Režisors: Ronalds Emerihs. Lomās: Entonijs Hopkinss, Aivens Roens / ASV, 2024
Kārtējais zobensandaļu stāsts, kas, pateicoties amerikāņu straumēšanas kompānijas Peacock produktam, mūs pārceļ uz I gadsimta Romu. Filmā ir divas galvenās un divas tām pakārtotas sižeta līnijas. Pirmā vēsta par Flāviju dzimtu, kas impēriju trīs kārtās vadīja teju trīsdesmit gadus - sākumā Vespasiāns, tad viņa dēli Tits un Domiciāns. Otrajā vēstīts par kādu numīdiešu famīliju - seriāla ievadā brālis Kvame nonāk gladiatoru ludusā, bet māsas Džula un Aura tiek pārdotas verdzībā. Savukārt māte Kala dodas uz Romu viņus visus meklēt.Papildu pielikumā mums ir stāsts par trim brāļiem - cik noprotams, no Balkāniem, kuri atveduši pārdošanai elites kvalitātes rikšotājus. Bet teju galvenā lokācijas vieta ir Romas lielākais totalizators, kur saimnieko tā īpašnieks Tenakss - intrigants un manipulators, tā teikt, tiem laikiem ļoti patīkams pilsonis.
Kā jau noprotams, filma ir par maizi un izklaidēm, tas ir, par gladiatoru un zirgu skriešanās sacīkstēm, ar tiem saistītiem politiskiem, ekonomiskiem, sociāliem paisumiem un bēgumiem, un pat katastrofu epizodēm. Jā, jā, filmā visai vēsturiski precīzi atainots 79. gadā - tieši Tita valdīšanas laikā - notikušais Vezuva izvirdums un izdzīvojušo bēgļu ierašanās galvaspilsētā. Emerihs, zināms kā globāls Zemes un cilvēces daudzkārtējs iznīcinātājs uz ekrāna, nav varējis bez pārspīlēta patosa parādīt šo dramatisko kataklizmu - kārtējo arēnu cīņu laikā Romā sākas tāda zemestrīce un pelnu lava, ka šķiet, ka Vezuvs ir tepat aiz stūra, nevis 250 kilometru attālumā.
Nekur neizdevās atrast drošus avotus par seriāla budžetu, taču tā vien liekas, ka taupīts ir uz visu, ko vien var. Te nerunāsim par kostīmiem, bruņām un citiem aksesuāriem, bet gan vienkārši par gaismām un prožektoriem. Teju 90 procenti darbības aizrit gandrīz pustumsā, labākajā gadījumā krēslā. Vienīgās gaišās un saulainās ainas ir Maksima cirkā un Kolizejā. Rodas iespaids, ka Roma atrodas Reikjavikas, Vorkutas vai Murmanskas platuma grādos. Ne jau tikai uz gaismām vien te ir ieekonomēts; te ir taupīts uz visu - uz lokāciju, paviljonu, statistu un grafikas dizainu skaitu un kvalitāti. Sagūstītais un nabaga jūdus plosošais lauva albinoss vispār ir kaut kāds datordizaina pamatskolas nesekmīga audzēkņa mājasdarbs. Par vēsturisko ainavu piesieties var vismazāk - scenāristi pat ir izrakuši visai autentisku tēlu, žokeju Skorpusu, kurš patiesi bija viens no sava laika labākiem zirgpajūgu stūrmaņiem un Vespasiāna laikā uzvarēja vairāk nekā 2000 sacīkstēs. Te gan ir arī maza neprecizitāte - jā, Vespasiāns sāka būvēt Kolizeju, bet to pabeidza jau Tita laikos, pēc viņa tēva nāves. Kaut gan šķiet, ka Entonijam Hopkinsam, atrādoties vien trijās epizodēs, tas ir bijis diezgan vienalga.
Arī abu brāļu Tita un Domiciāna attiecības ir teatrāli un dramaturģiski stipri pārspīlētas. Visam kronis ir numīdiešu ģimenes galva Kala: viņa no kaut kāda tuksneša ierodas Romā, sāk mācīt slīpēto blēdi Tenaksu, kā labāk vadīt totalizatoru, teju ar kājas spērieniem atver prestižāko patriciešu un senatoru namdurvis, nepārtraukti sniedzot viedus padomus. Pat jāpabrīnās, kā impērija vispār līdz tam varēja izdzīvot. Bet atmiņā paliekošākais ir Vespasiāna komentārs par samaksas pakalpojumu ieviešanu publiskajās tualetēs: «Nauda nesmird!»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita