Ādas vēzis - slimība nr. 1
Atšķirībā no infrasarkanajiem stariem, kas dod siltumu, ultravioletos starus mēs nesajūtam. Atkarībā no viļņu
garuma ultravioletos starus iedala trijās grupās.
C stari (UVC) - līdz mums tie nenonāk, jo tos aprij ozona slānis.
B stari (UVB) - līdz mums nonāk tikai 10 %, taču tie izraisa apdegumus, ādas eritēmu (kapilāru paplašināšanos) un vēzi.
A stari (UVA) - līdz mums nonāk visi! Tieši šiem stariem mēs varam pateikties par iedegumu. Taču tie mazina imunitāti, izraisa hronisku fotobojājumu, pigmenta plankumus.
Spriežot pēc statistikas, cilvēki nepavisam nebaidās no vēža. Laikam jau visi domā, ka tas var piemeklēt kuru katru, tikai ne viņu, taču Latvijā ādas vēzis ir slimība numur viens! Un ģenētika te tikpat kā nav pie vainas (tā atbild tikai par 10 % visu saslimšanu). Bendes esam mēs paši - 90 % Latvijas iedzīvotāju varētu nesaslimt ar ādas vēzi, taču izvēlas neņemt vērā elementārās zināšanas par saules starojumu.
Novecošanas un slimību laiks
Nedrīkst atrasties saulē no pulksten 11.00 līdz 15.00, kategoriski nedrīkst no pulksten 12.00 līdz 14.00. Pat ja ir mākoņains, pat ja tu esi ieziedusies ar krēmu, un pat ja pludmalē tieši šajā laikā sauļojas tavs sapņu vīrietis. Nedrīkst - un punkts. Šajā laikā neatgriezeniski ādas bojājumi ir neizbēgami, jo ultravioletais starojums sasniedz maksimālo līmeni.
Briesmu pakāpes
Ievērojamais ādas vēža rādītāju pieaugums ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē lielā mērā tiek saistīts ar pārmērīgu saules ultravioletā starojuma ietekmi. Pasaules Veselības organizācija pat ir izstrādājusi īpašu saules indeksu (UVI), kas informē cilvēkus jebkurā pasaules vietā par starojuma līmeni. Kāds ultravioleto staru indekss šobrīd ir virs tavas galvas? Ieskaties laika ziņu sadaļā savā viedtālrunī.
1-2 - zems starojums.
3-5 - vidējs starojums.
6-7 - augsts starojums.
8-9-10 - ļoti augsts starojums.
11+ - ekstremāls starojums.
Latvijā maksimālais ir 8. pakāpes indekss, bet, piemēram, Dubaijā jau jūnija sākumā tas sasniedza 11. Tāda saule nogalina! Ja indekss pārsniedz 5, nav vērts iziet no mājām atkailinātā apģērbā, bez cepures un saulesbrillēm. Ja tas ir augstāks par 8, labāk vispār neiet ārā. Un ņem vērā - indekss dienas laikā var mainīties.
Āda neko neaizmirst
Visus bojājumus (saules apdegumus) organisms krāj. Tāpēc pat tad, ja tu dziļā bērnībā kaut reizi esi apdegusi, tas nav palicis bez sekām. Ikviens apdegums paaugstina ādas vēža rašanās risku. Ikviens!
D vitamīns, riskējot ar dzīvību
Daudzi dodas saulē, meklējot D vitamīnu, kura mūsu platuma grādos cilvēkiem pietrūkst. Taču problēma slēpjas tajā, ka organisma spēja to saražot pieaug, palielinoties starojuma indeksam. Latvijā vienīgais laiks, kad tiek izstrādāts D vitamīns, ir no pulksten 10 līdz 14. Taču tieši šajā laikā pie mums maksimāls ir arī ultravioletā starojuma indekss. Un ir pilnīgi bezjēdzīgi mēģināt iesauļot vitamīnu uz priekšdienām - organisms to neuzkrāj. Tāpēc nav vērts pakļaut sevi nopietnam riskam. Optimālais variants ir divas līdz trīs reizes nedēļā pavadīt saulē dažas minūtes (nevis stundas, kā visi ir pieraduši), bet visveselīgākais - lietot D vitamīnu šķidrā veidā pēc ārsta ieteikuma.
Saule bojā acis
Ultravioletais starojums ir bīstams acīm, tāpēc tās obligāti vajag aizsargāt. Saulesbrilles vasarā ir must have, un nav svarīgi, vai tev tās patīk vai ne. Nav izslēgts, ka paaudze, kurai šobrīd ir pāri 70 gadiem, masveidā cieš no kataraktas arī tāpēc, ka savulaik nesaudzēja savas acis. Kādu pasauli nākotnē gribi redzēt tu? Ja skaidru, nevis kā caur miglu, tad brilles labāk iegādājies optikas veikalā, nevis stendos pie lielveikala kases. Un pierunā savu pusaudzi izmest tirgū pirkto krāmu, bet vietā nopērc viņam kvalitatīvas un viņa acīm nekaitīgas brilles.
Saule vājina imunitāti
Pārmērīgs ultravioletais starojums ir kaitīgs imūnsistēmai. Tieši tāpēc pēc ilgstošas atrašanās saulē mēs bieži sajūtam vājumu.
Bērni līdz gada vecumam kategoriski nedrīkst atrasties atklātā saulē. Viņiem vēl nav izstrādājusies pat minimāla imunitāte pret ultravioleto starojumu.
Bērni līdz septiņu gadu vecumam var atrasties saulē ļoti neilgu laiku. Saule ir bīstama viņu ādai, acīm un pašsajūtai kopumā.
Ļoti uzmanīgiem ar atrašanos saulē jābūt veciem cilvēkiem - viņu organisma aizsargspējas jau ir novājinātas.
Jo augstāk un gaišāk, jo spēcīgāk
Ultravioletais starojums vienmēr ir augstāks vasarā, dienas vidū, tuvāk ekvatoram, kā arī kalnos. Jo augstāk virs jūras līmeņa mēs atrodamies, jo spēcīgāks ir starojums. Katri nākamie 300 metri augstumā nozīmē plus 4 % UV staru. Starojumu pastiprina visas gaišās un atstarojošās virsmas (sniega sega, baltas smiltis, jūras putas). Mēs neesam pasargāti no kaitīgajiem saules stariem arī ūdenī - pusmetra dziļumā iekļūst 40 % UV staru.
Personiskais maksimums bez riska
Pirms dibināt ciešas attiecības ar sauli, nosaki savu fototipu. Tās ir bāzes zināšanas, kas nepieciešamas tavai drošībai. Kopā ir seši fototipi, taču Latvijā galvenokārt sastopami trīs.
Ķeltu tips - rudmataini cilvēki ar gaišu ādu un gaišām acīm. Eritēmā (nekaitīgā) saules deva bez aizsardzības ir 5-10 minūtes. Iedeguma nav (ātri apdeg).
Ziemeļnieciskais (āriešu) tips - cilvēki ar gaišu ādu, blondiem vai gaišbrūniem matiem, gaišām acīm. Eritēmā saules deva ir 10-20 minūtes. Nosauļojas ar grūtībām, arī apdeg.
Eiropeiskais tips - nedaudz melnīgsnēja āda, mati amplitūdā no gaiši brūniem līdz tumšai kastaņkrāsai, acis visbiežāk tumši zaļas, medus brūnas vai pelēkas. Eritēmā deva - līdz 30 minūtēm. Labi un ātri iedeg.
Šie trīs fototipi vairāk nekā citi ir pakļauti ādas vēža riskam, it īpaši ķeltu un ziemeļnieciskais.
Tu vari noskaidrot savu fototipu, uzmanīgi aplūkojot sevi spogulī. Vēl ir kāds vienkāršs tests. Uzvelc kreklu ar garām piedurknēm, uzroti vienu piedurkni līdz elkonim un izej saulē. Trīs reizes ik pēc piecām minūtēm noroti piedurkni zemāk, lai rezultātā izveidotos trīs ādas laukumi, kas sauļoti 5, 10 un 15 minūtes. Pēc 24 stundām aplūko rezultātu.Kurā laukumā āda ir apsārtusi, tā arī ir tava eiritēmā deva.
Aizsarglīdzekļi
Mēdz būt divu veidu aizsarglīdzekļi pret sauli.
Fiziskie līdzekļi atstaro sauli un izkliedē gaismu. Tie ir blīvi, veido baltu plēvīti uz ādas un labi pasargā no saules, taču parasti tos ir grūti uzklāt uz ādas virsmas, turklāt tie var izraisīt izsitumus.
Ķīmiskie līdzekļi uzsūc ultravioletos starus un pārvērš tos siltumenerģijā. Tie ir vieglāki un patīkamāki lietošanā, taču sāk iedarboties tikai 15-20 minūtes pēc uzklāšanas.
Izvēloties līdzekli, vienmēr jāskatās, pret kādiem starojuma veidiem tie aizsargā. Viskaitīgākie mums ir UVB stari, kas var izraisīt vēzi un acu slimības. UVA stari būtiski paātrina ādas novecošanos un izraisa nevēlamu pigmentāciju.
SPF formula
SPF (Sun Protective Factor) ir aizsardzības pakāpes rādītājs, ko konkrētais krēms vai losjons nodrošina pret UVB stariem. Skaitļi norāda, cik ilgu laiku var pavadīt saulē, negūstot apdegumu; SPF faktoru vajag sareizināt ar tavu personisko eritēmo devu (nepaslinko un tomēr veic testu!). Ja tava maksimālā eritēmā deva (MED) ir 10 minūtes, tad līdzeklis ar SPF 10 ļaus tev pavadīt saulē 100 minūtes.
Viens āķis - visi šie līdzekļi visai ātri zaudē savas aizsargspējas, jo mēs svīstam, peldamies, guļam zvilnī. Tāpēc, ja teorētiski krēmam ar SPF 30 jāaizsargā āda piecas stundas (10 minūtes MED х 30 SPF = 300 minūtes), to vajadzētu atjaunot jau pēc pāris stundām.
SPF virs 10 - inde
SPF ir ne tikai laika faktors, bet arī kvalitātes rādītājs.
SPF 2 neitralizē 50 % staru.
SPF 4 - 75 %.
SPF 10 - 90 %.
SPF 20 - 95 %.
SPF 50 - 98 %.
Tas nozīmē, ka SPF 10 nodrošina pietiekami augstu aizsardzību pret UV stariem. SPF ar augstāku faktoru aizsardzība palielinās tikai nedaudz, toties ģeometriskā progresijā aug izmantojamo ķīmisko vielu koncentrācija, bet tās var izrādīties kaitīgas. Tā kā līdzekli nākas uzklāt vairākas reizes (pēc peldēšanās un svīšanas dēļ), ar katru reizi pieaug ķīmijas koncentrācija ādā.
SPF 50 ir kompromiss, ja vajag iziet saulē dienas vidū kaut kur tuvāk ekvatoram. Liktenīga kļūda ir domāt, ka tas ļaus stundām ilgi sauļoties tiešos saules staros. Statistika apgalvo, ka pēc aizsarglīdzekļu parādīšanās saslimstība ar vēzi pasaulē nav mazinājusies, bet, gluži pretēji, pieaugusi - cilvēki nedomājot pieņem, ka ar spēcīgiem krēmiem var cepināties pludmalē, cik vien sirds kāro.
Līdzekļi ar augstu SPF faktoru īpaši bīstami var būt bērniem - viņu āda viegli uzsūc visas toksiskās vielas. Lai viņi labāk nenovelk drēbes un rotaļājas ēnā.
Pēc atgriešanās mājās aizsargkrēmu noteikti vajag noskalot. Un ir ļoti vēlams pēc tam uzklāt līdzekli pēc sauļošanās. Tas ne vien mitrina, bet arī cīnās ar brīvajiem radikāļiem, kas veidojas pēc ilgstošas atrašanās saulē un izraisa ādas novecošanos.
Nākotnes aizsardzība
Vislabāk no saules aizsargā drēbes, cepure ar platām malām un saulesbrilles. Austrālijā jau ir radīti peldkostīmi ar aizsardzību no saules stariem; tos uzskata par labu alternatīvu kosmētiskajiem līdzekļiem. Tagad visas pasaules dizaineri ražo arī stilīgus ikdienas apģērbus ar abreviatūru UVA, UVB. Bet amerikāņi ir izgudrojuši tabletes, kas pasargā no nevēlamajiem UV stariem (pie mums diemžēl pagaidām nav pieejamas).
Profesionāļu palīdzība
Vasarā visi novecošanās procesi paātrinās divas reizes, tāpēc ādai ir nepieciešama īpaša kopšana. Saviem spēkiem var sniegt ādai mitrināšanu - vieglam želejkrēmam tev noteikti ir jābūt. Bet pie kosmetologa ir ieteicams veikt fonoforēzi vai elektroporāciju ar C vitamīnu - šīs procedūras ir lieliska pāragras novecošanas profilakse un pasargā no pigmenta plankumiem. Noder arī mitrinošas maskas.
Noteikti seko līdzi ādas stāvoklim. Ja ir parādījušies kādi plankumi, uztūkumi vai kreveles, kas nepāriet vairākus mēnešus, tūlīt pat ej pie ārsta!
Bunkurs piejūras vasarnīcas vietā
Ar katru gadu ozona slānis kļūst aizvien plānāks, saules stari sāk burtiski dedzināt mūsu ādu. Cilvēks pats pie tā ir vainīgs. Ir grūti iztēloties mūsdienu dzīvi bez ledusskapjiem, kondicionieriem, tīrīšanas līdzekļiem, bez kosmētikas aerosola baloniņos. Visi šie civilizācijas labumi satur freonus, kuru dēļ Zemes ozona slānis kļūst plānāks un plaisā. Filmas, kurās cilvēki dzīvo pazemes bunkuros un neiziet saules gaismā, jo tā viņus nogalina, nav nemaz tik fantastiskas. Saule patiešām ir kļuvusi daudz bīstamāka mūsu ādai nekā pirms 50 gadiem. Aizvien biežāk cilvēki atzīst, ka agrāk saule nebija tik nikna, vismaz kāju āda nepārklājās ar čulgām jau pēc stundas... Bet kāda tā būs vēl pēc 50 gadiem?