Režisors: Mats Vitakers / Lomās: Jūens Horokss, Rūperts Evanss, Ferdinands Makkejs / ASV, Lietuva, 2025
Vēsturiski biogrāfiskā drāma vēsta par jaunāko cilvēku, kam hitleriskajā Vācijā tika piespriests nāvessods par pretvalstisku aģitāciju. Eksekūcijas brīdī, 1942. gada oktobrī, Helmutam Hūbeneram bija vien septiņpadsmit gadi.
Un tā - kādā saulainā 1941. gada maija dienā Hamburgas pievārtē upē plunčājas četri draugi - Rūdolfs, Karls, Solomons un Helmuts. Kad zēni uz velosipēdiem atgriežas pilsētā, mēs pēc viņu brūnajiem formas krekliem saprotam, ka viņi ir hitlerjūgenda biedri. Mājupceļā četrotne sastop tādus pašus brūnkreklus, kuru vadonis sarkanvaigu resnis uzbrauc Karlam, ka tas ir bez formas, un Solomonam, ka viņš vispār neizskatās pēc ārieša. Karls, vecākais un fiziski stiprākais no draugiem, tūlīt kritiķim iedod pa muti, bet, pametot konflikta vietu, aiz muguras dzird fiziskas atmaksas solījumus.
Helmuts dzīvo kopā ar māti un patēvu Hugo un gaida mājās brāli, kurš dien rietumu frontē. Jauneklis ir talantīgs, zinātkārs un absolūts nacionālpatriots. Pilsētas galvenās kancelejas darba intervijā viņš uzraksta tādu tekstu par dižo Vāciju, fīreru un pārējo tautu atsvabināšanu no plutokrātiskiem, imperiālistiskiem un brīvību žņaudzošiem režīmiem, ka pat Gebelsam no sajūsmas sāktos astmas lēkme.
Tālāk sekojam līdzi Helmuta uzskatu un pārliecības metamorfozes trim stadijām. Pirmā - atslēgas no kancelejas slēgtā arhīva, kur glabājas visa reihā aizliegtā literatūra. Otrā - brāļa atgriešanās no Francijas ar trofeju - portatīvu radioaparātu. Trešā - ebreju drauga Solomona un viņa ģimenes arests.
Tālāk seko no vietējās luterāņu draudzes izzagtā rakstāmmašīna un pirmo aģitācijas lapiņu drukāšana un izplatīšana. Nu, kāda tur izplatīšana - komandantstundas režīma apstākļos pa naktīm Helmuts var labākajā gadījumā samest pastkastītēs un izlīmēt uz reklāmstendiem kādus simts papīriņus. Drīz vien draugi kopā noklausās BBC translāciju, kurā Čērčils saka, ka divi pirksti V burta žestā - tas nozīmē Victory jeb uzvara. Nu lapiņu izplatīšanā iesaistās arī Rūdolfs un Karls.
Taču visai ātri patēvs Hugo atrod radio un piekauj Helmutu ar argumentāciju, ka arī viņam un mātei draud labākajā gadījumā koncentrācijas nometne. Un patriec aktīvo pagrīdnieku no mājām.
Pretējā pusē spēlē slepenpolicijas jeb gestapo aģents Ervīns Mūseners. Sabiedroto (visdrīzāk - angļu) uzlidojuma laikā viņš zaudē jaunāko meitu un krīt depresijā. Taču dienests pirmajā vietā. Ātri vien tiek noskaidrots, ka brošūras ir rakstītas ar angļu Remington markas mašīnu un ka tai ir neliels mehānisks brāķis: dubultojas burts t - izskatās kā tt. Taču vislielākā mīkla poličiem ir - kurš to raksta?
Diezgan ātri viņi konstatē, ka tekstos ir burtiski citēti aizliegtie autori - Manns, Heine, Šillers un pat Šekspīrs, bet kopā viss samiksēts ar patiesu teicēja talantu. Aizdomās tiek turēti universitātēs strādājoši zinātņu doktori un pat akadēmiķi.
Filmas veidošanā kopā ar amerikāņiem ir piedalījušies arī lietuvieši. Aktieru listē pēdējos neatrast, taču visas ārējās lokācijas piecdesmit dienas tika uzņemtas Viļņā. Nez kur bija mūsu filmu ģeolokāciju izīrēšanas kantoru menedžeri?
Jā, lentes budžets jeb seši miljoni dolāru drīzāk iederas autorkino dārziņā, taču šis arī nav nekāds grāvējs ar šaušanu un spridzināšanu. Vēl var piebilst, ka retajā filmā var dzirdēt tik daudz no Mendelszona.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita