Ja kaut reizi ir redzēta sieviete «Cavalli», zini - nav iespējams palikt vienaldzīgam. Iespējams, tev patiks, varbūt, ne, bet nepamanīt viņu nebūs iespējams. Kas bija ģēnijs, kurš radīja šādus tērpus? Itāļu modes dizainers Roberto Kavalli mūs atstāja šopavasar, bet viņa radošais mantojums - vitālās, dzīvnieciskās apdrukas un sievietes seksualitāti pastiprinošie tēlu silueti - joprojām virmo ielās un uz modes mēles.
Saknes
Puisēns, kurš reiz sajauks visiem prātus, piedzima 1940. gada 15. novembrī Florencē - vietā, kur valda īpaša, šķietami ārpuszemes, teju dievišķa dienas gaisma. Nav brīnums, ka šis reģions jau izsenis lepojas ar mākslinieciskām dvēselēm. Arī topošais dizainers piedzima mākslinieku ģimenē. Viņa vectēvs Džuzepe Rosi bija impresionists, gleznotājs un Macchiaioli - mākslinieku-revolucionāru kustības - dalībnieks; tā attīstīja jaunus virzienus tēlotājmākslā. Viņa darbi izstādīti arī Ufici galerijā. Kad zēns bija tikai četrus gadus vecs, viņa tēvs gāja bojā Kavriglijas slaktiņā no nacistu rokas. Par ģimenes rocību nu rūpējās māte - šuvēja. Trauksmainie bērnības notikumi jūtīgo zēnu ietekmēja emocionāli - viņš sāka stostīties. Tas pāries tikai ar laiku. Pats Kavalli vēlāk stāstīs, ka šo likstu pārvarēt palīdzēja interese par meitenēm: “Man bija milzu vēlme ar viņām iepazīties, tātad bija jāspēj tekoši sarunāties.” Tādēļ Roberto apzināti trenēja pašpārliecinātību - par spīti visam un visiem. Un viņam izdevās!
Sekojot gaismai un ģimenes pēdās, puisis 1957. gadā iestājās Florences Mākslas akadēmijā, bet tad - gluži negaidīti - pieņēma lēmumu: es nebūšu mākslinieks! Un sāka eksperimentēt ar tekstilijām, izmantojot gleznieciskus paņēmienus agrāk nepraktizētos veidos. Vēl būdams students, Kavalli uz adījumiem izveidoja vairākas oriģinālas ziedu nospiedumu apdrukas, ar to piesaistot nozīmīgu itāļu zeķu ražotāju uzmanību. “Mācīties gleznotāja arodu biju nolēmis ģimenes dēļ,” viņš vēlāk atzīsies kādā intervijā, “bet, sākot vairāk izprast sevi, sajutu, ka mani interesē tieši audums. Un pēc auduma nākamais solis bija mode.”
Meitenes
Bet paralēli modei vienmēr bija meitenes. Tās Roberto bija atsevišķs kosmoss, cita - ļoti interesanta, īpaša, pētījumu vērta pasaule. Pirmo reizi pa īstam, tā līdz kaulam, puisis iemīlējās Silvanellā Džanoni un četrus gadus uzcītīgi meiteni aplidoja, pirms uzdrošinājās bildināt. Viņa teica jā, un 1964. gadā abi apprecējās. Vēlāk Kavalli stāstīs: “Iepazinos un pirmo meiteni, kuru iemīlēju, arī apprecēju. Nosvinējām kāzas, iztērējot visu manu pirmo naudu, ko tobrīd biju nopelnījis. Mēs pirmo reizi mīlējāmies tikai kāzu naktī, kad apprecējāmies. Un pēc deviņiem mēnešiem un desmit dienām mums bija klāt pirmā meita!” Vēlāk māsiņai Kristinai uzradās brālis - Tomaso. Tomēr, nodzīvojuši kopā desmit gadus, Roberto un Silvanella izšķīrās.
Trīs gadus viņš izbaudīja brīvību, kad “mēdzu paņemt aiz rokas simpātisku sievieti, ielūkoties viņai acīs un pastāstīt par nākotni… Biju nopircis grāmatiņu par zīlēšanu. Un es zvēru, ka reizēm trāpīju, jo sievietes runā ar acīm”. 1977. gadā Roberto saņēma vilinošu piedāvājumu - piedalīties skaistumkonkursa Mis Universe žūrijā. Tieši tur viņš satika savu nākamo sirdsāķīti - Evu Dīringeri. 1980. gadā abi apprecējās un, kaut arī Roberto vienmēr radīja sieviešu cienītāja sajūtu, saticīgi nodzīvoja vairāk nekā trīsdesmit gadu, līdz 2010. gadam, kad laulība tika šķirta. Ģimenē piedzima trīs bērni: Roberts, Rašele un Daniele. Savukārt Evai bija iespēja sevi realizēt kā zīmola mākslinieciskajai direktorei.
2014. gadā par Roberto partneri kļuva par viņu 45 gadus jaunākā modele un aktrise Sandra Nilsone, pazīstama arī kā žurnāla Playboy 2008. gada janvāra meitene. Savai jaunajai mūzai dizainers esot uzdāvinājis privātu salu. Un visiem par pārsteigumu 82 gadu vecumā Roberto kļuva par tēvu vēl vienam bērnam - dēlam, kuru nosauca par godu savam sen bojā gājušajam tēvam Džordžio.
Mode
1970. gadā Roberto Kavalli pirmo reizi pasaulei piedāvāja apskatīt, aptaustīt un arī valkāt savus jaunos, revolucionāros materiālus. “Sākotnēji gribēju veidot apdrukas uz ādas, bet tad ieraudzīju, ka iespējams pagatavot vakartērpus ādā... rozā un visās tajās neticamajās krāsās.” Par savu atklājumu arī pats dizainers bija sajūsmināts, nemaz nerunājot par publiku. Daļa cilvēku zīmola Cavalli tērpus izķēra kā karstus pīrādziņus, citi tos uzskatīja par samaitātības kalngalu un protestēja. Bet viens ir skaidrs - nepamanīt tos nebija iespējams, tie nevienu neatstāja vienaldzīgu.
Savukārt pats Kavalli, prātīgi patentējot savu ādas apdrukas tehniku, gadu gaitā labi nopelnīja no virknes modes zīmolu, tostarp Hermès, Pierre Cardin un daudziem citiem.
Zīmola pirmo modes namu 1972. gadā dizainers atklāja nevis Milānā, Ņujorkā vai Parīzē, bet ar gudru ziņu - Sentropēzā, ar kādu sesto maņu nojaušot, ka tieši tur drīz vien modes elite apgrozīsies biežāk nekā uz lielpilsētu bruģa. Bet varbūt tāpēc, ka zināja - viņa tērpiem šī svaigā vide piestāv tik dabiski, ka turēties pretī kārdinājumam nopirkt un vakarā uzvilkt, lai izietu ielās tāda - visa a’la Cavalli -, ir teju neiespējami. Ja vien, protams, rocība atļauj...
Un viņš trāpīja desmitniekā - veikals zēla un plauka. Bet desmit gadu vēlāk modē nāca minimālisms, līdz ar to dzīvnieciski vitālais dekoratīvisms vairs neskaitījās ne piedienīgi, ne stilīgi, tāpēc kļuva mazāk pieprasīts. Roberto šo laiku veltīja privātajai dzīvei ekstravagantajā ģimenes īpašumā Toskānā, kur karstā dienā varēja atvēsināties baseinā un vērot saulrietu aiz vīna dārziem. Prognozējami, un tomēr viņa viesus pārsteidza ne vien plašs rotaļlietu klāsts - mirdzoši Ferrari, helikopters un 138 pēdu gara, zaigojoši violeta jahta, eksotiski dzīvnieki un putni -, bet arī sacīkšu zirgu staļļi, kur žokeji ikdienā valkāja zīda kravates; saprotams, no Cavalli. Tomēr tas viss tik absolūti papildināja dizainera piedāvāto tērpu stilu un tēla vīziju, ka pretoties šķita neiespējami. Pēc būtības Roberto visu dzīvi gleznoja tādu dzīvi, kādu vēlējās redzēt sev apkārt. Tā, kā pats vēlējās dzīvot.
Un tieši tāpēc tika mīlēts - jo savējie saprata.
Izaugsme & pareja
1988. gadā zīmols prezentēja savus pirmos apdrukātos džinsus, 1994. gada rudens/ziemas kolekcijā - pirmos ar smilšu strūklu apstrādātos denima brīnumus, bet 1995. gadā sadarbībā ar Lycra Kavalli izstrādāja mūsu joprojām tik iecienītās staipīgās džinsa bikses. Lai ko arī zīmols ieviestu, viss ne vien ātri kļuva populārs un līdz ar to triumfēja tirgū, bet arī tieši ietekmēja tendences industrijā. Apstiprinot savu pirmatklājēja statusu denima bikšu pasaulē, Kavalli 2000. gadā izlaida īpašus zīmola vārdā nodēvētos džinsus, kurus modes mīļi tā arī dēvēja - Just Cavalli.
Līdzās galvenajai līnijai, kas tika pārdota vairāk nekā piecdesmit pasaules valstīs, Cavalli piedāvāja arī apģērbu vīriešiem, plašu jaunatnei paredzēto līniju Just Cavalli, aksesuārus, smaržas, apakšveļas tērpus, Angels & Devils līniju, kolekciju bērniem, Class līniju un ko tik vēl ne.
2002. gadā tika atvērta pirmā kafejnīca-veikaliņš Florencē, tad kafejnīca Milānā Just Cavalli un vēl viens modes butiks Via della Spiga ielā.
2004. gada decembrī ar dizainera finansiālu atbalstu Metropolitēna mākslas muzeja tērpu institūtā Ņujorkā notika izstāde Wild: Fashion Untamed, kurā tika pētītas zvērādas kā apģērba sastāvdaļa un, saprotams, to nozīme un simbolisms modē. Pats Roberto šajā kontekstā reiz izteicās - neesot tā, ka viņu īpaši aizraujot tieši zvērādas un ka tādēļ tās tik bieži tiek demonstrētas viņa izstrādātajās audumu apdrukās. Patiesībā viņu fascinējot daba un viss, kas tajā atrodams. “Vai esat redzējuši, cik fantastiskas kleitas ir zivīm? Mirdzošas, krāsainas? Un čūskām? Domāju, ka Dievs ir vislabākais dizainers; tieši Viņš ir mana iedvesma,” teicis Kavalli.
Ātri vien zīmols kļuva par simbolu greznai, elitārai, ekskluzīvai un dārgai dzīvei. Tādai, kas ir pilna vitalitātes, uzdrīkstēšanās, seksualitātes un, protams, arī visslēptāko vēlmju piepildījuma. Jo kas var būt patīkamāk un atbrīvojošāk, kā beidzot saņemt atļauju publiski atklāt un atbrīvot savu iekšējo dzīvnieku? Demonstrēt apkārtējiem, ka esi pantera, tīģeris, čūska, indīgs zieds, un pretī saņemt nevis negācijas vai bailes, bet tieši otrādi - apbrīnu, skaudību vai iekāri...
Tomēr nebūtu godīgi apgalvot, ka Roberto apstājās pie dabas kopēšanas. Jā, daba un ceļojumi, īpaši eksotiskie, bija viņa iedvesmas avots, bet tad jau pieslēdzās paša dizainera kaislīgā daba un neierobežotā fantāzija. Un radās visdažādākās apdruku kompozīcijas, kurām tika pievienotas mežģīnes, vizuļi, vēlāk arī kniepadatas, džinss un kas tik vēl ne.Protams, ne vienmēr viss gāja gludi. 2004. gadā zīmols Cavalli saņēma kritiku no hindu kopienas par apakšveļas kolekciju, kas tika izstrādāta Harrods veikalam un kurā izmantots hindu dievietes attēls. 2005. gadā kādā šovā zīmols saskārās ar PETA aktīvistu protestiem, arī sūfisti ir iebilduši pret Just Cavalli līnijā izmantoto svēto emblēmu, kas tādējādi skaitās apgānīta…
Bet zīmols savu darbību tikai vērsa plašumā, protams, kaut kādas lietas uzlabojot, bet kaut kur paliekot pie sava. Cavalli stilā tika dekorēti restorāni, klubi, viesnīcas, ražoti dzīvesstila atribūti, interjera priekšmeti, pat motociklu sēdekļi un arī limitēta izlaiduma alkohola vai gāzēto dzērienu pudeles… Protams, arī ietērptas skatuves zvaigznes. Playboy paaicināja Kavalli ieģērbt zaķus, svinot zīmola ceturtdaļgadsimtu, grupa Spice Girls izvēlējās šī zīmola apģērbu, dodoties atkārtotā tūrē pa pasauli, dizainera klientes ir arī Madonna, Kristīna Agilera, Viktorija Bekhema, Dženifera Lopesa, Parisa Hiltone un Gvineta Paltrova. Lai būtu tuvāk tautai, Cavalli sadarbojās arī ar demokrātiskiem zīmoliem; viss tika izpirkta pāris stundu laikā….
2010. gadā zīmols ar plašu žestu, piedaloties kuplam zvaigžņotu klienšu - slavenību pulkam, nosvinēja 40 gadu jubileju. Un ne velti - Cavalli tika atzīts par Nr. 1 sieviešu izvēle statusa modes zīmolu indeksā.
Tomēr, neraugoties uz pārdošanas apjomiem, reiz pieņemtu nepareizu biznesa lēmumu dēļ, nespējot segt aizņēmumu, 2014. gadā modes nams sāka ciest finansiālus zaudējumus, un 2015. gadā ģimene 90 % akciju pārdeva uzņēmumam Clessidra, kas orientējās uz itāļu zīmoliem. Bet četrus gadus vēlāk tika pieteikts bankrots... Modes namu pārpirka Dubaijā bāzētais nekustamo īpašumu attīstītājs Vision Investment Co. LLC, ar kuru zīmolam jau bija izveidojusies veiksmīga sadarbība, 2017. gadā Tuvajos Austrumos sākot projektu, kurā Kavalli projektēja luksusa villu viesnīcas.
Pats
2009. gadā, uzstājoties Martas Stjuartes TV šovā, Roberto, kuram nu jau bija tuvu septiņdesmit, negaidīti atklāja, ka vēlas kaut ko sasniegt fotogrāfijā: “Mans sapnis ir tuvākajā laikā izveidot lielu izstādi, kurā būtu redzami mani darbi no Āfrikas un citām eksotiskām vietām.” Šī foto kaislība viņā ir attīstījusies, meklējot iedvesmas savu audumu apdrukām, cenšoties ieraudzīt dabā skaistumu un pamazām iemācoties to arvien labāk, precīzāk atainot.
2011. gadā Roberto Kavalli lai arī nelabprāt, tomēr piekrita doties pensijā. Tobrīd viņa īpašumu vērtība tika lēsta par vismaz 400 miljoniem mārciņu. “Jāatzīst, ka brīžiem jūtos ļoti saguris… Tomēr joprojām jūtu lielu atbildību pret saviem faniem. Zinu, kas no manis tiek sagaidīts. Zinu, ka tas ir ļoti daudz. Bet mode ir kļuvusi par daļu no manis. Mana DNS. Bez tās es vairs nevarētu iztikt.”
Dizainers atstāja šo pasauli 2024. gada 12. aprīlī 83 gadu vecumā. Zīmola sociālajos kontos šī ziņa tika atzīmēta ar sentenci A life lived with LOVE. Tulkojot - ar mīlestību nodzīvota dzīve. Pārfrāzējot - mīlestības piepildīta dzīve.
CITĀTI
• Sieviete manā apģērbā tic sev. Viņa uzdrošinās parādīt savu spēku, bet tajā pašā laikā atļaujas būt maiga un romantiska.
• Nesauciet mani par dizaineru. Mans talants ir atrast to, kas no auduma padara kleitu, sievieti īpašu, vienmēr domājot par modi tā, it kā tas būtu sapnis par kaut kā gatavību valkāšanai.
• Mode ir kļuvusi par daļu no manis, mana DNS. Bez tās es vairs nevarētu iztikt.
• Domāju, esmu pirmais, kas nodemonstrēja, ka dizainers var būt kā rokzvaigzne.
• Ne jau āriene nosaka sievietes skaistumu, vēl nepieciešama inteliģence un personības šarms.
• Neesmu vēl saticis sievieti, kura mani nespētu iedvesmot.
• Skaistums ir tikai glīti noformēta vizītkarte. Agrāk vai vēlāk būs jāparāda, kas ir cietajā diskā.