Artilērija ir kara Ukrainā iznīcinošākais ierocis - tā neļauj pretiniekam koncentrēt spēkus uzbrukumam, sagrauj aizsardzības pozīcijas un paver ceļu savējo spēku vienībām. «Prettanku raķetes palēnināja krievu kustību, taču viņus iznīcināja artilērija,» pēc kaujas pie Kijivas atzina ukraiņu štāba virsnieki.
Viena no lielākajām problēmām ir artilērijas apgāde ar munīciju. 155 mm lādiņš sver aptuveni 50 kilogramu, bet abas puses mēnesī izšauj desmitiem, intensīvu kauju gadījumā pat simtiem tūkstošu šādu lādiņu mēnesī. Artilērijas uguns intensitātei ir sava cena. Jāsāk ar to, ka artilērijas munīcija ir būtiskākais jebkuras loģistikas ķēdes slogs - ne velti 2022. gada Krievijas ofensīvu Donbasā apturēja dažas HIMARS sistēmas, kas sāka iznīcināt Krievijas artilērijas munīcijas noliktavas. Rezultātā krievi bija spiesti tās pārcelt dziļāk aizmugurē, kas būtiski apgrūtināja munīcijas laikus piegādi artilēristiem.
Stobra resurss
Vēl viens faktors, kas ietekmē artilērijas izmantošanu, ir stobru resurss. Proti, katra lielgabala stobram ir ierobežots resurss - parasti tas ir no 1000 un 2000 šāvieniem. Pēc attiecīga šāviņu skaita izšaušanas stobrs zaudē šaušanas precizitāti, šāviņš vairs nelido tik tālu, bet ar laiku nolietotais stobrs kļūst bīstams apkalpei. Šādos apstākļos Krievijas blogeru lielīšanās par izšautiem 60 000 lādiņiem dienā vienlaikus nozīmēja vesela artilērijas diviziona norakstīšanu. Šādā kontekstā artilērijas sistēmu stobri ir ne mazāk svarīgs resurss kā to munīcija.
Jāņem arī vērā, ka katra šāviena izdarīšana palielina risku artilēristiem, jo mūsdienu kontrbateriju radari spēj aprēķināt sistēmas atrašanās vietu, vēl pirms tās izšautais lādiņš ir sasniedzis mērķi. Jo vairāk šāvienu jāveic, jo lielākas iespējas pretiniekam šo sistēmu atklāt un iznīcināt. Kontrbateriju kauja ir sarežģīta spēle, kurā savijas radaru spēja, datu aprēķinu un informācijas nodošanas ātrums, munīcijas precizitāte un šaušanas attālums. Mūsdienu karā jau pāris minūtes pēc pirmā šāviena pretinieks var noteikt artilērijas sistēmas atrašanās vietu, bet tas nozīmē, ka tai pēc iespējas ātrāk jāpamet sava pozīcija, lai nenokļūtu zem atbildes trieciena. Taču velkamajam lielgabalam nav nemaz tik vienkārši zibenīgi mainīt atrašanās vietu.
Šaušanas attālums
Aprakstot artilērijas sistēmas, to maksimālais šaušanas attālums parasti tiek norādīts kā viens skaitlis, radot maldīgu iespaidu par sistēmas iespējām. Analizējot NATO un Krievijas artilērijas spējas, pirms kara Ukrainā tika runāts par to, ka Krievijas artilērijas sistēmas pārspēj NATO analogus gan ugunsjaudas, gan šaušanas attāluma faktoros. Taču šajos aprēķinos bieži netiek ņemta vērā munīcijas loma.
Piemēram, amerikāņu velkamās M777 haubices šaušanas attālums ar standarta munīciju sasniedz 23 kilometrus, kas ir līdzīgs krievu modernākajai pašgājējhaubicei Msta-S. Taču mūsdienās pastāv vairāki veidi, kā palielināt artilērijas sistēmu sniedzamību. Vieni no populārākajiem variantiem ir izmantot uzlabotas aerodinamikas lādiņus (base bleed) vai arī ar raķešmotoriem apgādātu munīciju. Pirmajā gadījumā lādiņa aerodinamiku uzlabo pulvera lādiņš, kas lidojuma laikā deg lādiņa aizmugurē, samazinot gaisa virpuli, savukārt otrajā lādiņam ir savs raķešmotors, kas to dzen uz priekšu. Šādā gadījumā M777 sniedzamība attiecīgi sasniedz jau 30 un 40 kilometrus, tālu pārsniedzot Msta-S iespējas, jo Krievijas Federācijas bruņoto spēku rīcībā pagaidām nav 152 mm munīcijas, kas apgādāta ar raķešmotoriem.
Vēl viens faktors, kas ļauj samazināt artilērijas munīcijas patēriņu, ir precīzās munīcijas lietošana. Izmantojot standarta munīciju, ir nepieciešama uguns koriģēšana - novērošanas sistēma (novērotājs, drons vai radars) fiksē trāpījumu un dod nepieciešamās korekcijas. Standarta metode šādā gadījumā ir tā sauktā «dakšiņas metode», kas prasa koriģēt uguni tā, lai nākamais trāpījums nokristu mērķim otrā pusē. Katru reizi samazinot korekciju uz pusi, lādiņi pamazām «atnāk» pie mērķa. Šāda metode ne tikai palielina munīcijas patēriņu, bet arī brīdina pretinieku par briesmām - statistika liecina, ka nozīmīgākos zaudējumus izraisa pirmā zalve, kamēr pretinieks nav paspējis reaģēt.
Munīciju precīzāku var padarīt vadības sistēmas, kas izmanto lāzernovadi vai GPS koriģēšanu. Ukraiņu aprēķini liecina, ka 16 lāzernovades lādiņi savā efektivitātē spēj aizstāt pat 800 «dumjos» lādiņus. Līdzīgus secinājumus ir izdarījusi arī Krievija, kas būtiski palielinājusi 152 mm uzlabotas aerodinamikas lāzernovades Krasnopoļ lādiņu ražošanu. Šādus lādiņus uz mērķi novada lāzers, kuru raida, piemēram, Orlan-30 droni.
