Passive House bērnudārzs Salaspilī

Vēlme uzrakstīt par jauno bērnudārza ēku Salaspilī un tās autoriem radās pēc aģentūras UrbanComm un Latvijas Arhitektu savienības semināriem. To tēma bija ilgtspējīga būvniecība un CO2 emisiju piesaiste, izmantojot būvniecībā koku. «Salaspils bērnudārzs ir apliecinājums tam, ka «MADE arhitekti», Miķelis un Linda, pazīst «drēbi» visos līmeņos - no konstrukcijas līdz mazulim. Maigums, dabiskums un profesionalitāte ir līdzsvarā. Tā ir kā nākamā pakāpe Latvijas arhitektūrā - ļoti izsmalcināta arhitektūra ar pamatojumu tehnoloģijās,» saka arhitekte Maija Ezergaile. «Seno laiku dekoratīvisms tracina,» tā Miķelis Putrāms. «Jaunie inženiertehniskie risinājumi un siltuma taupīšanas standarti maina pašu arhitektūru un mezglus!»

Bērnudārzam piemīt izglītojoša funkcija ar materiālu lietojumu, enerģijas taupīšanu, ērtu personīgo piekļuvi lietotājiem, universālām telpām un pārdomātu, cilvēciski izjustu plānojumu. Ēkai raksturīgi oriģinālie konstruktīvie un ģeometriskās kompozīcijas principi - centrālā lieltelpa, oriģināla telpas griestu ģeo­metrija­­­ un gaismas vadīšana ļauj ēku iemīlēt.­­­ Te parādās arī skulpturālas kvalitātes. Inovatīva ir plānojuma koncepcija ar multifunkcionālo zāli kā centrālo vietu. Līdz ar to pamanāma jauna pieeja ēkas tipoloģijai, un oriģināls ir arī citu telpu risinājums, sākot ar grupu garderobēm, kā arī pašas grupu telpas, skolotāju istabas, ēdināšanas nodrošinājums utt. Ļoti svarīga procesā bijusi mijiedarbība ar pašvaldību kā pasūtītāju.

Autoru Miera ielas birojā mani interesē viss - sākot ar viņu iepriekšējo objektu pieredzi, līdz tam, kā varētu raksturot viņu Arhitektūras (jā, ar lielo burtu A) tapšanas procesu. Sarunās­­­ iznāk pieskarties arī biroja logos redzamajiem projektu modeļiem - interesanti, kā objekts top? Konkurss nav šķērslis, ja ir ieinteresēts pasūtītājs - kad ir kopīgi mērķi, tad arī labāks rezultāts. Konkursa nolikumā «nekas īpašs» gan nebija ierakstīts. Pasūtītāja uzdevumā no pašvaldības puses darbojās arī arhitekte Sandra Krēsliņa - labs piemērs tam, ka kvalificētu speciālistu piesaiste ir viena no izšķirošajām pasūtītāja prerogatīvām. Divu būvuzraugu iesaistīšana darbā izrādījās viens no pareizajiem soļiem. Salaspils pašvaldības tehnisko daļu pārstāvēja būvuzraugs Uldis Prūsis kā pasūtītāja pārstāvis un «iepirktais» būvuzraugs - inženiertehniskais speciālists uz līguma pamata uzraudzīja risinājumus. «Pirmais» - pašvaldības štata būvuzraugs - deva rīkojumus «otrajam» un raudzījās, lai viss atbilstu pasūtītāja interesēm.
Projekta gaitā tika veikts darbs ar materiālu specifikācijām, atsakoties no potenciāli kaitīgajiem materiāliem. «Noklausījāmies Parsons Scool of Design / New Scool universitātes kursu Healthy Materials Lab. un guvām atziņu - papildu riski pastāv, jo būves procesā nereti ir palīgmateriāli, kas nav saskaņoti un akceptēti» - tā Linda Krūmiņa. «Kā tādu māju izdevies uzbūvēt? Pateicoties Salaspils pašvaldības ļoti kompetentai iesaistei,» ātri un nešaubīgi atbild Linda. Pašvaldība bija izveidojusi Materiālu saskaņošanas procedūru ar sekojošu darbību secību jebkuram materiālam: vispirms iesūtīt, tad visām iesaistītajām pusēm izskatīt un tikai tad oficiāli apstiprināt. Bērnudārzā pat CLT nesošajām konstrukcijām izmantota PU līme - būvkonstruktors Gatis Vilks to visu rēķināja un pārbaudīja arī uz delamināciju un pēc ugunsslodzes.
MADE konkursu panākumu trīs raksturīgās atslēgas bija pamanāmas Žaņa Lipkes Drosmes mājas konkursa projektā Ķīpsalā, kas ir konceptuāls un situācijai atbilstošs konstruktīvais risinājums. Galvenais - emocionāli izjusts un vides kontekstam pieskaņots apjomu telpiskais risinājums. Kad vaicāju par Salaspils bērnudārza centrālās lieltelpas - zāles - arhitektonisko izveidojumu, Linda Krūmiņa saliek abas plaukstas vienu virs otras, it kā neredzamu tenisa bumiņu ietverot, un smaidot rāda - tā griesti un zāle! Būvnieki griestus ņēmuši ražošanai no 3D modeļa, līstes un karkasus frēzēja uz digitālajiem darbagaldiem.

Savi smalkumi ir fasādēs - viena lata vienmēr iziet starp logiem vertikāli! Fasādes latas nav gludas, bet ar teksturētu koka virsmu, kā dabiskas. Normatīvi pieprasīja fasādēs ugunsdzēsēju kāpnes uz jumta, un arhitekti tās ieplānoja atvāžamas. Ievērojams un pamanāms ir arī ne tikai logailu skulpturāli brīvais izvietojums fasādēs, bet arī pašu logailu izveidojums - ar dēļu apdari pa perimetru un «aklās» plaknes ielaidumu ailu malās.
Vaicāts par arhitektūras radošo meklējumu ceļu, Miķelis sarunā izmet: «Neseko normām, bet eksperimentē!» Un paturpina par izdevniecības Birkhaeuser grāmatu Constructive disobedience, kas tikai vēlāk, jau pēc projekta tapšanas, nonākusi viņu rokās, taču, iespējams, visprecīzāk raksturo to radošo noskaņojumu un uzdrīkstēšanos, kāds valda MADE. Vēl Miķelis izaicinājumu sakarā piemin Bruneleski Domu Florencē ar dubulto kupola čaulu - neviens no laikabiedriem tolaik nezināja, kā milzīgā laiduma dubulto kupolu tehniski realizēt, kā uzbūvēt, bet risinājums nāca darba gaitā.
Liela virsgaisma zālei ēkas centrā bijusi iecerēta jau konkursa projektā. Izgaismojuma vadīšana būvapjomā bija tas priekšnoteikums, kā rezultātā ēka kļuvusi plānā dziļāka un ar labu energoefektivitāti, vienlaikus saglabājot skatus uz ārpasauli un nodrošinot dienasgaismas iekļūšanu gandrīz visās nozīmīgākajās telpās. Somijā šajā ziņā ir cita pieredze - tur dziļās mājās arī dienas laikā lieto mākslīgo gaismu, bet viņiem rezultātā ir vēl labāka energoefektivitāte. Procesā autoriem bijušas šaubas par izvēlētā iekštelpu izgaismojuma pareizumu, kamēr nebija ielikti jumta logi, bet to sniegtās izgaismojuma priekšrocības bijušas pārsteidzoši labas jau pirms būvniecības process noslēdzies.

Lai nodrošinātu dienasgaismas standartu, autori piesaistījuši Austrijas firmu Bartenbach. Viena no konsultantu sniegtajām atziņām -
patumšā telpā psiholoģiskais komforts ir lielāks, ja no tās redz āra gaismu. Tieši tāpēc viena no bērnudārza raksturīgajām iezīmēm ir logs koridoru galā un dabiskā gaisma. Realitātē nav sajūtas, ka māja dziļa, jo ārtelpa it kā ienāk telpā. Līdzīgi svarīgs bijis arī lēmums par elektromehāniski darbināmām aptumšojošām rollādēm zāles telpai.
Ieejas mezgliem izmantots tīro kāju princips. Katrai ieejai seko paplašināta centrālā telpa. Kāpnes izvirzītas kā «aukstās» kāpnes ārtelpā - pēc zviedru pieredzes un arī labākai evakuācijai. Ēkā paredzētas 3x2 atsevišķas ieejas, pa diviem stāviem katrā no trīs blokiem. Pandēmijas apstākļos atsevišķās ieejas izrādījās labākas. Ēkā grupu telpas izveidotas tā, ka pa perimetru tās var izstaigāt kā klašu rindu - anfilādi. Tas ir svarīgi ēkas evakuācijas risinājumam, jo no katras telpu grupas var izkļūt pa vairākiem evakuācijas ceļiem.
Rīgas Krēslu Fabrika (ARTICUL) izgatavoja iebūvētās mēbeles, bet igauņiem bija jau gatavi mēbeļu testi pārvietojamajām mēbelēm, tika izvēlētas arī tās. Rezultātā ir iegūta nepiesārņota telpa kā skandināvu dizainā. «Nav atsevišķa interjera, bet ir ēkas arhitektūra. Mazliet industriāla vide, bet labā nozīmē, un mēs kā autori esam vienisprātis - tāds funkcionālais minimālisms. Ne mākslinieciski abstraktais minimālisms, bet tieši funkcionāli ērtais,» tā Linda Krūmiņa. «Rotaļīgie logi» fasādēs atnāca jau konkursā, un tiem ir nozīme arī iekštelpā. Katrā telpā ir viena zemāka palodze - atbilstoši mazā cilvēka mērogam. Vidējais logs sākotnēji bijis iecerēts kā svaigā gaisa «būrītis» bērniem - katrā grupas telpā pa vienam -, taču šī ideja palikusi konkursa stadijā.

Bērnudārza ārtelpa tapusi sadarbībā ar «Alps ainavu darbnīcu», risinājumus pieskatīja Salaspils ainavu arhitekte Daiga Veinberga. Marks Geldofs un Helēna Gūtmane veica tuvējās ielas «mierināšanu», lai jaunās ēkas funkcija ierakstītos pilsētas audumā. Ilzes Rukšānes ideja bija - «ja rokot un līdzinot, būs akmeņi, tad turpat lai tie paliek». Autoru kolektīvs bija vienisprātis par vēl vienu lietu - bērnu laukumiņam «jābūt nedaudz bīstamam». Šāds lēmums dod pieredzes potenciālu mazajiem lietotājiem! Savu pārliecību autori stiprināja iepazīstoties ar Princeses Diānas Rotaļlaukumu fonda pieredzi Anglijā. Īpaša vieta stāstā par ārtelpu ir bērnu laukuma nojumītēm - spožam autordarbam, kas saistošs visām vecuma grupām, - ar dalītajām iekļūšanas iespējām (katrai vecuma grupai sava augstuma ieejas atvērums!).
Normatīvi nav pretinieks, ja arhitekta rūpes ir lielākas. Bērnudārzā paredzēts vairāk evakuācijas ceļu, nekā normatīvā pieprasīts. Projektējot pēc LBN 201-15 normatīva, līdz 50 m2 telpai evakuācijas ceļu mēra no durvīm, bet lielākai - no evakuācijai tālākā stūra. Ēkas evakuācija radīta, Miķeļa vārdiem runājot, «uzsverot dzīvības jautājumu», ne sausas normas. Tas arī ir arguments, lai koka konstrukcijas ēku ar diviem stāviem varētu pieņemt ekspluatācijā. Katru atkāpi no UGD normām nācies skaņot atsevišķi - individuāli strādāts ar VUGD, kur ierēdņi paši ir bijušie ugunsdzēsēji. Pateicoties viņu pretimnākšanai, izdevies panākt apstiprinājumu atkāpēm no normām.
Būvkonstruktori Gatis Vilks (BICP) un Edvīns Grants (UGD) bija tie, kas virzīja, atbildēja un kopā ar Miķeli panāca galarezultātu. Izšķirošs bijis lēmums «atļaut būvēt ēku atbilstoši ugunsreakcijas klasei D». Lai pārliecinātos par tā atbilstību, pēc projektētāju iniciatīvas, veikts virtuālais tests kā pasažieru aviācijā - cik ilgā laikā iespējama iemītnieku evakuācija. Nepieciešamais laiks - līdz 26 minūtēm - atzīts par labu esam. Pie katrām kāpnēm veidots nepiedūmojams vējtveris, kas ir būtisks drošības apsvērums. Pie kāpņutelpas otrajā stāvā ir vieta ratiņkrēsla lietotājam, kur uzgaidīt glābējus. Katrā kāpņu blokā ir arī «taisnās kāpnes» no otrā stāva uz āru, kuras ikdienas gaitās neizmanto. Latvijā atšķirībā no citām valstīm netiek sagatavoti ugunsdrošības inženieri, kuri arhitektiem palīdzētu veidot nestandarta risinājumus.
Intervijā portālam FOLD Miķelis Putrāms teicis, ka «[..] no izmaksu un energoefektivitātes viedokļa būvēt vienstāvīgu bērnudārzu ir neracionāli. Esošos vienstāvīgos bērnudārzus nav vērts siltināt. Izdevīgāk ir tos nojaukt un uzbūvēt jaunu, kompaktu divstāvu apjomu. [..] Būvnormatīvs reglamentē standarta situācijas­­­. Bet arhitektūra ir pārāk radoša, lai to ieliktu noteiktā rāmī. Ja mēs būvējam ļoti­­­ primitīvas ēkas, šis normatīvs varbūt ir derīgs. Bet mūsdienās, kad būvējam daudz inteliģentāk­­­ un komplicētāk, [..] normatīvs nespēj sniegt atbildi drošībai modernās un pārdomātās publiskajās ēkās.»

Salaspils bērnudārzs ir ieguvis energoefek­tivitātes sertifikātu no Pasīvo ēku institūta Vācijā, kļūstot par pirmo pasīvo publisko ēku Baltijā. Koka lietošana ļāvusi nodrošināt energoefektivitāti un sasniegt zemu oglekļa pēdas nospiedumu. Bērnudārzs patērē četras reizes mazāk siltumenerģijas (12 kW uz kvadrātmetru gadā) nekā prasa Latvijā noteiktais gandrīz nulles enerģijas ēkas standarts (45 kW). Būvniecības materiālu emisijas ir ekvivalentas 724 oglekļa tonnām, un, ņemot vērā, ka ēkā izmantotajos kokmateriālos noglabātas 1232 tonnas oglekļa, kamēr ēka kalpo, var uzskatīt, ka tā ir klimatpozitīva.
Pozitīvi vērtējama konkursa nolikuma prasība, ka «provizoriskās projektēšanas izmaksas iesniedz vienlaikus ar metiem atsevišķā slēgtā iepakojumā». Svarīgi ir tas, ka atsevišķā iepakojumā! Kā atzīst autori, šis nosacījums bija izšķirošs, lai uzvarētu konkursā, neiekrītot uz mazāksolīšanu un vienlaikus nodrošinoties ar pietiekamu projektēšanas līguma kopsummu, lai tiktu galā ar darba procesā gaidāmo izaicinājumu.
Ēkas struktūru veido GluLAM kolonnas 240x240 mm, izvietotas 3x3 m asu tīkla krustpunktos, un CLT paneļi. Kopējā ēkas platība ir nedaudz virs 3000 m2, neskaitot ventkameras, kopējās izmaksas, t.sk. rotaļu laukums un jaunā iela, - 8,3 milj. EUR.
Būvnieku līgumos ir noteikts - «jāizpilda kā projektā». Ņemot vērā projekta neparastumu, būvniekam nācās uzstāties arī kā ideju ģeneratoram - vispirms kompānija MERK termiņu samazināšanai piedāvāja objektu sadalīt divās darbu veikšanas zonās, tad PILLAR Contractor nāca ar izpratni par materiālu kvalitāti, lai darbu pabeigtu. Būvprojekta veiksme atkarīga no progresīvu domājošu inženieru iesaistes. Autori piemin sadarbību ar AVK speciālistu Aleksandru Bulatņikovu­­­ (EIPB). Ventilācijas tīklojums veidots ar īsākiem atzariem un sadalīts mazākās zonās. Līdzīgi kā dzīvokļos, gaiss pārplūst starp telpām secībā - vispirms lielākās cilvēku uzturēšanās telpas, tad gaiteņi, virtuves un sanmezgli. Ir ievērots passivhaus princips - ziemā ventilācija minimāla, lai nebūtu­­­ sauss gaiss. Klasēs gaisa pieplūde organizēta­­­ caur Cewood plātnes iekšējās apdares slāni griestos, samazinot gaisa plūsmas ietekmi. Pieplūdes gaisa priekšsildīšana/priekšdzesēšana paredzēta, izmantojot zemes urbumu kontūras ar etilēnglikola siltumnesēju.

Projektā ir padomāts par visu - akustiku, telpu mikroklimatu, gaumīgu vizuālo izskatu un ēkas ekspluatācijas ērtību. CEWOOD Pārdošanas vadītājs Baltijā Māris Šmits atzīmē, ka Cewood plātnes kā griestu apdares risinājums palīdz sasniegt visus šos mērķus. Kopā ar MADE arhitektu komandu izstrādātas vairākas­­­ tehniskās inovācijas: ventilācijas sistēma bez difuzoriem, kas realizēta caur griestu apdares plāksnēm, vērptu griestu plākšņu klājums trijās stūra klasēs un iekārto griestu apkalpes lūku risinājumi. Tās ne tikai ļauj jebkurā brīdī piekļūt apslēptajam komunikācijām, bet arī saglabā visas Cewood plātņu priekšrocības. Cewood plātnes ir nozīmīgs elements šajā projektā. Tās ir izvietotas kā griestos, tā arī sienās un primāri nodrošina gala apdari no dabiska materiāla, kā arī akustisko komfortu­­­.

• labelMateriāls tapis ar VKKF finansiālu atbalstu.