attīstīta un rūpīgi detalizēta.
Ieeja Valmieras pils kultūrvides centrā no iedziļinātā zemes līmeņa, kur izvietots informācijas bloks, kā arī saikne ar pārsegtas ārtelpas mūru labirintu un koka ēku grupu, ir pārliecinoša. Tāpat kā maksimālā caurskatāmība jaunā apjoma izpildījumā. Man prātā nāk a4d portāla redaktora Arta Zvirgzdiņa pirms 12 gadiem publicēta atziņa - «[..] joma, kurā latviešu arhitekti sevi apliecina vispārliecinošāk, radot patiešām meistardarbus, ir tā, kur jaunais sastopas ar veco, kur mantojuma šarms un jaunās arhitektūras inovācijas veido harmoniskas attiecības, piešķir vecajam jaunu dzīvību - dažādi pārbūvju un atjaunošanas projekti.» (www.a4d.lv, 27.09.2012). Patiesi, šī žanra labu un īstenotu būvju kopums Latvijas būvmākslas krātuvē ir jau atrodams un turpina vairoties - Nacionālais Mākslas muzejs, Hanzas perons, Rūmenes muižas komplekss un Roche biroja ēka Miera ielā. «ZGT» veikums Valmierā labi papildina šo kopumu ar jaunu atziņu niansēm.
Kultūrvides centra būvperiodu nodalījums sākas ar pārdomātu labiekārtojuma un izgaismojuma projektu, kuru īstenojot demontēti pseidovēstures elementi un no jauna radīta vide ar attīstītu gājēju ceļu tīklu, stādījumiem, kas respektē arhitektūru, velosipēdu novietnēm un atpūtas zonām. Visā kompleksā ievērtēti universālā dizaina principi attiecībā uz vides pieejamību. Izziņas un estētiska funkcija ir ārtelpā novietotajam Valmieras pils ansambļa bronzas maketam. Jāakcentē arī saudzīgā attieksme pret autentisko vēstures substanci, konservējot Valmieras pils ziemeļrietumu korpusa drupas un atjaunojot vecās aptiekas koka ēkas.
