Kaut gan pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas Krievijas cars Nikolajs II pilnībā atteicās no troņa, par Romanovu dinastijas mantinieka statusu vēl joprojām rit kaislīgi strīdi. Pēc tam, kad Romanovu dzimtas vadošais zars bija nocirsts, par troni zaudējušās impēriskās ģimenes galvu kļuva trimdā nonākušais lielkņazs Kirils, cara Aleksandra II pēctecis. Pēc Kirila nāves titulu pārņēma viņa dēls Vladimirs, kura vecākā meita Marija Vladimirovna pašlaik ir populārākais kandidāts uz troni un ko neformāli ir atzinis arī Kremļa režīms. Taču, izrādās, viņa nav vienīgā pretendente.
Impēriskais tronis Jekaterinburgā
vai Melnkalnē
Alternatīvu pozīciju šajā jautājumā ieņem Krievijas Monarhistu partija un tās līderis Antons Bakovs, kas par īsteno Romanovu troņa mantinieku uzskata Leiningenes princi Karlu Emīlu - lielhercoga Kirila vecākās meitas un lielkņaza Vladimira māsas Marijas mazdēlu.
2011. gadā Bakovs paziņoja, ka Krievijas Impērija ir suverēns valstisks subjekts, līdzvērtīgs Svētajam krēslam, un pats sevi iecēla par tās premjerministru. Uz papīra atjaunotā impērija izvērsa aktīvu politisko darbību. Divus gadus vēlāk Krievijas impēriskais tronis paziņoja, ka piešķir patvērumu un pilsonību ASV nodevējam Edvardam Snoudenam. Līdz 2014. gadam jaunais virtuāli valstiskais veidojums paspēja izdot 4000 pases, ko tiešsaistē bija iespējams iegādāties par 1000 rubļiem.
2014. gadā Krievijas Impērija tika pārdēvēta par Krievijas Impērisko Troni, un princis Karls Emīls pieņēma tās imperatora titulu ar vārdu Nikolajs III. Karls Emīls oficiāli lūdza Krievijas toreizējam prezidentam Vladimiram Putinam piešķirt Krievijas Impēriskajam tronim teritoriju Jekaterinburgā - pilsētā, kur boļševiki zvēriski noslepkavoja Nikolaju II un viņa ģimeni. Tomēr šis lūgums tika noraidīts - pēc visa spriežot, oficiālajai varai nav vajadzīgi nekādi konkurenti, pat tik operetiski.
Kopš tā laika Bakovs ir mēģinājis atrast teritorijas savam projektam visā pasaulē. Pēc neveiksmes Krievijā viņš Melnkalnē nopirka zemes gabalu, kas divreiz pārsniedz Vatikāna izmērus, un mēģināja panākt, ka Melnkalne atzīst teritorijas suverenitāti. Pēc Bakova ieceres, mikronācija varētu kļūt par ofšoru patvērumu tiem Krievijas uzņēmumiem, kas nonākuši Rietumu sankciju sarakstos. Sarunas par atzīšanu notikušas arī ar dažāda līmeņa līderiem Albānijā un Maķedonijā, taču nekādu panākumu tām nav bijis.
Kiribati? Bet varbūt Gambija?
Neatradis sabiedrotos Eiropā, Bakovs pievērsās citiem virzieniem. 2017. gadā Krievijas Impērija mājvietu gandrīz atrada pavisam eksotiskā pasaules malā, jo Bakovs guva zināmus panākumus sarunās ar Kiribati par vienas neapdzīvotas salas pārpirkšanu. Tomēr beigu beigās Kiribati noraidīja impērista piedāvājumu, un Krievijas Impērijai tā arī neizdevās atkārtot kaut ko līdzīgu Robinsona Krūzo piedzīvojumiem uz neapdzīvotas salas. Līdzīgu piedāvājumu noraidīja Gambija, kā arī Antigva un Barbuda.
Paradoksālā kārtā piederība pašpasludinātajai impērijai neļāva Bakovam kandidēt 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās, jo kandidātam nedrīkst būt dubultpilsonība. 2020. gadā Bakovs paziņoja, ka Krievijas Impērijas pēctecis būs Arca Noë - peldošas pilsētas projekts neitrālajos ūdeņos netālu no Venēcijas.
Aktivitātes turpināja arī princis (kņazs, impēriskā majestāte) Karls Emīls (Nikolajs), kurš 2021. gadā sniedza interviju jau krievu valodā un skaidroja savu politisko pozīciju, nepārprotami uzsverot savas tiesības uz titulu un neizslēdzot arī domu par monarhijas atjaunošanu Krievijā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita