Korsetes nav tikai vēsturisks artefakts - tās nepārtraukti kairina modes dizaineru prātus un figurē kā garderobes priekšmets - mūsdienās gan vairāk kā virsapģērbs un dekoratīvs aksesuārs, figūras korekcijas funkciju atstājot elastīgai apakšveļai no arvien gudrākiem materiāliem. LMA Modes dizaina nodaļas studente Ketija Janevica ne vien veikusi vērienīgu pētījumu par korsešu vēsturi, bet arī, pamatojoties uz to, radījusi savas modernas interpretācijas.
Lapsenes viduklis Pelnrušķīitei
Korsete, iespējams, ir viens no pretrunīgākajiem un interesantākajiem apģērba gabaliem modes vēsturē, jo tai ir cieša saistība ar sieviešu vēsturi, ar to, kā gadsimtiem ilgi sievietes sevi juta, redzēja, izpauda un cīnījās par savu es. Lai gan pieņemts uzskatīt, ka korsete ir moku rīks, tomēr līdz pat 19. gadsimtam tas bija visai ekskluzīvs apģērba gabals, pieejams tikai turīgām dāmām. Korsetes tika šūtas ar rokām no dārgiem audumiem, 16. gadsimtā struktūras nostiprināšanai izmantoja plātņvaļa bārdu - ļoti dārgu un grūti dabūjamu materiālu; angliski šādas korsetes dēvēja par whalebone stays.
19. gadsimta pirmajā pusē līdz ar industriālo revolūciju korsetes sāka izgatavot rūpnieciski un kā balsta materiālu izmantoja tēraudu, līdz ar to tās kļuva pieejamas arī citiem sabiedrības slāņiem. Korsetes bija ļoti populāras, pieprasījums pēc tām bija milzīgs. Šis posms ir arī visinteresantākais periods korsetes vēsturē, un kā gan citādi - beidzot pie šā dārguma, kas apliecināja piederību izredzētajām, varēja tikt gandrīz jebkura meitene un sieviete. Šis laiks arī nostiprināja sievietes figūras skaistuma standartu - kupli gurni un lapsenes viduklis, kas daudziem (īpaši vīriešiem) joprojām jauc galvu.
Ir grūti precīzi noteikt, kad un kāpēc tika izgudrota pirmā korsete, jo informācija ir visai pretrunīga. Izskatās, ka vēsturiski tas ir bijis plūstošs process, kas sākās ar šņorējamu ņieburu viduslaikos. Vēlāk tas tika iestīvināts un pamazām attīstījās par korseti, kādu to pazīstam šodien. Pastāv mīts, ka korsete parādījās jau Mīnojas kultūrā, tomēr mūsdienu pētnieki uzskata, ka tā nav taisnība. Pirmo spilgtāko uznācienu korsete piedzīvoja 16. gadsimtā, kad Katrīna Mediči iepazīstināja Itālijas galmu ar šo apģērba gabalu.
Ir versija, ka korsete sākotnēji bijis vīriešu garderobes priekšmets, tomēr arī šis apgalvojums ir apstrīdams. No vēstures avotiem var uzzināt, ka 18. gadsimtā tie vīrieši, kas izvēlējās valkāt korseti, to darīja diskrēti, jo citādi riskēja kļūt par sabiedrības izsmieklu. Tā izteikti korsete vīriešu garderobē parādījās tikai 19. gadsimta sākumā līdz ar dendiju tendenci, jo modē bija tievs un stingrs viduklis (arī vīriešiem). Dendiji bija intelektuāļi (mākslinieki, rakstnieki), kas, lai izskatītos moderni, ārkārtīgi rūpējās un uzsvēra savu vizuālo tēlu. Tomēr šāds stils sabiedrībā tika izsmiets un kritizēts, tādēļ bija aktuāls vien dažas desmitgades. Arī Latvijā pagājušā gadsimta divdesmitajos gados šī kustība bija ļoti iecienīta. Viens no populārākajiem galvaspilsētas dendijiem bija mākslinieks Kārlis Padegs, kurš pastaigājās pa Rīgas bulvāriem ar melnu spāņu platmali galvā un kvēlojošu cigareti zobos.
Otra puse
Gadsimtiem proklamētais viedoklis, ka skaistums prasa upurus, attiecas arī uz korsetēm. Cieta ne vien sabiedrības izpratne par sieviešu skaistuma standartiem, bet arī korsešu valkātāju fiziskā un psiholoģiskā veselība. Modes upuri speciāli izvēlējās mazāka izmēra korsetes nekā vajadzētu un pārāk cieši tās savilka, ekstrēmākajos gadījumos samazinot vidukļa apkārtmēru līdz 40 centimetriem. Visi, kas redzējuši filmu Vējiem līdzi, atcerēsies kadru, kur Skārleta liek Mammītei savilkt korseti vēl un vēl ciešāk (filmā bija ne viena vien šāda epizode).
Tomēr vēsturnieki uzskata, ka cieši savilktas korsetes nebija norma. Korsetēm, kuras saglabājušās līdz mūsdienām, ir aptuveni 50-75 centimetru vidukļa apkārtmērs, un tiek uzskatīts, ka, tās valkājot, bija pieņemts nesavilkt malas kopā. Tomēr sekas uz sieviešu veselību tās atstāja, īpaši ņemot vērā, ka pirmā korsete meitenei tika uzvilkta jau pāris gadu vecumā un netika noņemta pat tad, kad viņa gaidīja mazuli, līdz ar to veidojās iekšējo orgānu deformācijas. Ārstu viedokļi dalījās. Vieni uzsvēra, ka korsete sievietei ir absolūti nepieciešama, jo viņa taču ir pārāk trausla būtne, lai pārvietotos, citi oponēja, ka korsetes nodara kaitējumu, vismaz to pārmērīga savilkšana un ilgstoša valkāšana. Skaidrs ir tas, ka sieviete pārāk ciešā korsetē noteikti bija ierobežota savās kustībās, pārvietošanās tempā un ilgumā, viņai vienmēr bija nepieciešams pavadonis, ja nu kas atgadītos, un ļoti iespējams, ka viņu mocīja grēmas, kas jebkuram izraisītu īdzīgu noskaņojumu.
Personīgā pieredze
Es nāku no laukiem, bērnībā biju puiciska, bet mode bija kaut kas fascinējošs, kas mani aizveda uz RDMV metāla un rotu dizaina nodaļu. Esot Rīgā, prom no vecāku uzraudzības, beidzot sapratu, cik ļoti man patīk viss sievišķīgais - augstpapēžu kurpes, kleitas un modes vēsture. Pirmā lieta, ko izdarīju, sagaidot savus 18, - piereģistrējos eBay un pasūtīju sev īstu korseti ar tērauda spirāles kauliem. Jāsaka, kā ir - kvalitatīvas korsetes vai tādas, kas šūtas pēc pasūtījuma, izmaksā diezgan dārgi. Ko varu teikt - korsete tiešām ir tik neērta, kā mēdz uzskatīt, tomēr tas atkarīgs no vairākiem aspektiem, piemēram, cik bieži to valkā, cik ilgi, cik stipri savelc. Nozīmīgs faktors - vai esi atradusi sev piemērotu korseti, jo daudz kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā, ko tieši vēlies ar korseti panākt.
Sākumā, velkot korseti, bija grūti pieliekties, tāpēc pasāku kurpes vilkt pirms korsetes. Tāpat kā apavi, arī korsete ir jāienēsā, un ar laiku tā pielāgojas ķermenim, atļaujot brīvākas kustības. Nedaudz izmainās elpošana, bet nekad nejutos tā, it kā smaktu vai kristu ģībonī.
No rīta, tikko uzvelkot korseti, mugura juta atvieglojumu, bet vakarā nogurums bija garantēts, lai gan stājas uzlabošana noteikti ir svarīgākā korsetes funkcija. Sākotnēji korseti valkāju neuzkrītoši, zem apģērba, nejutos brīvi, jo daudziem tā asociējas ar kaut ko erotisku. Bet, ja arī kāds pamanīja, parasti reakcija bija pozitīva, tāds kā izbrīns. Nu korsetes ir atgriezušās uz modes mēles, un es uzdrošinos to brīvi izcelt savā koptēlā. Tagad mani iznācieni ar korseti vienmēr ir tāds īpašs gadījums, svētki sev.
Kolekcija
Izpētot vēsturiskos korsešu siluetus, izveidoju savu interpretāciju, kolekciju nosaucot Line Stays. Angliskais nosaukums ir spēle ar vārdu stays, kas sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu korsetes, pirms kļuva populārs nosaukums corset. Kolekcijas nosaukuma tulkojums Līnija paliek ir kā atsauce uz manu darbu. Tās ir lineāras un no metāla, tāpēc līnijas manās korsetēs saglabā formu neatkarīgi no valkātāja ķermeņa aprisēm.
Runājot par nākotni, redzu korseti kā paliekošu aksesuāru. Vienmēr būs sievietes, kurām patiks spēlēties ar šo garderobes elementu. Runājot par vīriešiem… Viņus vienmēr korsete ir vilinājusi kā fetišs, pēdējos gados uz mēles ir redzamas visdažādākās interpretācijas, tomēr ikdienā neko tādu neredzēsim. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava lauzt tik ierastās dzimumu normas.
Plusi un mīnusi, valkājot korseti
+ Uzlabojas stāja, izceļas viduklis - lielāka pašpārliecība
- Ierobežojumi kustībās