Lomās: Adams Draivers, Penelope Krusa, Gabriels Leone. Režisors: Maikls Manns. Itālija, Lielbritānija, 2023
Kā rāda jau nosaukums, šis ir vēsturisks stāsts par Ferrari - gan cilvēku, gan automašīnu zīmolu. Ja precīzāk, vienu nelielu nogriezni leģendārā autobūvētāja Enco Ferrāri dzīvē - 1957. gada vasaru. Viņa uzņēmumu tobrīd moka finansiālas problēmas, ko atrisināt varētu apvienošanās ar kādu lielu autobūves gigantu, piemēram, Fiat vai Ford, taču, lai uzsistu cenu, vispirms vajag slavenajās Mille Miglia autosacīkstēs pieveikt sīvākos konkurentus no Maserati. Ap šīm tēmām tad tiek virpināts filmas sižets, pa vidu iepinot Enco visai nesakārtoto privāto dzīvi: mājās gaida kā fūrija nikna oficiālā sieva, kurai turklāt pieder uzņēmuma akciju pakete, bet kaut kur piepilsētā mīt neoficiāla sieva, kurai ar autobūvētāju ir kopīgs bērns. Oficiālā sieva par neoficiālo neko nezina, bet neoficiālā par oficiālo gan zina, taču vienā brīdī noslēpumi nāk gaismā.
Ja pievēršamies filmai kā reālās vēstures atspoguļotājai, jāatzīst, ka kino veidotāji ir centušies iespēju robežās iztikt bez pārspīlējumiem. Ferrari personiskā dzīve patiešām bija apmēram tāda, kādu to redzam filmā, jo sānsoļi viņam bija ierasta lieta un sižeta līnija par ārlaulības dēlu nav izdomājums. Oficiālās sievas nešpetnais raksturs gan varētu būt mazliet pārspīlēts, jo nav nekādu ziņu par to, ka reālajā dzīvē viņa būtu šāvusi uz laulāto draugu ar pistoli, kā tas redzams kino.
Ja pārejam pie 1957. gada vasaras notikumiem, šādas tādas neprecizitātes filmā ir. Piemēram, stāsts par Ferrari finansiālajām problēmām ir mazliet pārspīlēts: gadu pirms tam Huans Manuels Fanhio ar Ferrari bija izcīnījis F-1 čempiona titulu, kas šīs markas automašīnu pārdošanas rādītājiem nāca par labu. Tādēļ arī runas par daļas akciju pārdošanu Fiat tā arī palika tikai runas līdz pat 1969. gadam (tātad 12 gadus pēc filmā atainotajiem notikumiem), kad Fiat beidzot tiešām nopirka 50 procentus Ferrari akciju.
Vai uzvara Mille Miglia sacīkstēs Ferrari bija tik svarīga, kā parādīts filmā? Tā gan ir taisnība, jo Maserati (kam, starp citu, tobrīd tiešām bija finansiālas problēmas) bija Ferrari sīvākais konkurents sporta automobiļu nišā. Uzvarētājs varēja cerēt palielināt savu auto noietu, kamēr zaudētājs varētu vien kost sev pirkstos. Sacīkstes, kas filmā atainotas ļoti reālistiski un detalizēti, no sportiskā viedokļa izvērtās par Ferrari triumfu, jo pirmās trīs vietas izcīnīja tieši šīs komandas sportisti, kamēr vadošie Maserati braucēji izstājās tehnisku problēmu dēļ. Taču trīskāršo uzvaru aizēnoja traģēdija, jo ceturtajā pozīcijā braucošais Ferrari pilots Alfonso de Portago īsi pirms finiša piedzīvoja smagu avāriju - plīsušas riepas dēļ viņa auto lielā ātrumā ielidoja skatītāju pūlī. Bojā gāja gan pilots un viņa stūrmanis, gan deviņi skatītāji, no kuriem pieci bija bērni. Arī katastrofas cēloņi (pēdējā pitstopā laika trūkuma dēļ de Portago nenomainīja riepas, un, iespējams, tieši šis apstāklis kļuva liktenīgs) un sekas parādītas visai detalizēti. Nav aizmirsta pat epizode, kurā pēdējā pitstopa laikā mašīnā sēdošajam Portago skūpstu sniedz viņa draudzene aktrise Linda Kristiana - tolaik šo momentu iemūžināja kāds fotogrāfs, un uzņēmums jau pēc traģēdijas ieguva nosaukumu Nāves skūpsts. Bet pašam Enco Ferrāri pēc tam ilgi nācās taisnoties un pat stāties tiesas priekšā, lai pierādītu, ka traģēdijā nav vainojams automašīnas defekts.
Kopumā iznākusi vēsturiski ļoti precīza filma, kas noteikti patiks visiem autosporta cienītājiem. Savukārt tos, kam mašīnu lietas varbūt tik ļoti neinteresē, aizraujošākas varētu šķist Enco privātās dzīves aizkulises.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita