Latvijas Bankas galvenā ēka iepretī Rīgas pilij ir viena no apjomīgākajām un sarežģītākajām sava laika būvēm. Tā celta no 1902. līdz 1905. gadam pēc arhitekta Augusta Reinberga (1860-1908) projekta kā Valsts bankas Rīgas kantoris, bet ēkas tēlnieciski plastisko apdari veica tēlnieka Augusta Folca (1851-1926) firma.
Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas ēka ir ornamentāli un dekoratīvi greznākā bankas ēka Latvijā, tās tēlnieciskā apdare ar krāšņajiem griestu rotājumiem tiek salīdzināta ar historisma piļu interjeriem. Īpaši grezni ir rotāta galvenā kāpņu telpa, operāciju zāles un sēžu zāle. Telpu apdares dekorā izmantoti klasicisma stila elementi - lauru lapu vītnes un vainagi, plīvojošas lentes, rozetes, pārpilnības ragi -, bet bankas simbolisko nozīmi iemieso sengrieķu tirdzniecības dieva Hermeja spārnotā cepure un zizlis jeb kaducejs. Par vienu no ēkas reprezentācijas elementiem var uzskatīt ar bronzas apgaismes ķermeņiem - laternām - rotātās centrālās marmora kāpnes, kas ved uz otrā stāva operāciju zālēm. Būvniecības laikā tika izmantoti tobrīd modernākie inženiertehniskie risinājumi, kas ietver apkuri, vēdināšanas sistēmu un pilnīgu elektrifikāciju.
Bankas ēka kā ikviena sabiedriska būve laika gaitā piedzīvojusi pārmaiņas, kas saistītas gan ar īpašnieku maiņu, gan nolietojuma pakāpi.
Latvijas Bankas ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautajā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Tai ir piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, bet tās pirmā un otrā stāva interjeru dekoratīvā apdare iekļauta valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā, līdz ar to jebkuras pārmaiņas apdarē un iejaukšanās struktūrā tiek rūpīgi pārdomātas, lai nezustu īpašās, tieši šai ēkai piemītošās vērtības.
Mainoties darba režīmam, 2022. gadā Latvijas Bankai nācās pārplānot vidi un darbiniekus izvietot divās ēkās Rīgā - Krišjāņa Valdemāra ielā 2A un Bezdelīgu ielā 3. Lai sekmīgi realizētu šādu projektu, ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā pēc jau iepriekš veiktās arhitektoniski mākslinieciskā izpētes tika izstrādāts funkcionālais plāns un pēc tam telpu vienkāršotas atjaunošanas projekts, kas paredzēja jaunu darbavietu izvietošanu un telpu pielāgošanu aktuālajam bankas darba modelim, pielāgojot biroja funkcijai līdz šim neizmantotās lielo zāļu centrālās daļas. Projekta izstrādātājiem nācās ņemt vērā sarežģīto ēkas struktūru, apjomu, (dažādo) stilu, toņu un materiālu izmantošanas uzslāņojumu, lai atjaunojamām un jaunām telpām izveidotu vienotu toņu, materiālu un apgaismojuma koncepciju, radot veiksmīgu saspēli starp mūsdienu biroja prasībām atbilstošu vidi un vēsturisko telpu apdari.
Atbilstoši ēkas pārplānojumam tika nojauktas atsevišķas starpsienu un apdares konstrukcijas, izveidotas jaunas starpsienas, atjaunots vai nomainīts grīdas segums, veikta griestu apdare un izbūvēti papildelementi. Inženierkomunikāciju sistēmas ir maksimāli saudzīgi ieslēptas kabeļu penāļos, grīdas kanālos un virs piekārtajiem griestiem, kā arī iestrādātas sienu, griestu virsmās vai atstātas atsegtas kā ventilācijas auduma gaisa vadi. Sienu krāsojumam izvēlēts gaišs, neitrāls, silts pamattonis, bet lielo zāļu krāsu gamma izvēlēta, izmantojot projekta laikā veiktās lokālās krāsu zondāžas.
Savukārt būvplastikas elementi un griesti krāsoti balti, lai tos izceltu un radītu telpās lielāku gaišumu un tīrības sajūtu, bet greznības iespaidu papildina zeltījuma klājumi uz atsevišķām dekoru detaļām. Grīdas segumam darba telpās izmantoti neitrāli zemes toņi, bet apgaismojumam, kur to bija nepieciešams mainīt, izvēlēts LED profils ar dimmējamu gaismas avotu gan uz augšu, gan leju. Lielākas vai mazākas pārmaiņas skāra gandrīz visas telpas, tostarp grezno sēžu zāli ar tās vairāk nekā simts gadus vecajām tapetēm, jo ēkā ierīkota jauna ventilācijas sistēma.
Tā kā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā kases pakalpojumi netiek sniegti, jo šī funkcija pārcelta uz ēku Bezdelīgu ielā, četras lielās klientu apkalpošanas zāles projekta gaitā pārveidotas un pielāgotas mūsdienīgam biroja darbam.
Bankas telpu interjera atjaunošanas projektā nodalāmi atsevišķi telpu un telpu daļu konceptuālie risinājumi pēc to funkcionālā dalījuma - lielo zāļu darba telpas un īpaši radītā konstrukcija jeb t.s. klusuma kapsula, darba kabineti, garderobes un ēdnīcas zonas pagrabstāvā, kafijas punkti un sanitārie mezgli.
Pirmā stāva lielās zāles apjomu veido centrālā daļa un ar balstiem norobežoti sānu jomi, kas līdz šim bijuši atdalīti ar īpašām letēm un stiklotām koka konstrukcijām. Tās tika nojauktas saskaņā ar xcelsior koncepciju, jo degradēja vēsturiskās vērtības un proporciju, un tādējādi tika nodrošināta lielāka dabiskā apgaismojuma pieplūde. Galvenā problēma, ko nācās risināt, iekārtojot darbavietu grupas zāles sānu jomos, bija lielo telpu skaņas reverberācija. Risinājumam tika izmantoti četri elementi: paklājflīzes ar akustisku apakšklāju, kas tika uzklātas bez līmes uz vēsturiskās flīžu grīdas, to nesabojājot; akustiskais apmetums uz kolonnu un sienu daļām, kur nebija dekori; virs darbavietām iekārti kreona akustiskie paneļi, kas vienlaikus nodrošina darba vietu un telpas vispārējo apgaismojumu; starp darba galdiem novietoti vertikālie akustiskie paneļi ar paaugstinātu skaņas absorbciju. Lielo zāļu skaņas izolācija risināta tikai ar lielāku un mazāku klusuma telpu jeb kapsulu palīdzību. Abas pirmā stāva zāles iekārtotas līdzīgi, izmantojot tos pašus interjera priekšmetus un paņēmienus.
