Āriskā aktrise pret nacistu režīmu
Vēlies būt pilnīgi brīvs un neatkarīgs? Uzbūvē pats savu republiku! Itāļu arhitekts Džordžo Roza tieši tā arī izdarīja.
Mūsdienu Ziemeļvalstu harmoniskā integrācija šķiet pašsaprotami racionāla. Taču brālīgo vikingtautu vēsturē netrūkst bargu atmiņu par savstarpējām nežēlīgām cīņām un asiņainu varmācību.
Panākumi karā vēl nebūt nenozīmē, ka uzvarošā valsts plaukst un zeļ – vēsturē netrūkst piemēru, kad pārāk agresīva ārpolitika ir novedusi līdz bankrotam. Šoreiz par diviem šādiem gadījumiem – par Spāniju un Zviedriju.
Karagājienā uz Parīzi nav obligāti jādodas cauri Šampaņai. Piemēram, vikingi uz Parīzi gāja no ziemeļiem, bet huņņu vadonis Atila bija ieplānojis maršrutu no dienvidu puses.
Neticams stāsts par viena beigta bandīta pēcnāves dzīvi.
1945
Tēvs un dēls Jirgens un Volmars Fārensbahi kļuva slaveni kā izcili algotņu karaspēka komandieri.
Stāsts par vācbaltiešu zemessardzi jeb landesvēru Latvijas Neatkarības kara laikā.
Krievijas īstenotajai ilgajai un mērķtiecīgajai Sibīrijas iekarošanai bija ekonomisks pamatojums – zvērādas, kas bija zelta vērtē.
Kādos apstākļos dzīvoja starpkaru Latvijas armijas karavīri? Kāds bija viņu dienas režīms un kā tika organizētas mācības, par to visu – šajā rakstā.
Visu Otrā pasaules kara kauju smagumu Sarkanajā armijā uz savām bruņām iznesa leģendārais T-34, kurš tomēr nebija līdzvērtīgs pretinieks vācu jaunākajiem tankiem. Par cienīgu pretinieku varēja kļūt T-34 sekotājs T-44, taču tas... vienkārši nepaspēja uz karu.
Vācu okupācijas apstākļos tūkstošiem franču patriotu darīja visu, ko varēja, lai pretotos agresoram un veicinātu tā sakāvi.
Aleksandrs Jūlijs Kasparsons bija viens no tiem Latvijas armijas virsniekiem, kurš militāro izglītību ieguva jau neatkarīgajā Latvijā.
Pēc Otrā pasaules kara Dānijā un citās savulaik vācu okupētajās teritorijās zemē palika miljoniem mīnu un sabiedrotie lika pie darba vācu karagūstekņus.
Ja Padomju Savienībā un vēlāk Krievijā par leģendu kļuva Brestas cietokšņa aizstāvēšana, poļi ne mazāk lepojas ar Vesterplates aizstāvjiem, kuri Otrā pasaules kara sākumā vairākas dienas pretojās vācu pārspēkam.
Ir daži stāsti, kas pierāda, cik maz reizēm ir nepieciešams, lai valsts demonstrētu pretošanos okupācijai pat bezcerīgā situācijā.
Redzot, ar kādu pompu Putina Krievijā tiek atzīmētas uzvaras pār Vāciju Otrajā pasaules karā gadadienas, grūti pat noticēt, ka pirmos 20 gadus pēc kara šos svētkus neatzīmēja. Mīts par dižo uzvaru dzima jau Brežņeva laikā.