Divi vārdi - esmu te. Ar šiem vārdiem viņš ik dienu un nakti apstiprina savu spēku, apņēmību un pozīciju. Prezidentu prezidents. Cilvēku cilvēks. Vīriešu vīrietis. Volodimirs Zelenskis. Pasaules mēroga varonis, kas iekarojis tūkstošiem siržu. Viņu dēvēja par «komiķi, kurš kļuvis par prezidentu», tad sākās karš, un viņš pateica: «Esmu te un te palikšu.» Tagad viņa runām, stāvot kājās, aplaudē Eiropas Parlaments, ASV Senāts, bet sociālajos tīklos visā pasaulē tūkstošiem cilvēku tās skatās vēl un vēl, lai tad celtos savās sirdīs, kājās un darbos. Par Ukrainu! Par brīvību! Mūsu laika varonis. Īsts, nevis izdomāts. Bet viņa paša sirds kodols ir sieva Olena.

Skolasbiedri

Uz ģimnāziju, kurā mācījās Volodimirs, Olena atnāca septītajā klasē. Skolā starp abiem nekādas draudzības nebija, kur nu vēl ķīmijas. Viņa - klusa, atturīga meitene, viņš - klases un pat skolas zvaigzne ar iesauku Zaļais. Mūžīgais klases vecākais, visu iespējamo pulciņu aktīvists, kura kontā ir neskaitāmi diplomi, atzinības raksti un medaļas. Lai kas arī notiktu, Vovans bija visa epicentrā. Protams, viņam apkārt spietoja meitenes. Runājot par to, kādā intervijā Zelenskis atzinies: “Mana pirmā seksuālā pieredze bija negaidīti strauja.” Bet Olenu viņš tajā burzmā pat nepamanīja.
Kopā ar draugiem - klasesbiedriem, kas vēlāk kļuva par Kvartāla 95 kodolu -, puisis klausījās The Beatles, nēsāja iebuktētas bikses ar bikšturiem, smalku rūtotu žaketi un īpašu uzmanību pievērsa matiem - kādu laiku frizūrai aizgāja krietni daudz matu želejas. Viņš bija stilīgs, bet, ja bija iemesls, varēja arī dūres izvicināt, lai gan pats nekad kašķi nemeklēja.
Pēc skolas Volodimirs iestājās Krivijrihas Universitātes Juridiskajā fakultātē, bet Olena sāka studēt inženierzinības. Abi saskrējās uz ielas. Viņa iekrita viņam acīs, viņš viņu uzrunāja, par iemeslu kalpoja tas, ka meitenei rokā bija videokasete ar filmu Pamatinstinkts. Puisis palūdza aizdot kaseti, tad abi norunāja tikties, lai apspriestu filmu - tēma taču aktuāla…

Tuvināšanās

Tolaik Olena tikās ar citu puisi. Volodimiram patīk stāstīt, ar kādām pūlēm viņš iekarojis sievu, bet Olena sev raksturīgajā mierīgajā manierē piebilst, ka patiesībā Volodimirs tikai piedāvājis viņai izvēlēties, ar ko būt kopā, un viņa izvēlējusies puisi, ar kuru bijis interesantāk. Tomēr fakts ir tāds, ka aplidošanas process bija ilgs; Olena izrādījās ciets rieksts. Abi atzīst, ka šis ilgais ziedu un dāvanu periods deva iespēju vienam otru labi iepazīt un pieķerties, draudzība tikai pastiprināja kaisli.
Olenas vecāki ar znotu gan nebija apmierināti - viņš nepavisam neizskatījās tā, kā jāizskatās kārtīgam topošam advokātam. Volodimirs pārāk lielu uzmanību pievērsa izskatam, pārāk daudz jokoja, bija pārāk runīgs… Tajā laikā Volodimirs vairāk bija pazīstams kā humorists un aktieris, nevis jurists, un jāatzīst, ka tieši šajā jomā viņa slava arvien pieauga, lai ko vēlētos sievas vecāki.

Ilga, ilga cerēšanās

Viņi tikās astoņus gadus. Tieši tikās, nevis dzīvoja kopā. Volodimirs nepārtraukti atradās pārbraucienos, kaut kur uzstājās, realizēja dažādus projektus, uzņēma filmas. Olena nereti devās viņam līdzi, rakstīja scenārijus viņa studijai Kvartal 95. Izrādījās, ka klusie ūdeņi ir dziļi - šai ārēji atturīgajai un līdzsvarotajai skaistulei piemīt nevaldāma fantāzija, ass prāts, lieliska humora izjūta un labs rakstības stils.
Tāpat kā Volodimirs, arī Olena ne dienu nav strādājusi apgūtajā profesijā - tikai šovbiznesā. Pamēģināja spēkus uz skatuves, bet ātri vien atmeta tam ar roku, jo saprata - labāk būt aizkadrā. Viņi bija krāšņs pāris - azartiski, skaisti, aizrāvušies ar kopīgiem projektiem. Abi no vienas vides, no vienas paaudzes, tik ļoti pārņemti ar savām interesēm, idejām, iecerēm un viens ar otru… Kāda tur runa par normālas ģimenes ligzdas vīšanu?

Beidzot kāzas!

Volodimirs stāsta - reiz abi skatījušies melodrāmu par pāri, kas piedzīvojis dažādas mīlas peripetijas, līdz beidzot apprecējies, un viņiem piedzimis bērnu bariņš. Skatoties filmu, viņš esot bijis tik ļoti emocionāli pārņemts ar šo stāstu, ka sapratis - tas vairs nav par filmu, bet gan par viņu pašu. Tātad laiks pienācis - jāprecas! Un līdz ar pēdējiem filmas kadriem bildinājis Olenu. Viņa piekrita. Kāzas notika 2003. gadā. Ģimenē ir divi bērni. Meitai Aleksandrai tuvojas astoņpadsmit, dēlam Kirilam ir deviņi gadi.

Būt blakus

Olena un Volodimirs kopā ir jau 27 gadus, laulībā - deviņpadsmit. Lai ko arī teiktu partneru neatkarības atbalstītāji, spēcīga laulība ir tad, kad viņš un viņa ir kā sakausēti kopā. Jā, tā vienmēr ir atkarība. Bet tas arī dod pārim tāda līmeņa spēku un pat laimes izjūtu, ka cilvēki šo ceļu izvēlas apzināti un ļoti sargā, lolojot savu laulību.
Mierīgā, noslēgtā un uzticamā Olena lieliski papildina savu enerģisko un kaislīgo vīru. Vienmēr turas aizmugurē, bet dažreiz viņu dēvē par pelēko kardināli, lai gan Olena nedod vīram padomus, taču, ja viņai ir viedoklis, vienmēr to dara zināmu. Kā-dā intervijā Volodimirs teicis: “Viņa domā, ka neietekmē mani, bet patiesībā tā nav. Es viņai ļoti uzticos.”
Vēl viņš ir izteicies, ka bez sievas nevar aizmigt. Tas īpaši esot jūtams braucienos, jo viņš pa šiem gadiem tik ļoti pieradis - te jābūt viņas kājai, te rokai. Kā tad bez tā? Ja kādreiz Olena izmet kādu greizsirdīgu piezīmi, viņš ir sajūsmā - ja reiz greizsirdīga, tātad joprojām mīl!

«Mīlēt. Apbrīnot. Lepoties. Redzēt tavu atspulgu bērnu acīs. Just tavas rūpes un atbalstu. Būt mierīgam un pārliecinātam, zinot, ka vienmēr esi tuvumā. Uzminēt, kā tu reaģēsi uz ziņām - patīkamām vai ne īpaši. Gaidīt tikšanos mājās tā, it kā tas būtu mūsu pirmais randiņš. Pateikt ar skatienu to, kam vārdi ir lieki. Kopā smieties un skumt. Turpināt iet kopā pa dzīvi pieskāriena attālumā, nezaudējot saikni ne uz mirkli. Jo tu esi manas dzīves laime! Ar tavu dienu, mīļotā!» Volodimira Zelenska apsveikums sievai dzimšanas dienā (2020)

Pirmā lēdija

Par to, ka Volodimirs kandidē uz Ukrainas prezidenta posteni, Olena uzzināja 1. janvārī no TV svētku programmas ziņām. Un uzreiz pajautāja: “Kāpēc tu man nepateici?” Bet viņš atbildēja: “Aizmirsu.” Iepriekš kaut kad viņi bija apsprieduši šādu iespēju, bet gala lēmumu Volodimirs pieņēma pats. Un Olena teica, ka atbalstīs. Viņš par to pat nešaubījās.
Viņš pazina sievas raksturu un zināja, ka galvenais - dot Olenai brīvību izvēlēties formu, kā viņa pati realizēs jauno pozīciju. Un akceptēt viņas izvēles. Ja viņa gribēs būt sabiedriski aktīva persona - labi. Ja izvēlēsies palikt savā ģimenes pasaulē - arī labi. Tā arī notika. Olena jau bija pamēģinājusi, kā tas ir - būt uz skatuves, un viņu tas neinteresēja. Tā sākumā Volodimirs visur gozējās kopā ar savu komandu, bet Olena no publiskas izrādīšanās vairījās. Prese jau sāka ironizēt, ka Zelenska sieva ir “norakta”. Pret Volodimiru sākumā vispār tika vērsts ļoti daudz ironijas. Daudzi uzskatīja, ka viņam prezidentūra ir tikai rotaļa, vēl viena uzvara, vēl viens galamērķis, vēl viens ķeksītis. Jauno krieviski runājošo ebreju no Krivijrihas daudzi uzskatīja par bandinieku kādu lielāku spēku rokās. Olena zināja, cik tas ir negodīgi, jo labi pazina Volodimiru, saprata, cik nepareizi viņu vērtē. Reiz viņš izteicās: “Man tikai vajadzētu, lai tu arī tur esi, lai varu paturēt tavu roku.” Olena saprata, ka vīram viņas pietrūkst. Un pārkāpa pāri savām bailēm - izgāja kopā ar viņu. Roku rokā.

Karš

Šķita, ka lielākā problēma Olenai kā pirmajai lēdijai būs neprasme sarunāties ar citu valstu prezidentu sievām. Jā, viņa raizējās par etiķeti un tērpiem. Pirmās lēdijas kleitas bieži tika kritizētas ukraiņu presē, bet etiķetes principus vienkārši vajadzēja iekalt. Olena atzīst, ka jutās sarūgtināta par to, ka pastāvīgās apsardzes dēļ vairs nevar pabūt vienatnē, ja nu tikai vannasistabā un tualetē, bet tajā pašā laikā arī novērtēja šo cilvēku spēju būt nedzirdamiem un neredzamiem.
Ar laiku Olena kļuva drosmīgāka, varētu teikt - izpleta spārnus. Viņa sāka nodarboties ar sociāliem jautājumiem - bērnu ēdināšanu skolās, invalīdu dzīves kvalitāti… Bet viņa negaidīja karu. Neviens no mums to negaidīja. Negaidīja, ka viņas vīrs kļūs par mērķi Nr. 1, bet viņa pati un abu bērni - par mērķi Nr. 2. To negaida neviena sieviete, sieva un māte. Olena nevarēja zināt, ka ik dienu viņas vīra dzīvību apdraudēs kāds atentāts. Un arī mēs joprojām varam tikai cerēt, ka joprojām neviens no tiem nav realizēts.
Volodimirs Zelenskis reiz teica, ka viņam nav nekā svarīgāka par ģimeni, bet pienāca brīdis, kad to papildināja kaut kas vairāk - pienākums pret dzimteni un tautu. Un arī šajā laikā Olena ir vīram blakus. Kopā. Mīlestībā.
Kā gan citādi, ja viņas vīrs - vīrietis, uz kura pleciem pašlaik ir Eiropas nākotne - saka: “Bez tevis manis nav.”

«Mana mīlestība! Tev šodien ir dzimšanas diena. Cik daudz gribas pateikt... bet mēs neesam vieni. Kā vienmēr, viss pēdējā brīdī… Tāpēc es mēģināšu… ļoti uzmanīgi… Tu mani sapratīsi…. Es tevi... ļoti... Es bez tevis... nekādi... Mums ir tik brīnišķīgi... divi... līdzīgi, protams… kā divi ūdens pilieni.” Volodimira Zelenska apsveikums sievai dzimšanas dienā (2022)