Spamu pasaule
Pirms gada, 2023. gada vasarā, RADADA e-pastā ienāca ziņa no Tifānijas Saundersas - ar prieku ielūdzu Jūs prezentēt savu kolekciju Londonas modes nedēļā! Katru gadu mūsu kuratori pārskata tūkstošiem zīmolu, lai atrastu tieši tos - ar neparastu dizainu un oriģinālu konceptu -, un šoreiz starp visiem tika izvēlēts arī Jūsu zīmols… Sākotnēji neviens šai e-pasta vēstulei nav pievērsis uzmanību - tā iekritusi starp klientu jautājumiem, sadarbības partneru ziņām, rēķiniem. Un gadās taču, ka kopējā masā iekrīt arī kāda mēstule. Tifānijas vēstule, lai gan tika izlasīta, radīja pārāk lielu neizpratni, aizdomas, un tā nu šis e-pasts palika bez uzmanības un atbildes.
Tomēr pēc pāris dienām pienāca atkārtota ziņa no Tifānijas, šoreiz ar precizējumu - labdien, vai Jūs saņēmāt ielūgumu piedalīties un prezentēt zīmola kolekciju?
Kopš 2009. gada Tifānija Saundersa kopā ar Karlu Anglinu vada Oksfordas Modes studiju - kompāniju, kas palīdz dizaineriem prezentēt kolekcijas Apvienotajā Karalistē, ASV un Eiropā. Pēc pandēmijas Oksfordas Modes studija par vienu no savām prioritātēm izvirzīja uzdevumu palīdzēt dizaineriem, zīmoliem un visai modes industrijai kopumā atgūties no kovida laika dīkstāves sekām. Tika izveidota jauna platforma EMERGE, veltīta jaunajiem dizaineriem, ieviesta Fadumas stipendija ilgtspējīga dizaina programmām. Faduma Faraha ir dizainere un aktīviste, kura apņēmusies mainīt modes industriju par labu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Šaubas
Saprotams, neviens RADADA komandā nešaubās par saviem lolojumiem - dizaina izstrādājumiem. Un tomēr radās jautājumi, vai tā var būt - pirmā nopietnā modes skate, un uzreiz Londonā? Un kā sevi godam prezentēt, ja tavs zīmols sastāv no apdrukātiem trikotāžas apģērbiem un T krekliem? Nepārprotiet, zināms, ka T krekli, jo īpaši tie, kurus rotā grafika, ir ikoniska modes sastāvdaļa jau teju gadsimtu. Tie var kalpot kā balss tavai politiskajai nostādnei, var demonstrēt mīļāko mūzikas izpildītāju vai arī kļūt pat par centrālo elementu veselai modes kustībai - grandžam. Un, saprotams, T kreklu daudzpusība ir bezgalīga. Tos var pieskaņot gan formālākām situācijām, gan valkāt ikdienā un pavisam ērti uzvilkt, arī ejot gulēt.
Tomēr, ja tiek saņemts aicinājums parādīt sevi plašā mērogā un ārzemēs, kur auditorija ir modes lietu pazinēji, bet dizaineri, konkurējot par skatītāju uzmanību, mēdz izcelt sevi ar fashion gimmicks, noteikumi ir pilnīgi citi. Tu neizbēgami sāc pakļauties šim emocionāli intelektuālajam spiedienam un jautājumiem, ko no manis (zīmola) sagaida auditorija; vai mani (zīmolu) sapratīs, vai varbūt labākas nākotnes vārdā būtu nepieciešams steidzami mainīt savus izstrādājumus un tā mēģināt izpatikt tendencēm? Visi šie jautājumi ir saprotami, un tieši sevis pārvarēšana un spēja stiprināt savu es kļūst par konkrētā brīža visizaicinošāko aspektu. Jo ir taču loģiski - ja jau zīmols ir saņēmis aicinājumu ar to, ko piedāvā, tātad tas nozīmē, ka kāds (kuratori un industrijas profesionāļi) ir atzinuši to par uzmanības vērtu. Savukārt, ja mēs tagad steidzami pārveidosim sevi, zīmola esenci, tad galu galā - kam tas viss vispār vajadzīgs?
Līdz ar to tika pieņemts lēmums sagatavot kolekciju izrādīšanai tieši tajā pašā veidā un virzienā, kā zīmols ir darbojies iepriekš.
Monta
RADADA zīmola DNS ir nedalāmi saistīts ar Montu Nāburgu. Radošās darbības pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Monta atklāja savu aizraušanos ar tekstila apdrukas tehniku - sietspiedi. Sākumā viņa to darīja tikai prieka pēc, lai uz apģērba vai audumiem pārnestu savus zīmējumus, bet tad par šiem dizainiem radās interese arī citiem. Uzņēmumu viņa nodibināja 2019. gadā, sietspiedes studiju iekārtojot bijušajā ugunsdzēsēju depo Skrīveros.
Par populārāko, tautā zināmāko motīvu uz T krekliem kļuva Montas zīmēta tautumeita ar kroni galvā un sarkanām lūpām. Šīs tautumeitas, zīmola galvenās varones, ir ilustratīvas personifikācijas Montas mīlestībai pret Latvijas kultūru, Dziesmu svētkiem un dabu. Savukārt mūsdienīgi sarkani krāsotās lūpas uzsver viņas sievišķo spēku un, saprotams, neatkarību.
Līdztekus ar roku zīmētajām ilustrācijām otrs Montas personības izpausmes veids noteikti ir krāsu izvēle. Tas arī kļuvis par neatņemamu zīmola RADADA komuni kācijas formu. Dizainere novērojusi, ka dabā ir visi mums pieejamie toņi, arī košais neons, - tad kādēļ ierobežot sevī vēlmi greznoties?
Londona
Londonas modes nedēļā uz skatuves iznāca sešas RADADA tautumeitas, un katrai bija kāds raksturojošs motīvs - zelta kronis, ziedu vainags, Krotes vainags, stilizēts Lielvārdes kronis, meža, kā arī saulespuķu un vārpu motīvs, kas bija veidots kā atbalsta vēstījums par karu Ukrainā. Kroņi, diadēmas, vainagi ir starptautiski pazīstami simboli - gan no reālās dzīves, gan no daiļliteratūras. Un gluži simboliski vainagoto un kronēto tautumeitu ierašanās Londonas modes nedēļā, kas risinājās tikai piecu kilometru attālumā no Bekingemas pils, šķita lieliski piemērota likumsakarība.
Sešus kolekcijas tēlus raksturoja ļoti dāsna krāsu palete, kas lielā mērā sasaucās ar Pantone SS24 krāsu tendenču pārskatu. Par pamatu izmantoti maigi, delikāti pasteļtoņi - chambray blue, pastel lilac, lemon drop, mint, košais spicy mustard, cyber lime -, un neaizmirsīsim arī par barbie pink akcentiem. Lai gan tas nav iekļuvis šīs vasaras aktuālāko izvēļu apskatā, nevaram noliegt, ka pēc filmas Bārbija rozā dzīvos mūsos ilgi.
Savukārt tiem, kuri dod priekšroku monohromai krāsu gammai, bija pieejama izvēle ar brilliant white un melno krāsu. Īpašu uzmanību pievērsa kobaltzilā krāsa. Tā šosezon sastopama arī vairāku citu zīmolu kolekcijās - vai nu kā akcenta tonis (Miu Miu, Burberry, Balmain), vai kā spilgts koptēls (Givenchy, Sacai).
RADADA kolekcijā šis tonis tika izmantots kā vēstījums par Ukrainu - garie svārki kalpoja kā kanva Ukrainas nacionālā zieda apdrukai. Kā tonis kobaltzilais ir universāli glaimojošs, drosmīgs, ne tik nopietns kā tumši zilie toņi, pārliecinošāks par gaiši zilo un emocionāli norāda uz ilgām pēc stabilākas un gaišākas nākotnes mūsu kolektīvajā apziņā.
Balerīnas
Viena no SS24 apavu aktualitātēm ir balerīnas, bet salīdzinājumā ar 2000. gadu modi jeb Y2k tagad šie apavi ir atdzīvināti ar svaigām dizaina versijām formās, materiālos un akcenta detaļās. Interesanti, ka šī tendence ir kā turpinājums adaptācijai no relaksētā apģērba mājas vidē uz atgriešanos birojā.
Vēsturiski balerīnas jau sen ir bijis iecienīts sieviešu ikdienas garderobes elements - tieši ērtuma dēļ. Par to mēs var īpaši pateikties divām dāmām, kuras šos apavus, kas iepriekš tika uzskatīti par piemērotiem tikai dejai, padarīja iecienītus valkāšanai plašākai auditorijai. Viena no tām ir amerikāņu modes žurnāliste un redaktore Diāna Vrīlenda, kura 1941. gadā Harpers Bazaar numurā publicēja baleta apavus. Viņa pirmā publiski ierosināja ideju par balerīnu valkāšanu uz ielas. Viens no iemesliem - kara laikā, kad āda bija nepieciešama armijas vajadzībām, ielas apaviem tika piemērots stingrs materiālu ierobežojums, bet šis noteikums neattiecās uz deju apaviem. Otra dāma, arī Diānas Vrīlendas ilggadēja draudzene, amerikāņu dizainere Klēra Makardella, palīdzēja popularizēt baleta kurpes, iekļaujot tās savā apgērbu kolekcijā. Apavi tika pasūtīti amerikāņu baleta apavu ražotājam Caprezio un izgatavoti no tekstila materiāliem atbilstoši kolekcijas dizainam. Tas bija ļoti ērti arī materiāla ierobežojumu dēļ.
Modē balets joprojām tiek citēts - iespējams, pēdējos divos gados, pateicoties tam, ka TikTok popularizēja #balletcore, arī dizaineri ir pievērsušies šai tēmai daudz aktīvāk. Mēs redzējām Miu Miu FW22 pūderrozā satīna balerīnas un arī Maison Margiela SS23 kolekciju teātrī, kas ietvēra dejotāju tērpa elementus, orķestra mūzikas pavadījumā, un pat Simona Rocha SS24 kolekciju ar nosaukumu The Dress Rehearsal, kas tika demonstrēta Anglijas Nacionālā baleta galvenajā mītnē. Tie ir vien pāris piemēri. Var droši secināt, ka balletcore aizvien ir aktuāls.
Pastalas
Modes industrija ne reizi vien ir pierādījusi, ka ierobežojumi var būt ceļš uz dažādām radošām izvēlēm. Interesanti, ka iemesls, kādēļ Latvijas tautiskie apavi nonāca Londonas modes nedēļā, bija visai līdzīgs balerīnu apavu izcelsmes idejai.
Aksesuāru grupa veido ievērojamu daļu kolekcijas, un, saprotams, apavi ir ievērojama daļa no kopējā tēla. Lielajiem modes namiem ir savas rūpnīcas, kurās tos izgatavo, bet, ja runā par maziem dizaineriem, visbiežāk ir jāmeklē sadarbība ar citu dizaineru vai jāpasūta apavi pašiem. Ideālā variantā vairumā, protams. Bet budžets vienmēr ir ierobežots, jo īpaši jaunajiem dizaineriem.
Lai risinātu RADADA kolekcijas izrādīšanu, tika apskatīti vairāki ceļi. Vispirms izskatīta iespēja atrast sponsoru apaviem Lielbritānijā. Arī tādēļ, ka koptēlus viegli stilizēt ar sportiska tipa apaviem vai kombinēt ar košiem granža stila tipa zābakiem, un, ja ļoti vēlas, var arī izveidot modernas tautumeitas tēlu a’la sport chic.
Tas viss ir modē un pieļaujams.
Tomēr doma par papildu raizēm aizkulisēs un apziņa, ka par katru lietu, kas tev nepieder, bet ir sadarbība, pēc būtības tu esi finansiāli atbildīgs, nešķita vilinoša. Jo tāda ir prakse - ir iespējams sarunāt atbalstu, to, ka kāds ieinteresējas un piešķir savus produktus zīmola skates tēla papildināšanai. Bet viss, kas paņemts, vienmēr ir jāatdod atpakaļ tieši tādā pašā kvalitātē un izskatā. Un modes skates burziņš nereti ir neprognozējams, tāpēc uzņemties atbildību par kāda cita lietām - tas ir papildu stress.
Un pēc ilgām pārdomām tika nolemts - lai iet pastalas! Ļoti iespējams, angļi mūs nesapratīs, varbūt neviens nesapratīs, bet lai ir pa savam! Pats galvenais - taisām tās krāsainas! Labā ziņa - pastalu dabiskā fleksibilitāte formā atrisināja arī bažas par nepieciešamajiem apavu izmēriem.
Kas vieno Montu, tautumeitas, pastalas, baletkurpes? Tā ir deja. Un, pat ja skates laikā kāda dāma, norādot uz pastalām, pasmējās, neredzu lielu atšķirību.
RADADA kolekcija lieliski atbilst šai tendencei. Iztēlojies dejotāju, kas izgājusi pauzē! Trikotāžas atleisure izstrādājumi kombinācijā ar gariem tilla svārkiem, balerīnām, viņa ir it kā tikko nokāpusi no skatuves, bet tajā pašā laikā gatava izskriet pilsētā. Komfortabla, daiļa un nedaudz koķeta. Un tādas bija mūsdienu tautumeitas. Vienmēr kustībā.
Skate
Modes skate norisinājās zem klajas debess koku ielenkumā Devonšīras skvērā pagājušā gada 16. septembrī. Pēc Tifānijas Saundersas teiktā, vieta nav nejaušība, jo 18. gs. beigās šeit tika uzglabāts jēlzīds un citi tekstilmateriāli, līdz ar to viss ir tematiski atbilstoši. Šodien Devonšīras skvēru dēvē par pilsētas oāzi, te atrodas biroji, restorāni, tiek organizēti kultūras pasākumi un arī lieli pasākumi, viens no tiem - Oxford Fashion Studio modes skates. Ieskaitot RADADA, savas kolekcijas izrādīja 26 dizaineri no dažādām pasaules valstīm. Skate sākās pulksten 12 un beidzās astoņos vakarā.
Latvija savu iznāciena laiku dalīja kopā ar pieciem citiem dizaineriem - no Honkongas, Ņujorkas, Indijas un diviem no Austrālijas. Laiks bija lielisks - četri pēcpusdienā. Kā jau minēju iepriekš, platformu EMERGE vada komanda, kas nodrošina jaunajiem dizaineriem iespēju sevi parādīt vienā no modes metropolēm, un tajā pašā laikā tas viņiem ir arī bizness, tāpēc vairums apstākļu, tai skaitā uzstāšanās laiks, ir ārpus dizaineru kontroles. Vai arī - par visu var vienoties, arī par kādām vizuālām izmaiņām priekšnesumā, bet… par papildu samaksu. Un tas ir saprotams.
Citādi dizainers saņem bāzes pakalpojumu. Visām modelēm tiek veidota nude vizāža un neitrāls matu sakārtojums, lai viņas pēc iespējas vairāk atbilstu dažādiem dizaineriem un modeļi būtu ātri pielāgojami no viena iznāciena uz mēles uz nākamo. Ja ir nepieciešamība vai vēlme veidot kaut ko ārpus šī standarta, dizainers var papildus algot sev modeles un ar viņām radoši izpausties.
Apģērbs, aksesuāri un izdrukas ar katru sagatavoto tēla aprakstu ir jānogādā dienu iepriekš, lai iepazīstinātu ģērbējus ar kolekciju, tās sagatavi skatei un, pats galvenais, iemācītu, kā vilkt pastalas. Jārēķinās, ka notiekošais visvairāk rūpēs tikai un vienīgi tev, nevis kādam citam, līdz ar to neko nedrīkst uztvert pārāk personīgi. Tā, ierodoties stundu pirms skates, bija vilšanās redzēt, ka uz apģērba apkaklītes jau bija trāpījis tonālais krēms… Un arī pastalas bija pašām jāpārsien. Bet ar to jārēķinās - tavs zīmols, tavs darbs ir tikai un vienīgi tava rūpe. Bet modeles mēdz aizklīst, ģērbējas pazust - visi ir tikai cilvēki. Katra dizainera paša uzdevums ir visu un visus turēt kopā un pēc iespējas precīzāk nokomunicēt, kas jādara.
Jāatzīst, tā bija emocijām ārkārtīgi piesātināta stunda, kas tika piedzīvota. Situāciju neuzlaboja arī tas, ka vienai modelei no kājām slīdēja nost pastalu krusteniski sienamā daļa. Vēlāk uzzinājām - tas tādēļ, ka iepriekšējā dizainera skatei viņas kājas tika ieziestas ar losjonu… Viss nāk ar pieredzi.
Mierināja apziņa, ka šī sajūta ir kopīga lielākajai daļai dizaineru aizskatuvē - vienalga, no kuras pasaules malas kāds šeit bija ieradies. Kad redzi dizaineru no Ņujorkas trīcošām rokām ģērbjam savas modeles un ātri lāpot ciet vīli, kas nejauši atnākusi vaļā, saproti, ka būtībā nemaz neesi tik atšķirīgs no citiem. Neviens no šiem dizaineriem nebija modes mašīna, kuru balstītu kāds modes industrijas titāns; visi, ar kuriem mēs sastapāmies, šeit bija vienlīdzīgi. Ieradušies, lai parādītu sevi. Tiktu novērtēti. Pierādītu sev, ka var izaugt caur jauniem izaicinājumiem.