Izsmalcināts, erudīts, ar izcilu humora izjūtu. Cilvēks, kura klātbūtnē pazūd laiks, jo jūti - viņš zina tā vērtību. Aldis Kušķis. Sapņotājs vai dzīves baudītājs, viņš māk novērtēt patiesi skaisto un priecājas to ierādīt miera izslāpušām sirdīm. Bet kas piepilda viņu pašu? Mēs satikāmies kādā vasaras novakarē, lai parunātu par vērtībām, labāku pasauli, cilvēciskām attiecībām un izdzīvošanas stratēģijām. «Es labāk roku nekā cīnos,» saka Aldis par sevi.

Dzimis 1965. gadā
1983. gadā absolvējis Rīgas 1. vidusskolu
90. gadi - DJ, radio Radiodejas, žurnāls Pilsēta, Labvakar, reklāmas holdings Age Com
2000. gadi - LR Saeima, Eiropas Parlaments
No 2009. gada - ceļojumu dizainers, patlaban STAGINGS Travel Design
Grāmatas Beter Travel autors (Aldis Kuskis & Brigita Stroda; 2021)
Šobrīd nav aktīvs politikā, neieņem nekādus amatus un nekandidē vēlēšanās

Kā jūs sevi raksturotu - kas ir Aldis Kušķis? Reklāmists, pasaules apceļotājs, politiķis, romantiķis…
Esmu cilvēks, kurš joprojām meklē savu vietu pasaulē. Viss pārējais šai dzīvē ir manas profesionālās vai sociālās lomas, kuras ar prieku dzīvoju.
Un tomēr?
Šobrīd manas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir ceļojumu dizainera darbs. Un, lai gan manu darbu saturs cauri gadu desmitiem ir mainījies, tas vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēkiem - pārdodot sapņus vai piedāvājot savas zināšanas sapņu izvēlē un īstenošanā. Tas attiecas uz visām manām iepriekšējām profesionālajām darbībām. Vienmēr esmu organizējis procesus - gan kā DJ, gan strādājot reklāmas aģentūrā, arī burājot ar jahtu Milda. Arī politikā tiek piedāvāti un meklēti sapņi, kurus var realizēt. Mums katram jāsaprot, kas esam, un mums katram ir kaut kas jāsola un solītais pēc labākās sirds-apziņas jāizpilda.
Kas no tā, ko darījāt un darāt, jums šķiet visbūtiskākais?
Satikšanās ar cilvēkiem. Caur apzinātu un jēgpilnu satikšanos cilvēks spēj izpildīt un realizēt kaut ko vairāk. Spēj pats bagātināties un bagātināt apkārtējo pasauli. Man kā grāmatu tārpam īpašas ir satikšanās arī grāmatās. Atšķirībā no cilvēkiem ar grāmatu grūtāk debatēt. Tu vari nepiekrist, bet nevari tieši diskutēt. Tu attīsti savu domāšanu un iztēli. Lasīšana ir baudas process, ja grāmata ir uzrakstīta skaistā valodā.
Bet realitātē, ja varētu, vai pasaulē, savā dzīvē kaut ko mainītu?
Nesen izlasīju vienkāršu un lielisku grāmatu Pusnakts bibliotēka, kuru sarakstījis Mets Heigs. Galvenajai varonei ir iespēja paskatīties uz savām dzīves izvēlēm caur nožēlu un iespējām - kā būtu, ja būtu. Kā būtu, ja vienā vai otrā situācijā pieņemtu citu lēmumu, ko es savā dzīvē nožēloju un tāpēc vēlos mainīt. Aizdomājos, ka arī man būtu interesanti paskatīties, kas notiktu, ja es būtu pieņēmis citus lēmumus. Bet, lasot šo grāmatu un pēc tam par to domājot, sapratu, ka principā nenožēloju nevienu savu lēmumu. Manī nav nožēlas par kādu notikumu, neviens no tiem nav tāds, kuru es šodien gribētu redzēt, lai būtu noticis citādi. Protams, tuvu cilvēku nāve vai šķiršanās no tuviem cilvēkiem ir sāpīgs pārdzīvojums, bet tas ir noticis, un nav vērts to nožēlot.
Jebkas tajā lielajā bildē, kas ir noticis līdz brīdim, kad mūsu vecāki satikās, ir pilnīgā kārtībā, jo, ja kaut kas būtu noticis citādi, tad manis (un arī mūsu) te nebūtu. Tāpat ir ar visu.
Ir daļa cilvēku, kas dzīvo ar nožēlas izjūtu - kas būtu, ja būtu. Es nebūšu tajā sarakstā.
Par ko sapņojāt bērnībā?
Par sapņiem!
Domāju, man bija standarta puiku komplekss dažādos vecuma posmos - jūrnieks, šoferis. Droši vien vairāk dominēja doma kļūt par jūrnieku. Tolaik bija limitētas iespējas iztēlei, par ko tu varētu kļūt, bija
konkrēti laikmeta simboli.
Un pusaudžu gados?
Pusaudžu gados es vairs nesapņoju. Es darīju un strādāju. Organizēju procesus, izvirzīju mērķus. Kas vispār ir sapnis? Neizpildāms mērķis? Nē! Sapnis ir kaut kas, ko tu vari realizēt. Sasniegt. Protams, ir jāpalecas virs savas muguras daļas. Bet principā - pārvēršam sapņus par mērķiem. Gribēju spēlēt diskotēkas, sapņoju par to - un darīju!
Tagad nav bijusi vēlme uzspēlēt, atgriezties šajās sajūtās?
Ziniet, pāris reižu gadā man īstajos, nakts sapņos ir šī sajūta - jāspēlē diskotēka. Un tad pie viena ir arī klātesoši pārdzīvojumi - nav līdzi nepieciešamās lentes vai kaut kas ķeras. Tas joprojām ir manā galvā, neironu uzstādījumā. Otra manu nakts murgu tēma - Sibīrija. Acīmredzot divi gadi armijā bija pietiekami nopietnu pieredžu laiks, lai vismaz reizi gadā es sapņos tiktu tur atmests atpakaļ.
Bet interesanti - ja diskotēkas sižetā man regulāri ir sarežģījumi un pārdzīvojumi, tad Sibīrijas tēmā es visu zinu un māku, neesmu iesācējs, tieku galā. Izdzīvoju.
Bet, atbildot par reālu uzspēlēšanu, - nē. Kas bijis, bijis. Tas pats ar Sibīriju.
Kas, jūsuprāt, ir māksla dzīvot? Tā pati spēja realizēt savu sapni?
Jā, māksla dzīvot ir sasniegt rezultātu, kas tevi priecē. Un priecē arī iespējami daudz cilvēku tev apkārt. Tas ir kaut kas tāds, vismaz daži graudiņi, kas paliek kā sēkla tālākiem dzīves notikumiem, darbiem. Māksla dzīvot nozīmē dzīvot uz priekšu.
Tas ir kā ar ceļojumiem - ja cilvēks atgriežas no tiem mazliet bagātāks zināšanās, pieredzē, piedzīvojumus, tā ir tā mazā sēkla, kuru esi iesējis, ieguldījis, un tā aug tālāk.
Sev un apkārtējiem ar rezultātu.
Personīgi man nav svarīgi braukt vienkārši uz Parīzi, vēl jo vairāk uz kādu Hilton viesnīcu. Daudz interesantāk šķiet piedzīvot Albānijas vai Marokas kalnus, Šrilankas vai Zimbabves džungļus, mazpilsētas un ciemus ar to unikālo vēsturi, iepazīt ārkārtīgi viesmīlīgos vietējos iedzīvotājus.
Bet, runājot par sapņiem… Sapņiem ir jābūt par projektiem. Par virzieniem, kur cilvēks vēlas iet. Es pasapņoju, noformulēju un tad ņemu un daru. Banāli - ja gribi vinnēt loterijā, vispirms ir jānopērk loterijas biļete. Citādi tas nestrādā.
Bet kā zināt, kas ir vērtīgi, kas ne? Īsts vai viltojums? Rakt vai nerakt?
Rokot. Vajag rakt. Ja tu neesi pieradis rakt, tu nevari atšķirt ne drēbi, ne audumu. Tā ir tīra analītika. Tev ir jārok un jādomā visos iespējamos veidos un virzienos. Tad, kad tu roc, palielinās varbūtība, ka ar laiku un pieredzi tu iespējami visu un visus atšķirsi. Kaut ceļojumu virzienā. Savā profesionālajā darbā esmu dzīvojis un skatījies vairākus tūkstošus viesnīcu. Tagad pietiek jau tikai ieiet un pārmīt pāris vārdu ar personālu, lai pateiktu, vai man un maniem klientiem šī vieta varētu būt interesanta. Tas ir tikai pateicoties tam, ka esmu uzkrājis šo personīgo vairāku tūkstošu viesnīcu pārbaužu un visdažādāko ceļojumu piedzīvojumu pasaules pieredzi.
Biznesā tu vari skatīties pētījumos, lasīt statistiku un tā tālāk, bet, ja pie viena galda sēdēs vairāki pieredzējuši uzņēmēji un no četriem vismaz trīs ar muguras smadzenēm, nelasot pētījumus un statistiku, jutīs - jādara tā -, tā arī būs tā pareizākā atbilde un risinājums. Tas ir rakšanas jautājums.

Izskatāties pēc laba cilvēku pazinēja - uzreiz zināt, būs vai nebūs?
Ir cilvēki, kuri jūt, kādi ir citi cilvēki, un ir cilvēki, kuri iepazīst vērojot. Es pēc būtības esmu analītiķis. Neapgalvošu, ka uzreiz jūtu cilvēkus, bet gribētu cerēt, ka man piemīt zināms daudzums empātijas. Profesionāli esmu detaļu cilvēks. Tas atšķir vienkāršu darītāju no profesionāļa. Tas automātiski notiek arī ikdienas dzīvē. Nav iespējams atdalīt profesionālo no sadzīves.
Bet, godīgi sakot, nav traģiskākas personības kā ceļojumu aģents. Mēs redzam simtiem lietu, ko neredz citi. Ja es kā profesionālis strādāju ar 100 ģimenēm, tad katrai būs kaut kas ļoti svarīgs un kaut kas, kas ļoti kaitinās. Gala rezultātā mēs iegūstam tūkstošiem punktu, kas tiešā veidā nepieder manām vēlmēm. Man kā profesionālim automātiski jebkurā situācijā jāizspēlē šie 1000 punkti. Un smadzenēm tas viss jāprocesē un jāanalizē. Pozitīvismu saglabāt nav viegli…
Savā grāmatā akcentējat jauna veida ceļošanu, aicināt pamodināt cita veida attieksmi pret sevi un pasauli, piedzīvot kaut ko autentisku, kaut ko vairāk…
Ir, bija un vienmēr būs masu tūrisma tirgus un kvalitatīvu ceļojumu tirgus, kas nebūt nav mazs. Bet kvalitatīvo ne vienmēr var iegādāties katrs un katru reizi.
Tas ir pareizi un labi, ka cilvēki arī ar ierobežotiem naudas līdzekļiem arvien vairāk ceļo un iepazīst pasauli. Bet ir nepareizi domāt, ka viss, ko viņi ir spiesti iegādāties, ir masu produkcija, tā saucamie kūrortu all inculsive. Tā nav. Arī savu it kā nelielo ceļojuma budžetu var ieguldīt gudri - apzinātam un jēgpilnam ceļojumam, piemēram, pa Maroku, nakšņojot tiešām interesantās un autentiskās viesnīcās. Cilvēks ar ierobežotu budžetu nevar atļauties elitārus pakalpojumus vai Eiropas labākos ceļojumu dizainerus, bet viņš var ceļot ar prieku. Un, kā pieredze rāda, var gadīties, ka viņš ceļo daudz interesantāk nekā tas, kuram ir daudzu tūkstošu eiro budžets gulēšanai kūrortā. Tajā pašā laikā turīgi cilvēki arvien vairāk mēdz savus līdzekļus ieguldīt atbildīgos un ētiskos ceļojumos, jo viņiem šie autentiskie piedzīvojumi un bagātinošās pieredzes liekas daudz pilvērtīgākas un svarīgākas.
Te nonākam pie jautājuma, kas kuram ir vērtība…
Neapšaubāmi.
Es pēc būtības esmu definīciju cilvēks, tāpēc man vienmēr ir svarīgi to noformulēt. Manuprāt, vērtība ir tad, kad tava vai tavu apkārtējo māksla dzīvot ir nesusi visiem bagātinošu virzību. Vai tā ir garīga, fiziska vai intelektuāla - visi virzieni ir labi. Vienkārši vajag darīt visu iespējamo, lai vērtība rastos. Vērtība ir tikai tad, ja tu pats viņā ieguldies, vērtību radām mēs paši. Tas pats ar ceļojumu.
Kam mūsdienās, jūsuprāt, vispār ir vērts tērēt - sevi, savu laiku, naudu, resursus?
Laikam. Un te ir pretruna. Mēs tērējam laiku, lai iegūtu naudu, ko pēc tam tērējam, lai iegūtu brīvo laiku. Tātad tam, kas katram ir svarīgs. Ir ļoti labi, ja vari ieguldīt savu laiku, darot lietu, kas tev ir svarīga, un tā rezultātā nopelnīt naudu, lai varētu to ieguldīt un turpināt darīt to, kas tev ir svarīgi. Ja arī naudas pelnīšanas process sagādā gandarījumu, tad tai naudai ir dubulta vērtība. Tad tu neesi velti tērējis savu laiku.
Laiks ir resurss, nauda ir resurss. Mēs operējam ar saviem dzīves gadiem, ar savu intelektuālo jaudu, ar savu resursu.
Kāda loma dzīvē ir izglītībai? Reizēm sāk šķist - jo mazāk, jo vieglāk…
Izglītībai visa mūža garumā ir vislielākā nozīme. Ja domājam kategorijās, kur vērts ieguldīt sevi, laiku, naudu, tad tā būtu sevis, savu tuvāko un visas valsts izglītība. Jebkurā līmenī. Lai veidotu savu, savas ģimenes, kopienas dzīvi, ir vajadzīga izglītība un zināšanas. Izglītības trūkuma nodarīto ļaunumu mēs redzam arī Ukrainas karā, Bučas notikumos. Es Sibīrijā dienēju kopā ar līdzīgiem personāžiem. Nekas, pilnīgi nekas nav mainījies, viss virzās tikai uz slikto pusi.
Kas ir lielākais, ko mēs varam pazaudēt?
Rītdienu. Viss pārējais jau mums ir bijis.
Kā to nepazaudēt?
Tā ir tā māksla dzīvot!
Vai nauda vispār ir vērtība?
Viens no vērtību izpausmes veidiem. Laiks ir vērtība, attiecības ir vērtība, nauda ir vērtība. Laiks, attiecības un nauda palīdz cilvēkam īstenot mākslu dzīvot. Nauda ir viena no stingrākajām ētiskajām kategorijām. Caur naudu varam nonākt līdz atbildēm un secinājumiem, kas ir vairāk ētiski. Mēs, ceļojumu industrijas profesionāļi, strādājam ar klientu naudu. Cik daudz mēs esam gatavi domāt un runāt par to, uz kurieni tu savu klientu naudu virzi ar savām rekomendācijām. Vai mums būtu jāpapildina Parisas Hiltones mantojuma fonds? Ētiskāk un jēdzīgāk būtu ceļot, kvalitatīvi izbaudot un pie viena atbalstot vietējos tādās valstīs, kas pēc ekonomikas rādītājiem ir aiz Latvijas, kā tā pati Albānija, Dienvidamerika, visa Āfrika. Protams, mēs varam braukt un baudīt Ņujorku. Bet, ja salīdzinām, uz kurieni mums sūtīt savu naudu, ētiskāk ir to caur saviem ceļojumiem ieguldīt valstīs, kur tā nepieciešama vairāk.
No simts eiro, ko pasaule iegulda ceļošanā, tikai pieci eiro nonāk līdz vietējiem cilvēkiem. Tāpēc nauda ir ētiska kategorija.
Jūs runājat par ētisko ceļošanu?
Jā, ētiskā ceļošana ir tēma, ar kuras pētīšanu un attīstīšanu nodarbošos nākamos gadus. Tas ir virziens, kur redzu attīstām un izglītojam sevi, savus kolēģus un partnerus, savus klientus un sabiedrību. Domāt un analizēt šajā kategorijā. Šī tēma ir pilnīgā saskaņā ar manu vērtību sistēmu. Tas ir kā mācību materiāls un iespēja paskatīties uz ceļošanu no dažādiem skatpunktiem. Tam, ko mēs sākam darīt šobrīd, reāls pielietojums un integrācija ikdienas dzīvē būs pēc vairākiem gadiem.
Pirms trim gadiem bija skandāls ar The Dorchester Collection viesnīcu ķēdi. Tas ir viens no pasaules TOP 5 viesnīcu zīmoliem, kas pieder Brunejas sultānam, kurš mēdz sodīt ar nāvi homoseksuālus cilvēkus. Skandāls bija liels. Daudzas slavenības aicināja neapmesties šajā viesnīcu ķēdē. Rezultātā vienu nāves sodu viņš atcēla. Pēc gada šis jautājums vairs nebija tik aktuāls, un viss lēnām atgriezās ierastajā ritmā. Tās ir pasaules labākās viesnīcas, kurās uzturas turīga sabiedrības daļa. Neviens šo sultānu nav redzējis, un daļai darbinieku, visticamāk, bija pārsteigums uzzināt, pie kā viņi strādā. Bet jautājums par ētiku un vērtībām paliek - kā ir nakšņot šādā viesnīcā?
Kā mūsdienās atšķirt, par ko ir vērts maksāt un par ko nav?
Uzdodot jautājumu, vai tas, par ko tu maksā - process, produkts, pakalpojums, par kuru plāno tērēt ne tikai naudu, bet arī laiku, - vai tas varētu kļūt par vērtību. Vai, ceļojot atbildīgi, apzināti un jēgpilni, varam bagātināt sevi, sev tuvākos un varbūt arī galamērķi. Ja tas nevar kļūt par vērtību, tad varētu vēl un vēl padomāt. Protams, ir nepieciešama atpūta, atslēgšanās, lai uzkrātu spēkus notikumiem, kas rada vērtību. Normāli cilvēki dzīvo normālu dzīvi, un normālu cilvēku dzīve katru minūti vai stundu nerada 100 % vērtību.
Vai jūtat, ka patlaban noteiktas vērtības sabiedrībā tiek atmodinātas?
Katru dienu pēdējos 1000 gadus. Un katram tās ir pilnīgi savas.
Un pandēmija? Vai tā, jūsuprāt, cilvēkos kaut ko izmainīja? Pamodināja dzīves izsalkumu?
Mēs daudz tuvāk un dziļāk dzīvojam kopā ar savu ģimeni un saviem draugiem. Iepriekš daudz vairāk laiku investējām sev ne tik tuvos cilvēkos.
Runājot par dzīves izsalkumu - neko kardinālu neesmu novērojis. Apkārt vienmēr ir bijuši cilvēki ar labu apetīti, kuri aktīvi tiecas pēc zināšanām un vērtībām. Pandēmijas gados tas vienkārši notika citādā veidā. Es, piemēram, uzrakstīju vienu no desmit miljoniem grāmatu, kuras tika uzrakstītas šo divu pandēmijas gadu laikā. (Smejas.)
Par ko dzīvē ir vērts cīnīties?
Ir cilvēki, kuri visu dzīvi pavada kā cīņu. Es noteikti tāds neesmu. Ir jāstrādā, un ir jādzīvo. Bet strādāt un dzīvot nav tas pats, kas cīnīties. Cīnīties nozīmē pret daudz vairāk nekā par. Protams, var definēt, ka es cīnos par, bet, lai tā būtu cīņa ar rezultātu, tev būs jāatrod pretinieks.
Ir cilvēki, kuri var panākt labu rezultātu ar cīņu. Tajā pašā laikā ir citi, kuri to var izdarīt ar darbu. Var gadīties, ka tā ir tikpat laba metode. Man katrā ziņā tā ir saprotamāka. Es labāk roku nekā cīnos.
Un attiecībās? Sieviete un vīrietis. Attiecības. Tas arī ir vienkārši? Vai kā?
Attiecības nekad nav vienkārši. Nav svarīgi, starp ko tās ir - starp vīrieti un sievieti vai starp draugiem, ģimenes locekļiem. Ir cilvēki, kuri cīnās par attiecībām vai cīnās attiecībās. Bet, ja tu strādā pie attiecībām, tad sarežģītību var izdzīvot, izstrādāt. Vienkāršas lietas ir labas, un arī sarežģītas lietas var būt labas, arī šādās attiecībās var bagātināties. Tas nebūt nenozīmē, ka tām ir jābūt sāpīgām.
Ja cilvēki varētu iztikt bez sāpīgām attiecībām, tad tās varētu atstāt romānu rakstniekiem.
Ticat liktenim? Vai arī visu nosaka cilvēka griba?
Griba un gadījums. Man nav tuva tēma, ka visu jau no cilvēka dzimšanas brīža var izlasīt palmu lapās. Mūsu lēmumi dzīves gaitā ir ar tik dažādām izvēlēm. Pēc būtības esmu vairāk gribas cilvēks.
Un mīlestībai no pirmā acu skatiena?
Gribētu teikt, ka nē. Ticu ieinteresētībai no pirmā acu skatiena.
Pirms dejot, man patīk parunāt. Tāpēc šeit es būšu lēnīgs. Tikpat labi tā var būt bagātinoša saruna, lieliskas attiecības kā ar cilvēku. Ticu cieņpilnām attiecībām.
Uz kurieni virzās pasaule?
Mēs virzāmies uz pasauli, kurā, ja cilvēks neatrisinās apstrādājamās informācijas, notikumu un emociju daudzumu, tad cilvēkam un pasaulei būs arvien grūtāk un grūtāk dzīvot. Informācijas daudzums un internets nav atvieglojis dzīvi. Jautājums, vai vispār svarīgi būt atvieglotam. Dzīvosim sarežģīti. Tā ir mana principiālā baža. Mēs neattīstām savu spēju domāt vienā tempā ar patērētās informācijas daudzuma pieaugumu.

Iesaka Aldis Kušķis
1 National Museum Norvēģijā, Oslo - patlaban modernākais valsts mākslas muzejs Eiropā ar ļoti mūsdienīgu un pozitīvu pieeju apmeklētāju pieredzei. www.nasjonalmuseet.no/en/
2 Albānijas kalnu interesantākā un ilgtspējīgākā naktsmītne.campnivica.com/
3 Kuršu kāpu divriteņu izbrauciena stilīgākās vakariņas Preilā ar labu skatu. www.facebook.com/bohousepreila/
4 Marokas izcilākā laikmetīgās mākslas fonda mājvieta Jardin Rouge. www.montresso.com/en/
5 Malāvijas unikālā saldūdens ezera, koša dizaina un privāta servisa perfekts ētiskas ceļošanas galamērķis/naktsmītne. greensafaris.com/kaya-mawa/