Ievadbilde

Kara jūrnieka apbalvojumi atgriežas Latvijā

Latvijas Kara muzejā nonākuši jūras kapteiņa Ādolfa Kalna (Berga) apbalvojumi - tos muzejam uzdāvināja ASV dzīvojošā Inta Edīte Stebbins.

Otrā pasaules kara beigās Latviju pameta vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku un devās bēgļu gaitās uz rietumvalstīm. Šie cilvēki bieži savās trimdinieku gaitās bez pašām nepieciešamākajām lietām līdzi ņēma arī ģimenes albumus un dažādas mīļas lietas. Tie bija priekšmeti, bez kuriem tīri praktiski varētu iztikt, taču tās bija ģimenes relikvijas un arī atgādinājums par dzimteni. Šie priekšmeti vismaz divām pirmajām trimdas paaudzēm kļuva par svētumu, kas uzturēja dzīvu piemiņu par neatkarīgo Latviju, arī par tās armiju un tradīcijām.

Ādolfs Kalns (Bergs).
Ādolfs Kalns (Bergs) bija apbalvots ar Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru, Polijas Polonia Restituta ordeņa IV šķiru, Francijas Goda Leģiona ordeņa V šķiru. Šos apbalvojumus kopā ar ordeņu lentēm Inta Edīte Stebbins dāvināja Latvijas Kara muzejam. Dāvinājumā esošā Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira gan nav Ādolfa Kalna (Berga) apbalvojums, bet tā īpašnieks Stebbins kundzei nav zināms.
Īpaši interesanta un nozīmīga dāvinājuma daļa ir daudzie kara jūrnieka oriģinālie uzpleči. Lai arī paša formastērpa šoreiz nav, tomēr tādas lietas var saukt par patiesi unikālām.

Padomju okupācija beidzās, un Latvija atguva neatkarību. Mūsu vēstures pētniecība nu bija brīva, un pamazām mūsu vēstures, tostarp arī militārās vēstures, mozaīkā atklājās arvien jaunas un jaunas lappuses. Tādu Latvijas atmiņu glabāšanas iestāžu kā muzeju, arhīvu un bibliotēku krājumus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas bagātīgi ir papildinājušas no trimdas nākušas bieži vien unikālas liecības par mūsu vēsturi. Tostarp arī Latvijas Kara muzejs. Tomēr joprojām trimdas latviešu un to pēcteču īpašumā ir daudz pārsteidzošu lietu.
Šovasar Latvijas Kara muzejs saņēma dāvinājumu no Amerikas Savienotajām Valstīm — Latvijas Kara flotes virsnieka, jūras kapteiņa Ādolfa Kalna (Berga) personiskos apbalvojumus, dienesta laika dokumentus, militārā jūrnieka formastērpa elementus un aksesuārus.
Unikālās militārās vēstures liecības muzejam uzdāvināja Inta Edīte Stebbins no Kumingas pilsētas Aiovas štatā. Šīs relikvijas savulaik viņas tēvs bija nopircis no jūras kapteiņa Ādolfa Kalna dēla Andra. Stebbins kundzes tēvs savā īpašumā bija iekārtojis tādu kā no Latvijas atvesto valstiskuma liecību muzeju, kurā esot bijis arī daudz ar mūsu valsts pirmskara bruņotajiem spēkiem saistītu lietu. Trimdinieku pēcteču jaunākajām paaudzēm par šādām lietām vairs neesot lielas intereses, tāpēc Stebbins kundze ar ģimenes atbalstu nolēmusi Ādolfa Kalna (Berga) mantas atdot Kara muzejam.

Šovasar Latvijas Kara muzejs saņēma dāvinājumu no Amerikas Savienotajām Valstīm - Latvijas Kara flotes virsnieka, jūras kapteiņa Ādolfa Kalna (Berga) apbalvojumus, dienesta laika dokumentus, militārā jūrnieka formastērpa elementus.
Dāvinājumā iekļautais Triju Zvaigžņu III pakāpes ordenis gan nav piederējis Bergam, tā īpašnieks nav zināms.

Trīs brāļi, trīs virsnieki

Latvijas Kara flotes virsnieka Ādolfa Kalna (Berga) dzīves gājums ir diezgan unikāls - viņš ir viens no trim latviešu zemnieka dēliem, kuri visi kļuva par virsniekiem un visi dienēja Latvijas bruņotajos spēkos.
Lauksaimnieks Jēkabs Bergs dzīvoja un saimniekoja Rīgas apriņķa Mores, pēc tam Lauberes pagastā. Viņa ģimenē bija trīs dēli: Oskars Eduards (1886), Alfrēds (1890) un Ādolfs (1892). Katrs no viņiem izvēlējās savu militāro profesiju, dienēja dažādos spēkos un uzdienējās vismaz līdz pulkvežleitnanta pakāpei.
Jaunākais brālis Ādolfs piedzima 1892. gada 30. septembrī Lauberes pagastā. Jau agrā jaunībā viņš izvēlējās mācīties par jūrnieku un vidējo izglītību ieguva Mangaļu tālbraucēju jūrskolā. 1913. gadā sāka dienestu Krievijas Impērijas Jūras spēkos, Baltijas jūras Kara flotē. 1914. gada augustā nokārtoja zemūdeņu stūrmaņa pārbaudījumus, bet tā paša gada novembrī - jūras praporščika eksāmenu. Pirmā pasaules kara laikā dienēja 1. Baltijas ekipāžā. 1916. gada novembrī viņu iecēla par tralera komandieri, piedalījies vairākās jūras kaujās, mīnu iznīcināšanas operācijās un Monzunda aizstāvēšanas cīņās 1917. gada vasarā. Par kauju nopelniem apbalvots ar Krievijas Sv. Jura zobenu un Sv. Staņislava ordeņa III šķiru.

Neatkarības kara piemiņas zīmes.
Francijas Goda leģiona ordeņa V šķira.
Kad divdesmito gadu vidū Latvija Francijā pasūtīja divas zemūdenes, Bergu, kurš tobrīd jau bija paaugstināts par komandleitnantu, nosūtīja mācībās uz zemūdeņu virsnieku kursiem Tulonā Francijā.

Krievijas revolūciju un vēlākos juku laikus flotes virsnieks sagaidīja Helsingforsā (tagad Helsinki), turpat arī pēc Krievijas armijas un flotes sabrukuma 1918. gada pavasarī atvaļinājās no karadienesta un atgriezās dzimtenē. No decembra strādāja Rīgas Tirdzniecības ostā par preču kontrolieri. Pēc lielinieku ienākšanas 1919. gada aprīlī viņu mobilizēja Sarkanajā armijā. Pēc mēneša Bergs dezertēja, bet jūnijā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un sāka savas dienesta gaitas jaunveidojamā savas valsts kara flotē.
Latvijas bruņotajos spēkos leitnanta pakāpē ieskaitītais Ādolfs Bergs sākumā dienēja Mīnu izzvejošanas flotilē, 1919. gada augustā kļuva par Jūras nodaļas priekšnieka adjutantu, bet no septembra bija Mīnu un hidrogrāfijas nodaļas priekšnieks, vēlāk - Mīnu nodaļas priekšnieks. 1919. gada oktobrī Jūras nodaļas jūrnieku rotas sastāvā piedalījās cīņā pret Bermonta karaspēku. Decembrī Ādolfu Bergu paaugstināja par virsleitnantu.

Jūrnieka formastērpa uzpleči.
Formastērpa josta.

Kad divdesmito gadu vidū Latvija Francijā pasūtīja divas zemūdenes, Bergu, kurš tobrīd jau bija paaugstināts par komandleitnantu, nosūtīja mācībās uz zemūdeņu virsnieku kursiem Tulonā Francijā. Pēc paaugstinājuma par komandkapteini 1926. gada jūnijā Ādolfu Bergu iecēla par Zemūdeņu diviziona komandieri. Šajā amatā viņš sabija līdz 1929. gadam, kad kļuva par zemūdenes Ronis komandieri. 1937. gadā tika piešķirts kārtējais paaugstinājums - viņš kļuva par jūras kapteini un atkal tika iecelts par Zemūdeņu diviziona komandieri.
1940. gada martā Ādolfs Bergs mainīja uzvārdu un latviskojoties pārtapa par Ādolfu Kalnu. Pēc Latvijas okupācijas un kara flotes likvidēšanas viņu 1940. gada septembrī pārskaitīja uz PSRS Baltijas jūras Kara floti, bet drīz atvaļināja. Vācu okupācijas laikā viņš nolēma neiet karot Latviešu leģionā un pārgāja uz puslegālu dzīvesveidu, tā izvairoties no mobilizācijas.
1944. gadā Ādolfs Kalns devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam uz ASV. No dzīves šķīrās 1957. gada 15. aprīlī Norfolkā Ohaio štatā. Bija precējies ar Liliju Turku, un abiem bija divi dēli. Andris bija dzimis 1923. gadā un Otrā pasaules kara laikā dienēja Latviešu leģionā. Juris bija dzimis 1928. gadā, Otrā pasaules kara laikā bija Vācijas armijas zenītartilērijas izpalīgs, miris karagūstekņu nometnē Krievijā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita