1939. gadā Somija kļuva par vienu no pirmajiem Molotova-Ribentropa pakta upuriem - Padomju Savienība pēc pašu organizētas «baltsomu provokācijas» sāka plašu ofensīvu ar mērķi Somiju pievienot padomju ietekmes zonai. Neraugoties uz nomācošo pārspēku, somi varonīgi pretojās un nācijai izdevās saglabāt neatkarību. Tiesa, somi zaudēja virkni teritoriju, tostarp Vīpuri pilsētu. 1941. gadā, nacistiskajai Vācijai uzsākot operāciju Barbarossa, somi cerībā atgūt zaudētās teritorijas pieteica PSRS karu, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu Turpinājuma karš.
Operācijas sākumā somiem izdevās atgūt gandrīz visas padomju okupētās teritorijas, tostarp Vīpuri pilsētu. Taču drīz vien somu militāro vadībai bažas sāka radīt šķietami nejaušas eksplozijas nesen atbrīvotās Vīpuri apkārtnē - tur ik pa brīdim sprāga infrastruktūras objektos krievu paslēptās smagās mīnas, nogalinot daudzus somus. Neviena diversanta, kurš varētu iedarbināt mīnu detonatorus, tuvumā nebija, tādēļ sākumā somi pieņēma, ka mīnas darbina pulksteņa mehānisms. Taču 1941. gada 28. augustā viņi atklāja patieso iemeslu - vairāk nekā 600 kilogramu smagās mīnas bija iespējams uzspridzināt attālināti, izmantojot radiosignālu trīs frekvencēs. Katrai no pilsētā izvietotajām mīnām bija savs frekvenču trio, kas mīnu detonēja.
Somu inženieru karaspēka kapteinis Juko Pehjanpalo, kurš bija specializējies radio tehnoloģijās (Pehjanpalo tiek uzskatīts par vienu no Somijas radio tēviem), izpētīja mīnas detonatoru un secināja - uzspridzināšanu nodrošina vienkāršs radio uztvērējs. Saņemot atbilstošu signālu - trīs signālus noteiktā frekvencē -, rezonēt sāka speciālas metāla plāksnītes, notika kontakts, un mīna eksplodēja. Tā kā padomju sapieri mīnas bija labi nomaskējuši, somu vidū valdīja pamatots satraukums - sprāga tilti, tika sagrauta Vīpuri pilsētas telefona centrāle, pastāvēja bažas par Vīpuri pils drošību.
Pehjanpalo risinājums bija vienkāršs - pilsētas pludmalē novietoja uz kravas automašīnas uzmontētu augstas jaudas radio raidītāju. Tas nemitīgi raidīja Sakijerves polku - ļoti populāru somu melodiju, kuras saknes meklējamas Karēlijas reģiona tautasdziesmās. Polkas ātrais ritms slāpēja padomju inženieru sūtītos radiosignālus. Operācija turpinājās līdz 1942. gada 2. februārim, kad, pēc somu inženieru aprēķiniem, vēl neatrasto mīnu radio detonatoru baterijām bija jābūt tukšām.
Kopš operācijas sākuma neviena mīna vairs nesprāga. Ņemot vērā, ka padomju inženieri sāka mēģinājumus pārraidīt mīnas detonējošos signālus arvien jaunās frekvencēs, somi bija spiesti pārraidīt polku visos viļņos, ko vien padomju armija varētu šim uzdevumam izmantot. Operācijas laikā polkas ieraksts tika atskaņots vairāk nekā 1500 reižu. Protams, armija nevarēja iedzīvotājiem atklāti izskaidrot, kādēļ radio nemitīgi drillē vienu un to pašu meldiņu, tādēļ nav brīnums, ka Somijas iedzīvotāju vidū izplatījās visdažādākās baumas. Somijas radio saņēma nebeidzamu straumi ar iedzīvotāju sūdzībām. Oficiālais valdības skaidrojums vēstīja, ka frontes neitrālajā joslā ir atstāts polku raidošs raidītājs, ko nekādi nav iespējams apklusināt. Kopējie rezultāti operācijai, ko var uzskatīt par elektroniskās karadarbības aizsākumu, bija pārsteidzoši veiksmīgi - no aptuveni 1000 Vīpuri atstātajām mīnām padomju armijai uzspridzināt izdevās vien divpadsmit.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita