Dizainers Toms Fords ir veiksmes simbols - viņš izglāba no bankrota pazīstamus modes zīmolus un pats izveidoja savējo. Ieguva atpazīstamību kā kinorežisors. Īsts Misters Lieliskais - stilīgs, gudrs un nodēvēts par vienu no 50 skaistākajiem cilvēkiem pasaulē. Un nekas no iepriekšminētā nav licis viņam kļūt iedomīgam - sapnis, ne vīrietis!
Bērnība
Tomes Fords ir dzimis 1961. gadā Ostinā Teksasas štatā. Vēlāk ģimene pārcēlās uz Santafē (Ņūmeksika).
Ģimene par modi neinteresējās, vienīgā, kurai patika pucēties, bija Toma tuvākais cilvēks - vecmāmiņa. Lieli auskari, kupla frizūra, sešas laulības un rindām pielūdzēju… Zēns auga emocionāls un kautrīgs: «Kad bērnībā izdzirdēju savu vārdu, šķita, ka zeme pazūd zem kājām.» Viņš daudz lasīja, ataudzēja matus, izvēlējās tumši zilu mēteli un ādas portfeli, nevis sportisko stilu kā vienaudži. Un izvairījās spēlēt amerikāņu futbolu. Tomu ķircināja, bet viņa mammai teica: «Cik jums skaista meitiņa!»
Trīspadsmit gadu vecumā zēna dzīve mainījās. Negaidīti sev un pārējiem viņš strauji izauga, un pēkšņi izrādījās, ka Toms ir skaists puisis. «Meitenēm es patiku, jau 14 gadu vecumā man bija sekss,» atceras Toms.
Sākums
1979. gadā pabeidzis skolu, Toms iestājās mākslas koledžā Baringtonā, pēc tam devās uz universitāti Ņujorkā, bet gadu vēlāk mācības pameta un sāka filmēties reklāmās. Tomēr kautrīgums Tomam traucēja realizēt sapņus. Viņš iestājās arhitektūras kursā Ņujorkas mākslas koledžā, ballītē iepazinās ar Endiju Vorholu un pēc brīža jau bija ierauts bohēmā. «Tie bija septiņdesmitie. Par AIDS vēl neviens neko nezināja. Beidzot varēju dzīvot bez vecākiem un izbaudīt visu - dzert līdz bezsamaņai vai iešņaukt kokaīnu. Tā tu jūties jauns, pievilcīgs… Neviens tev nevar atteikt.» Vēlāk 70. gadu glamūrs kļūs par Forda kolekciju pamattēmu.
Neskatoties uz vētraino dzīvesstilu, Toms pabeidz koledžu un sāk meklēt dizainera asistenta vietu, ar lielu neatlaidību panākot tikšanos ar dizaineri Ketiju Hardviku. Kā savus iecienītos Eiropas dizainerus viņš nosauc Armani un Chanel - tik pārliecinoši, ka Ketija pat neiedomājas, ka Toms vienkārši ievērojis šos apģērba zīmolus. Un Toms dabū savu sapņu darbu, neprotot neko. Kad Hardvika pasūta svārku skici, viņš dodas uz veikalu, izvēlas svārkus un tos uzzīmē. No neveiklām situācijām izvairīties palīdzēja tas, ka viņš bija atjautīgs un uzcītīgs. Pēc diviem gadiem Toms sāka strādāt pie dizainera Perija Elisa un saprata - Amerikā nav iespējams kļūt par labu, kur nu vēl par izcilu modes dizaineru. «Amerikāņu stils ir prasts… Tieši eiropieši spēj novērtēt īstu stilu.»
Veiksme
Astoņdesmitajos gados modes nams Gucci pārdzīvoja ne tos spožākos laikus - zaudējumi, ķildas starp zīmola īpašniekiem… Vēlāk tika atklāts, ka Tomu uz turieni pasauca bezizejas dēļ, jo nebija jau lielas izvēles. Toms saprata, ka tā ir viņa lielā iespēja. Tagad vai nekad - pat ja tas nozīmē pārkāpt tabu tēmas. 1994. gadā viņš tika paaugstināts par radošo direktoru un atbildēja par visu: PR, reklāmu, kolekcijām, veikalu interjeru. Viņš strādāja bez atelpas, pa 18 stundām dienā, izmantojot gan savu neticamo intuīciju, gan dzelzs tvērienu un disciplīnu. Toms Fords ieviesa sex sell principu - ar apģērbu palīdzību pārdot seksualitāti, balansējot uz robežas starp nekaunību ar eleganci. «Mode - tas ir bizness,» teica Toms. «Vispirms es esmu ciniķis, nevis mākslinieks, un vienmēr domāju - vai to varēs pārdot?»
Viņā pirmā kolekcija izgāzās, bet Toms to uztvēra stoiski. Savukārt 1995./1996. gada rudens/ziemas kolekcija kļuva par sensāciju. Vogue nosauca Forda bikškostīmus un skābeņu toņa mēteļus par «dizainisku ekvivalentu seksam ar svešinieku». Madonna uzvilka Gucci bikses uz MTV ceremoniju, un pieprasījums pēc tām uzlidoja gluži vai debesīs. Pēc tam bija garas baltas kleitas ar provokatīviem izgriezumiem un nekaunīga apģērbu līnija vīriešiem - cieši pieguļošas bītlenes, jutekliski atpogāti krekli, apspīlētas bikses… «Lai 20 gadus vecie sevi Gucci drēbēs sajūt pieaugušus, bet 45 gadus vecie - jaunus,» komentēja Fords.
Gucci modes skates kļuva mega populāras, zīmola ģenerāldirektors Domeniko de Sole bija sajūsmā: «Toms ir neapturams un ģeniāls. Pat ja viņa priekšā ir siena, viņš atradīs veidu, kā to pārvarēt.» Fords strādāja ar labākajiem fotogrāfiem un stilistiem. Bilde ar atkailinātām modelēm kļuva par Gucci zīmola tēlu, bet 2003. gada reklāmu, kurā modele demonstrē kaunumā izdzītu Gucci logotipu, pat aizliedza izplatīt. Morālisti protestēja, bet peļņa auga. Toms ieģērba erotiskos tērpos visu Holivudu, kļūstot par lieliskā fuck me glamūra tēvu.
1999. gadā, nepametot Gucci, Toms Fords kļuva par Yves Saint Laurent radošo direktoru, kad šis zīmols pievienojās Gucci Group. Arī YSL modes nams bija uz bankrota robežas. Toms izvēlējās vienkāršu veidu, kas nostrādāja, proti, papildināja YSL klasiku ar mūsdienīgu seksualitāti. Modeles defilēja pieguļošos tērpos ar neprātīgiem dekoltē. Smaržu Opium reklāmai modele Sofija Dala fotografējās kaila, tērpusies tikai kurpēs un kaklarotā. Visi bija sajūsmā. Fords saņēma prēmijas, zīmols YSL sāka pelnīt, Holivudas zvaigznes izvēlējās Forda tērpus izgājieniem uz sarkanā paklāja. Neapmierināts bija tikai leģendārais Īvs. «Pusstundas laikā tu iznīcināji visu, ko es veidoju četrdesmit gadus,» viņš rak-stīja Tomam, bet publiski tikai piebilda: «Nabaga puisis - dara, ko vien var…»
Forda ienākumi pieauga, viņš kļuva par akcionāru un šķietami izstaroja veiksmi - stilīgs skaistulis, visu iespējamo modes pasaules titulu ieguvējs. Bet patiesībā viņš iekrita pats sava perfekcionisma lamatās. Ārēji Toms paspēja visu - labi izskatīties (joga, vanna, masāža un fitness katru dienu) un radīt 64 kolekcijas gadā, bet viņu sāka kaitināt cilvēki, traucēja bezmiegs un stress, kuru Fords centās mazināt dzerot.
2004. gada kolekcija izrādījās pēdējā. Skatītāji un modes industrijas varenie bija sajūsmā par skati un šausmās, kad Fords iesniedza atlūgumu. Kopā ar viņu aizgāja arī Domeniko de Sole.






