Amerikāņi Grenlandē (1951)
ASV prezidenta Donalda Trampa apsēstība ar Grenlandes iegūšanu ir grūti saprotama, zinot, ka vēl 1951. gadā Amerika un Dānija noslēdza vienošanos, pēc kuras amerikāņiem tika piešķirtas praktiski neierobežotas tiesības Grenlandē būvēt kara bāzes un attīstīt aizsardzības struktūru. Tā amerikāņi arī darīja - izvietoja tur vairāk nekā desmit aviācijas bāzes, izlūkošanas stacijas un citus militārus objektus. Aukstā kara gados tajos atradās vairāk nekā 10 000 amerikāņu karavīru.
Attēlā redzamie ASV Jūras spēku transportkuģi uz Grenlandi ir atveduši kravas militāro bāzu celtniecībai. Taču pēc aukstā kara, kad Krievija vairs netika uzskatīta par potenciālo pretinieku, praktiski visi amerikāņu militāristi no Grenlandes aizbrauca, atstājot tur tikai Pitufikas kosmiskās izlūkošanas staciju ar apmēram 200 cilvēkiem.
Jāteic, ka dāņiem, un jo īpaši Grenlandes iedzīvotājiem, diez vai ir palikušas labas atmiņas par amerikāņu militāristiem, jo 1968. gadā te avarēja ASV bumbvedējs ar kodolieročiem, piedrazojot apkārtni ar radioaktīvo piesārņojumu (līgums ar Dāniju nepieļāva šāda bruņojuma atrašanos Grenlandē).
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita