Golda

Lomās: Helēna Mirena, Līvs Šraibers. Režisors: Gajs Nativs. Lielbritānija, ASV, 2023

Kino skatoties, nepamet deja vu sajūta - viss kā šodien, tikai pirms 50 gadiem. Proti, Yom Kippur svētku laikā 1973. gada oktobrī Izraēlas visi iespējamie specdienesti, armijniekus ieskaitot, noguļ kopīgi izplānoto un vērienīgo Sīrijas un Ēģiptes armiju iebrukumu. Filma startē ar premjeres Goldas Meiras (dzimusi Kijivā 1898. gadā, īstajā vārdā Goldele Maboviča) uzklausīšanu īpaši izveidotajā komisijā jau 1974. gadā, neilgi pēc teju četrām ugunīgu kauju nedēļām. Šķiet, tādas pašas komisijas priekšā būs jāstājas arī tagadējam Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu, lai paskaidrotu, kas, velns parāvis, notika un kā vispār varēja notikt 2023. gada oktobrī?
Filmas galvenais vektors mūs Goldas acīm retrospektīvi pārceļ atpakaļ traģisko dienu virpulī. Ieteiktu šo filmu noteikti neskatīties galvenajam pretsmēķēšanas apustulim Pēterim Apinim, jo te ļuļķē visi - īpaši jau Meira, kura ceļas un guļas ar cigareti. Bet turpinām šķetināt to dienu hronoloģiju - izrādās, ka Mossad ir brīdinājis premjeri par iespējamo invāziju, jo Londonas aģents nekad iepriekš neesot kļūdījies. Arī armijnieki rāda viņai izlūklidmašīnas bildes ar milzīgu tanku korpusu koncentrāciju Suecas kanāla rietumu, tas ir, Ēģiptes pusē. Nākamajā dienā tiek nolemts izsludināt 120 000 rezervistu mobilizāciju - armijnieki gan prasa divreiz vairāk, bet ir taču svētki… Šeit nevajadzētu aizmirst, ka Meiras laikā Izraēla piedzīvoja visai drūmus brīžus - kā lai te neatceras viņu sportistu slaktiņu Minhenes olimpisko spēļu ciematā gadu iepriekš? Šādi notikumi tevi vai nu salauž, vai norūda kā Toledo asmeni. Golda neapšaubāmi ir otrais variants, un, šķiet, pagājušajā gadsimtā ar viņas apņēmību, nelokāmību un dzelzs gribu varēja mēroties tikai viena cita lēdija - Mārgareta Tečere.
Turpmāk notikumi risinās dinamiski. Atguvušies no nokdauna, Izraēlas spēki pāriet pretuzbrukumā. Tas gan nenotiek bez zaudējumiem - uzbrukumā Ēģiptei dienas laikā viņi zaudē vairāk nekā 40 lidmašīnu un 100 lidotāju. Golda zvana ASV valsts sekretāram Henrijam Kisindžeram, kurš tobrīd ir pirmais cilvēks valstī, jo prezidents Niksons ir iekūlies Votergeitas skandālā. Kisindžers apsola un atsūta papildu aviāciju. Vēl pēc nedēļas Izraēla izdzen Sīrijas armiju no valsts ziemeļiem un sāk maršu uz Damasku, bet tikmēr otrā frontē divas izraēliešu divīzijas nonāk slazdā un tiek pamatīgi papluinītas. Viens no ģenerāļiem iesaka visai pārdrošu manevru - vienā vietā pārraut Ēģiptes armijas pozīcijas, forsēt kanālu un jau ēģiptiešu teritorijā aplenkt arābu 3. armiju - tur viņiem nebūs ūdens apgādes un ceļš uz Kairu būs vaļā! Operācija izdodas spīdoši, bet jau nākamajā naktī slepeni ierodas Kisindžers. Viņš Goldai paziņo, ka karā esot gatavas iesaistīties 11 padomju desantnieku divīzijas, ka benzīna cena ir pakāpusies no 4 dolāriem par barelu līdz 11 un, ja Izraēla šādi turpinās, tad saudīti amerikāņiem vairs vispār nepārdošot jēlnaftu. Tev 18 stundu laikā ir jāpārtrauc karš, viņš saka. Tālāk seko spožākais dialogs filmā:
Kisindžers: «Varbūt tu esi aizmirsusi, ka, pirmkārt, es esmu amerikānis, otrkārt - valsts sekretārs un tikai treškārt - ebrejs!»
Meira: «Varbūt tu esi aizmirsis, bet mēs, Izraēlā, lasām no labās puses uz kreiso!»
Gribētu pieminēt Helēnas Mirenas satriecošo aktierdarbu un pacietību, jo katrā filmēšanas dienā friziera krēslā vien viņa pavadīja trīsarpus stundas. Par grimēšanas laikiem mums informācijas nav, bet, ja noskatīsieties šo biogrāfisko lenti, noteikti novērtēsiet!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita