Monarhs frontē (1916)
un tālskatī pēta pretinieka pozīcijas. 1915. gads Krievijai Pirmajā pasaules karā bija ļoti neveiksmīgs, jo tā zaudēja plašas teritorijas, tāpēc, cerot vērst situāciju par labu, cars nolēma pats personīgi uzņemties armijas virspavēlnieka pienākumus. Pirms tam šo posteni ieņēma cara tēvocis lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs, kuru 1915. gada augustā Nikolajs II atcēla no amata un nozīmēja administratīvā amatā Kaukāzā. Gan valdības ministri, gan ģenerāļi lūdza caru iecelt par virspavēlnieku kādu profesionālu militāristu, taču Nikolajs uzskatīja, ka pats augstajā amatā vislabāk spēs saliedēt armiju un tautu. Viena veiksmīga operācija Krievijas armijai 1916. gadā gan izdevās - Brusilova pārrāvums pret austriešiem. Bet ar to cars savu veiksmes limitu bija izsmēlis un 1917. gada sākumā zaudēja gan virspavēlnieka amatu, gan arī troni.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita