Mums līdzās mīt istabas augi, kurus parasti uztveram kā estētiskus objektus, kas jāaplaista un ik pa laikam jāpārstāda. Tad pēkšņi notiek kaut kas tāds, kas liek apjaust - tev blakus ir cita būtne. Varbūt pat cits saprāts...

Pirms pieciem gadiem draudzenes man uzdāvināja plankumaino jeb, kā to vēl mēdz saukt, leoparda orhideju. Es to noliku savā studijā uz palodzes. Dārzkopība jebkādās tās izpausmēs man ir vienaldzīga, tāpēc puķi ne reizi nepārstādīju, reizēm pat aizmirsu aplaistīt. Tiesa, tās sabiedrībā es skaļi izrunāju seminārus un lekcijas. Neticamā kārtā tā zied gandrīz bez pārtraukuma, lapas plešas uz visām pusēm kā vēdeklis, un es allaž priecājos par tās skaistumu.
Ne tik sen man uzdāvināja vēl vienu orhideju, baltu. Es to noliku blakus pirmajai. Pēc pusgada sniegbaltīte nonīka - nācās to izmest. Nolēmu, ka tā ir tikai nejaušība, un noliku blakus plankumainajai skaistulei vijolīšu podiņu. Atnāku pēc brīvdienām - puķpodiņš mētājas zemē, vijolītes salauzītas. Toties mana orhideja lepni izslējusi degunu un ar saviem lielajiem ziediem skatās griestos. Neviens kabinetā nebija gājis, caurvējš nevarēja atraut vaļā logu - pakešlogs. Kaimiņu būšanu neizturēja arī mājas rozītes - novīta. Man radās iespaids, ka orhideja ir greizsirdīga uz citiem augiem un neļauj sev līdzās dzīvot nevienam, izņemot naudaskoku - laikam tādēļ, ka tam par viņu ir pilnīgi vienalga.
Man kļuva interesanti, un es nolēmu tikt skaidrībā, kādas atttiecības mūs saista ar mūsu zaļajiem mājas viesiem. Devos pie Helgas Eglītes, Garīgās attīstības akadēmijas vadītājas.

Kā mēs sazināmies

Gan cilvēkus, gan augus un dzīvniekus ieskauj elektromagnētiskā starojuma mākonis, ko dēvē par biolauku jeb auru. Mums katram ir atšķirīga aura - gluži kā pirkstu nospiedumi. Kad mēs atrodamies līdzās, mūsu biolauki mijiedarbojas. Pilnīgi loģiski pieņemt, ka mēs apmaināmies ar elektromagnētiskajiem signāliem un tas izmaina mūsu emocionālo stāvokli un domu gaitu, pat ja mēs to neapzināmies.
Otrs mijiedarbības veids ar augiem ir ar aromāta starpniecību. Cilvēki ir ļoti jutīgi pret ziedu un lapu smaržu, tā mūsos izraisa dažādas vēlmes, prieku vai trauksmi. Ģerānijas aromāts kādu uzmundrina, bet citam tas riebjas. Dažas smaržas mēs ar prātu nepiefiksējam, piemēram, feromonus. Neviens taču nesaka: “O, kaut kas te pēc vīriešu feromoniem gaisā novējoja, acīmredzot kaut kur tepat staigā tēviņš apaugļošanas spējas pilnbriedā...” Mēs vienkārši atskatāmies un redzam simpātisku vīrieti. Ir viedoklis, ka istabas augi sazinās ar mums ar smaržu starpniecību. Visbiežāk tās ir pamanāmas, bet reizēm apzinātā līmenī nav uztveramas. Diemžēl nav pētījumu par to, kā augi reaģē uz mūsu smaržu, taču ir pilnīgi skaidrs, ka tie pamana, kad stresojam vai esam nobijušies.
Trešā valoda jeb saziņas veids ir vizuālie signāli. Ja augam ir labi, tas zaļo. Ja tam gribas mūs iepriecināt, tas neplānoti uzzied. Tas mūs žēlo un pārcieš ūdens trūkumu, pat īslaicīgu aizmirstību - kamēr saimniekam citas lietas prātā, jāpagaida.
Iespējams, mēs sazināmies vēl citos līmeņos; kas zina... Taču arī ar šiem trim pietiek, lai saprastu - kaut arī istabas augs puķpodā klusē, mēs esam cieši saistīti.

Zinātniskos eksperimentos pierādīts, ka augi var nodot cits citam informāciju no attāluma. Ja cilvēks vienā istabā regulāri lauž zariņus istabas augiem, ieejot blakus istabā, augi uz viņu reaģē ar elektromagnētisko vētru. Kaut kā tie saņem signālu, ka šis cilvēks var būt bīstams.

Orhideja - sargs un aizstāvis

Tad, lūk, mana orhideja. Izrādās, runa nepavisam nav par greizsirdību! Tā uzvedas dīvaini pavisam citu iemeslu dēļ. Orhideja ir ļoti spēcīgs augs ar stipru raksturu. Dižciltīga, un ar to ir grūti sadzīvot. Tā barojas tikai no negatīvās enerģijas, bet ir spējīga atdot tīru, skaidru un lieliski jūtas tur, kur var kādu aizsargāt. Ne velti hieroglifs, ar kuru apzīmē orhideju, tulkojams kā patvērums. Orhideja spēj draudzēties ar saimnieku un tādā gadījumā kļūst par viņa aizstāvi no ļaunajiem spēkiem. Tai izdodas atņemt enerģiju tiem, kas sevī nes ko ļaunu, nelāgu, pārstrādāt to un nodot mīļotajam saimniekam tādā veidā, kāds der tieši viņam. Un ja citi ziedi - manā gadījumā baltā orhideja, vijolītes un rozes - orhidejas tuvumā novīst, tātad tie saimniekam ir kaitīgi. Orhideja ar tiem cīnās nevis par saimnieka mīlestību, bet gan par to, lai tie nenodarītu kaitējumu. Orhideju varētu nodēvēt par dižciltīgu suni - modru un uzticamu.
Orhideja viskomfortablāk jūtas ar trauslām un ievainojamām, taču ar spēcīgu gribu apveltītām personībām, kam piemīt paaugstināta empātija un kas no citu sāpēm cieš kā no savām. Tādiem cilvēkiem orhideja aizlāpa caurumus aurā, un viņi nezaudē jūtīgumu, taču vairs nav tik ievainojami. Visspēcīgākā aizstāve ir tieši plankumainā orhideja - ja reiz tā kādam pieķersies, priecēs ar ziediem, pat ja saimnieks brīžiem aizmirsīs gan par mēslojumu, gan par laistīšanu.

Par vampīriem

Pie vampīriem pieskaitāma Āfrikas vijolīte jeb sanpaulija. Dienā tā mūs priecē ar savu skaistumu, bet naktī čiepj enerģiju no gulētājiem. Kāpēc tikai naktīs? Tāpēc, ka vampīriskās spējas tai ir salīdzinoši vājas, puķe tiek galā tikai ar tiem, kas miegā. Un no rīta cilvēki mostas kā salauzti, neizgulējušies. Labāk turēt mājās zilo vai rozā vijolīti, kas dienā izstaro maigu prieku, bet violeto ar balto maliņu, kas uzvēdī klusas skumjas, ieteicams stādīt ārā.
Tik ierastā begonija novājina biolauku cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Tā darbojas pēc principa - kas vājš, tas upuris.
Cerainā monstera ar milzīgām, gumijotām lapām burtiski barojas no cilvēku emocijām, un vienalga, vai tas ir niknums vai sajūsma, jo tai der viss. Tā izgaisina jebkuru uzbudinājumu, un lieliski aug lidostā, koncertzāles foajē, stomatologa pieņemšanas telpā, kur ir satraukti cilvēki. Bet parastā dzīvoklī ir badā un izskatās krietni pieticīgāk.
Tikpat alkatīgs ir dižmeldrs, kas atgādina palmu mudžekli ar daudziem kātiem.
Tomēr no augiem-vampīriem nevajadzētu baidīties - nav tā, ka uzreiz jāmet ārā. Tie noderēs viesistabā, kur vakaros sapulcējas skaļa un ķildīga ģimene, jo samazina kašķīgumu un dod iespēju vienoties. Bet dižmeldrs lieliski der spa centriem - lai cero pie baseina un garantē viesiem pilnīgu atslābumu.
Taču guļamistabām, bērnistabām vai telpām, kur dzīvo cilvēki gados vai hroniski slimnieki, vampīri nederēs.

Visus istabas augus var nosacīti iedalīt trīs grupās. Pirmā - «vampīri». Tie paņem cilvēku enerģiju un dod mazāk, nekā ir saņēmuši. Otrā - «līdzsvarotie», kas atdod tieši tik, cik ir paņēmuši. Trešā - «donori», kas savāc enerģiju, vairo to un apveltī ar to cilvēkus.

Harmonijā ir laime

Pie tipiskiem līdzsvara augiem pieskaitāma acālija un naudaskoks. Līdzsvarotie parasti ir ļoti sabiedriski un labprāt aug kopā ar citiem augiem, atšķirībā no orhidejām īpaši nešķirojot, kurš no tiem saimniekam ir kaitīgs, bet kurš derīgs. Acālija dod priekšroku sev līdzīgu augu kompānijai, bet naudaskokam ir vienalga, kas aug līdzās.
Acālija labi sadzīvo ar bērniem, ar cilvēkiem, kas ir stresā un kam nepieciešams dvēseles līdzsvars, prieks un emocionālais atbalsts. Bet naudaskoks ir tik izturīgs, tik uzticams, ka stoiski pacieš ūdens un uzmanības trūkumu, iedvešot cerību - nauda noteikti būs! Izturēsim! Pavairosim! Komunikācija ar šo augu dāvā mums veselo saprātu.

Augi - donori

Līdakaste jeb sansevjēra - ideāla guļamistabai. Tā visu laiku dos enerģijas papilddevu un tīru dzīvības spēku tiem, kas līdzās. Līdakaste atbild par ciešu miegu, pēc kura pamostamies mundri un dzīvespriecīgi. Tikai neaizmirsti ik pēc dienas apsmidzināt līdakasti ar ūdeni - tas ir šā auga dzīvības resurss.
Ļoti dzīvespriecīgs donors ir ģerānija. Tas ir teju vai neizsmeļams dzīvības spēka avots - tik spēcīgs, ka daudzi tieši tāpēc to nevar izturēt.

Kaktuss gan neitralizēs negatīvo enerģiju telpā, gan dāvās saimniekam izturību un noturību pret triecieniem. Saziņas kanālu ar kaktusu nodibinās tava mīlestība pret to. Tā nav līdakaste - visus pēc kārtas neapdāvinās. Ja esi pret to vienaldzīga, tas noņems negatīvo, bet enerģiju nedos. Mēdz būt, ka pēkšņi, pēc ilgāka pārtraukuma, kaktuss uzzied. Tā vienmēr ir laba zīme - tas jūt, ka melnā svītra beidzas, atgriežas veiksme, piepildās cerības, laime ir iespējama. Ņem vērā - kaktuss ir introverts. Tas mulst, apjūk leknu un košu daudzlapu augu kompānijā. Līdzās vari turēt citus kaktusus, bet ne acāliju un pat ne naudaskoku.

Gandrīz kā kaķis

Ja orhideja pēc dabas ir tuvāka sunim, tad par kaķi mājas augu saimē nosacīti var nosaukt gumijkoku. Tas ir tāds pats mājīguma simbols, tā lielajām, gludajām lapām ir tikpat patīkami pieskarties un tās glaudīt. Tam piemīt mazliet vientiesīgs šarms: “Es taču tev patīku, vai ne, saimniek?” Un gumijkoks tāpat kā kaķis noņem galvassāpes, muskuļu spazmas, tas pazeminās trauksmes līmeni, ja uzturēsies tā tuvumā ilgāku laiku. Iedarbīgums ir tieši proporcionāls izmēram - jo lielāks gumijkoks, jo dziedinošāks.

Maigi pieskaries lapiņām, vari tām uzpūst dvašu - mēdz teikt, ka elpā ir mūsu dvēseles nospiedums. Kas zina, varbūt tā augam nodos ko labu.

Kā izvēlēties istabas augu

Tāpat kā mājdzīvnieku - personiski un patstāvīgi. Dāvināt puķi podiņā pēkšņi, kā pārsteigumu - tas ir kā uzdāvināt kaķēnu, kucēnu vai papagaili. Kaut arī tev patīk šī radība, citam cilvēkam tā var izraisīt riebumu, nepatiku, alerģiju, un galu galā varbūt viņam vienkārši nav laikapar to rūpēties! Ja palūdza -nopērc. Ja droši zini, ka par tādu sapņo, - uzdāvini. Bet bez pārliekas iniciatīvas.
Ja esi sev noskatījusi augu, izlasi, kā par to rūpēties un cik ilgi tas augs, lai pēc tam nebūtu lieku stresu: “Ai, izrādījās, ka viengadīgais!”
Vienmēr pievērs uzmanību tam, kā jūties kopā ar jauno istabas biedru. Mēdz būt tā, ka augs ir tik pozitīvs, cik vien var būt - piemēram, rozīte -, bet tam ir tik daudz sievišķās enerģijas, ka tu, pati būdama ar to bagātīgi apveltīta, gluži vienkārši smoc nost. Vai arī ieviesi līdakasti, bet tā tev kā donors kopā ar enerģiju iedos arī agresivitāti un aizkaitināmību. Tādā gadījumā augu vajag atdot kādam, kurš to iemīlēs... un nemocīties.

Ko darīt, lai augs tevi iemīlētu

Sarunājies ar to. Stāsti tam par savu dzīvi, slavē to, radi mīlestības atmosfēru. Un augs tev atsauksies. Ja tev visas palodzes vienos puķpodos, velti katram kādu vārdu. Ir augkopji, kuri apgalvo, ka tas ir nepieciešams, lai nostiprinātu saikni ar augiem. Kāpēc gan nepamēģināt?
Pārstādi un laisti - kā meditācijā, iedziļinoties procesā, bez steigas un aizkaitinājuma. Izbaudi katru kustību un pastāsti, kā tavam mīlulim tas nāks par labu.
Maigi pieskaries lapiņām, vari tām uzpūst dvašu - mēdz teikt, ka elpā ir mūsu dvēseles nospiedums. Kas zina, varbūt tā augam nodos ko labu.

Vai augi skumst, ja tu uz ilgāku laiku aizbrauc

Protams. Tie pierod pie balss, pie rokām, pie saimnieka biolauka - tāpat kā pie vietas, kurā aug. Pirms aizbraukšanas pastāsti saviem mīluļiem, ka dosies ceļā. Aplaisti un apsmidzini katru, pasaki: “Uz redzēšanos!” Palūdz cilvēkiem, kas augus pieskatīs, parunāties ar tiem, lai tavi zaļie draugi nejustos pamesti.