Lomās: Džeimss Nortons, Nikolajs Kosters-Valdau, Klemansa Poezī, Edijs Marsans / Lielbritānija, 2025
Astoņās seriāla sērijās iesaiņotā vēsturiskā drāma mūs pārnes visai trauksmainā un skarbā laikmetā - agrīno viduslaiku XI gadsimtā, kad Ziemeļeiropas augstmaņu klani un dinastijas pārdala teritorijas, gāž karaļus un galmus.
Galveno partiju te izspēlē divi varoņi katrs savā Lamanša pusē - ziemeļos tas ir Eseksas ērla Godvina vidējais dēls Harolds, bet dienvidos Normandijas hercogs Vilhelms. Anglijas karalis Edvards, kam Godvins par sievu ir izdevis savu vienīgo meitu Grunhildu, ir kristietībā apsēsts bezmugurkaulnieks, tāpēc viņa iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī ekonomiskās intereses pilnībā pārvalda viņa despotiskā māte karaliene Emma. Godvinam ir vēl divi dēli, kas nav nopietni intrigu duelanti - vecākais Sveins ir pļēgurs un skuķu ģēģeris, bet jaunākais Torstigs ideālists un Harolda sievā Edītē bezcerīgi iemīlējies jauneklis. Toties Harolds ir bezbailīgs karotājs, taisnīgs un ambīciju pārpilns puisietis.
Pēc strīda, kurā abi pārējie galvenie vasaļi - Mērsijas un Nortumbrijas ērls - nostājas valdnieka pusē, Godvinseni ir spiesti pamest Eseksu. Tai pašā laikā hercoga Vilhelma sieva Matilde uzzina, ka pirms daudziem gadiem pašreizējais Francijas karalis un it kā Vilhelmam draudzīgais monarhs Anrī esot devis pavēli Burgundijas grāfam Gijam nomušīt hercoga tēvu. Saprotot, ka arī viņu dienas ir skaitītas, hercogs kopā ar sievu un jaundzimušo dēlu Robertu bēg uz Flandriju, kur saimnieko Matildes tēvs. Te viņi sastopas ar trimdā esošajiem Godvinseniem.
Kārtis, kā teiktu viens populārs prezidents, abiem ir ļoti sliktas. Taču, kā izrādās, Matildes papiņš ir lielāks intrigants par vēl nedzimušajiem Bordžijām. Viņš pačukst Vilhelmam, ka karalim Anrī joprojām ļoti patīk medības teju vienatnē, un izsniedz attiecīgās koordinātas. Savukārt Harolda rokās dūžus pats iedala karalis Edvards, dusmu lēkmē ar kroni nositot tirānisko māmuļu. Viens saceļ jandāliņu Francijā, otrs - Anglijā.
Te tad arī startē galvenā filmas un vēsturiskā sadursme. Jāpiemin, ka Vilhelms izrādās lēdijas Emmas radagabals un Edvarda brālēns. Anglijas karalis uzraksta hercogam vēstuli, kurā uzaicina viņu pēcāk mantot Britānijas troni. Vēstuli pārķer Godvinseni, kas paguldījuši zem trakā kristieša savu māsu un joprojām cer, ka viņa no tā dzemdēs dēlu. Savā vieglprātībā viņi atrāda vēstuli Vilhelmam, jo cer ar viņu godīgi vēlāk pārvaldīt Angliju - puse uz pusi. Taču ļoti neveiksmīga seksa laikā Edvardam uznāk sirdslēkme, kārtis atkal tiek sajauktas, un sākas izšķirošā partija.
Nestāstīsim jums par finālkauju pie Heistingsas, bet gan par ekrānbildi. Kostīmmākslinieki un ieroču rekonstruktori ir pastrādājuši godam - nav te nekādu zīda pidžamu, zelta podu, arbaletu un bizantiešu ugunsmetēju. Ģīmji ir sodrējiem klāti, nagi ogļmelni, mati - spuraini un netīri. Viena ķibele gan ir: zobi visiem - gan plukatām, gan augstdzimtajiem - žilbina kā pēc vizītes pie Holivudas stomatologiem.
Tomēr visvairāk tracina stiprās un visvarenās sievietes. Labi, trakā Edvarda māte te iederas visai organiski. Taču ar to seriāla veidotājiem ir bijis par maz, un brīžam liekas - ja nebūtu Matildes un Edītes, tad abi galvenie varoņi pat nebūtu izplūkušies.
Ir arī pāris klasiskā kino klišejas - piemēram, kā bez ieroča nogalināt superapsargātu personu? Oriģinālu varat skatīt Kopolas filmā Krusttēvs III.
Lentes ārskati pērn četros mēnešos ir uzņemti Islandē, bet pati Heistingsas kauja - Reikjavīkas pievārtē.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita