Madride. Atočas stacija
Vislielākā un arī unikālākā stacija, jo tieši zem tās velvēm atrodas tropiskais dārzs 4000 kvadrātmetru platībā. Šeit ir vairāk nekā septiņi tūkstoši augu. Vasarā, kad Madrides sausais un karstais gaiss pamanās iekļūt pat zem stacijas stikla jumta, simtiem sīku smidzinātāju izpūš atsvaidzinošus tvaika mākoņus, radot īstu džungļu sajūtu, kurā pasažieri var patīkami pavadīt laiku, gaidot savu vilcienu. Šeit arī apburošs dīķis ar bruņurupučiem un 22 zivju sugām.
Prado muzejs
Daudzi nezina, ka Prado muzeja mākslas kolekcija pēc vērtības pārsniedz pat Parīzes Luvras dārgumus. Šeit izstādīti dižie spāņu mākslinieki Velaskess, Goija, El Greko, Murijlo… Plaši pārstāvētas itāļu un flāmu gleznotāju skolas - Bosa, Ticiāna, van Deika, Rembranta un citu dižo meistaru darbi. Noteikti vēlams izmantot gida pakalpojumus, jo viņu sniegtā informācija ir nenovērtējama vai reizēm pat amizanta. Kaut vai tāda nianse - ja atrodoties pie slavenās Velaskesa gleznas, tai jāpagriež mugura, un tad, paņemot rokā spogulīti, iespējams ieraudzīt stereoefektu, proti, figūras kļūs telpiskas. Vēl - šķitīs, ka zirgs ar jātnieku no Filipa portreta, kas atrodas pa kreisi, traucas tev tieši virsū.
Reiz dzīvoja viens toreodors…
Korrida ir viena no zināmākajām Spānijas tradīcijām, kuras saknes meklējamas viduslaikos. Neraugoties uz tajā klātesošo nāvi un asinīm vai, iespējams, tieši pateicoties tam, korrida tiek uztverta kā vīrišķības pārbaudījums. Tomēr mūsdienās arvien vairāk dzīvnie-ku aizsardzības aktīvistu uzsver šīs tradīcijas barbarismu un iestā-jas par tās pārtraukšanu. Lai gan lielākā daļa spāņu nav ar mieru atteikties no šīs asiņainās izrādes, tomēr vairākos reģionos šī tradīcija vairs netiek piekopta.
Daudz brīnišķīgu mačo dažādos gados un gadsimtos veiksmīgi cīnījušies ar vēršiem, bet viens no viņiem joprojām tiek uzskatīts par leģendu. Matadors, seksa simbols un sabiedrības lauva Luiss Migels Domingins piedzima 1926. gadā un jau vienpadsmit gadu vecumā pirmo reiz izgāja arēnā. Viņš bija izskatīgs un viegli uzvarēja ne tikai vēršus, bet arī sieviešu sirdis.
Puisis bija vien 22 gadus vecs, kad iemīlējās un nolēma iekarot amerikāņu kinozvaigznes Ritas Heivortas sirdi. Daiļava viņam patika jau kopš bērnības, un astoņu gadu vecuma starpība jaunekli nemulsināja itin nemaz. Viņam izdevās tapt pamanītam, bet romāns nebija ilgs - Rita viņu pameta. Un tā bija viņa pirmā un vienīgā sakāve mīlas frontē.
Vēlāk Luiss Migels tikās ar ne vienu vien Holivudas zvaigzni, arī Avu Gārdneri. Skaistā matadora dēļ viņa izšķīrās ar Frenku Sinatru un uz desmit gadiem pārcēlās uz Spāniju. Savukārt meksikāņu izcelsmes aktrise Miroslava Stepnova pēc tam, kad Luiss viņu pameta, izdarīja pašnāvību.
1955. gadā zelta matadors apprecēja Lučiju Bozi, arī pēc profesijas aktrisi. 1947. gadā viņa ieguva titu-lu Mis Itālija, uzveicot pašu Džīnu Lolobridžidu, kura palika trešā. Pēc kāzām Lučija kļuva par mājsaimnieci. Nekāda kino - tāds bija vīra noteikums. Runājot par šo laulību, interesanti pieminēt, ka spānis un itāliete sākumā abi īsti viens otru nesaprata, visu noteica kaislība un mīla. Bet, kad valodas barjera tika pārvarēta, izrādījās, ka abiir ļoti atšķirīgi, un radās ļoti daudz problēmu. Tomēr par spīti visam, arī Luisa nepārtrauktajiem sānsoļiem, šī laulība noturējās divpadsmit gadu un dāvāja pasaulei trīs skaistus bērnus.
Tuvs Domingina draugs bija Ernests Hemingvejs, kurš pēc matadora dzīves motīviem uzrakstīja romānu Bīstamā vasara, bet dižais Pablo Pikaso veltīja viņam dažas gleznas.
Pēdējo reizi dižais toreadors iznāca arēnā 1973. gadā, bet 1996. gadā 69 gadu vecumā devās mūžībā.
Sanmigela tirgus
Populārākais Spānijas galvaspilsētas tirgus. Šeit var sajust īstu Madridi, bet tirgus sortiments ir gastronomiski internacionāls. Te var atrast franču austeres, krievu melnos un sarkanos ikrus, galisiešu astoņkājus, spāņu sēnes, svaigu mājas maizi, kas izcepta tieši šeit, tikko ķertas mencas un citas zivis, gaļu, visdažādākos sierus, vīnus, saldumus un, protams, jebkādas garšvielas, dārzeņus un augļus.
Apmeklētāji šeit ierodas ne tikai izsmalcināta ēdiena meklējumos. Sanmigela tirgū notiek koncerti, ballītes, kulinārijas kursi, prezentācijas, citi pasākumi - kas tik te nenotiek! Oficiālajā mājaslapā rak-stīts, ka tirgus strādā no desmitiem rītā līdz pusnaktij, bet patiesībā, kā stāsta vietējie, tas darbojas visu diennakti, aizveroties tikai no pieciem līdz sešiem rītā. Un cilvēki te ir vienmēr.
Gardēžu paradīze - Restorāns Sobrino de Botín
Būt Madridē un neapmeklēt restorānu Sobrino de Botín ir gluži vai noziegums. Tas ir senākais restorāns pasaulē un pat ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. To dibinājis franču šefpavārs Žans Botins 1725. gadā, kad pārcēlās uz Spāniju un apprecējās. Viņam ar sievu nebija tiešu pēcnācēju, pēc abu nāves restorāns pārgāja brāļadēlu pārvaldībā, un burtiskais tulkojums nozīmē Botina brāļa dēli. Kopš restorāna pirmsākumiem tā malkas krāsns nav nodzisusi ne mirkli, pat ne kara laikā - tā vismaz vēsta leģenda.Gan no ārpuses, gan iekšpusē restorāns ir pilnībā ieturēts 18. gadsimta stilā, un ēdieni tur tiek gatavoti pēc trīssimt gadu vecām receptēm. Firmas ēdieni - cālis pienā un jērs. Ļoti garšīgi, bet, godīgi sakot, baudīt procesu traucē viesu ēdināšanas sistēma. Cilvēku daudz, laiks limitēts, ik pēc divām stundām nāk jauna maiņa… Ko lai dara, nav viegli mūsdienās iejusties viduslaiku aristokrāta ādā.Starp citu, šeit savulaik par viesmīli piestrādājis arī dižais mākslinieks Fransisko Goija.
Toledo
Reiz šeit bija Spānijas galvaspilsēta. Šodien tā ir vēsture, kas atdzīvojas. Šeit ir sajūta, ka atrodies vidus-laikos un tūlīt, tūlīt no stūra iznirs bruņinieki. Toledo dzīvoja dižais El Greko. Šeit mazā baznīciņā atrodas viņa izcilā glezna Grāfa Orgaza apbedīšana, kas jau gadsimtiem pārsteidz vērotājus.
Grāfs Orgazs bija svēts cilvēks, muižnieks, liels labdaris. Kā stāsta leģenda, viņa apbedīšanas ceremonijas laikā no debesīm nokāpis Svētais Stefans un Svētais Augustīns, lai personiski atdotu mirušā ķermeni zemei. Lai godinātu grāfa piemiņu, māksliniekam tika pasūtīta glezna Saskaņā ar vienošanos El Greko starp bēriniekiem atainoja pilsētas ievērojamākos pilsoņus - juristus, zinātniekus, dzejniekus. Viņu sejas izstaro cēlsirdību. Bet debesīs grāfa dvēseli sagaida Jaunava Marija, Jānis Kristītājs, Lācars, eņģeļi un ķerubi. Starp citu, gleznā var atrast arī pašu El Greko un vi-ņa mazo dēlēnu Horhi Manuelu.
Katedrāle
Svētās Marijas katedrāle, pazīstama arī kā Catedral Primada, ir viens no izcilākajiem gotikas paraugiem un īsts dārgums - tajā ir milzum daudz dažādu meistardarbu. Katedrāli sāka būvēt 1226. gadā un pabeidza divus gadsimtus vēlāk, 1493. gadā. Tagad šeit darbojas katoļu baznīca, bet ārpus tās darba laika - muzejs. Šeit var skatīt Goijas, Velaskesa, Ticiāna, van Deika, Rafaela, Rubensa un, protams, El Greko gleznas.
Mākslas zinātāji apgalvo, ka šīs katedrāles krāšņums un svinīgums pārspēj visas Eiropas katedrāles. Gaisma šeit ieplūst caur 750 logiem, kas iestikloti ar krāsainām vitrāžām, bet 88 varenas kolonnas balsta milzīgās velves. No skaistuma un majestātiskuma vienkārši aizraujas elpa! Un viena no katedrāles Madonnām pat smaida… Tā viņa sniedza cerību arī nebeidzamo karu un inkvizīcijas laikā, it kā sakot - labais uzvarēs ļaunumu, un pasaulē ienāks mīlestība. Tā arī būs!
Skaidrojam populārus izteicienus
Spāņu kauns Par spāņu kaunu sauc izteiktu neveiklības izjūtu par kādu citu cilvēku vārdiem vai rīcību. Tas rodas, kad apkārtējie uzvedas muļķīgi vai nejēdzīgi, bet slikti jūties tu. Savukārt par spāņu kaunu to dēvē tādēļ, ka tieši spāņi pirmie apzīmēja šāda veida jūtas. Psiholoģisko diskomfortu par citu cilvēku rīcību sāka dēvēt verguenza ajena - kauns par citiem.Ir gan vēl viena šīs populārās frāzes izcelšanās teorija - tā saistīta ar spāņu seriāliem. Tiek uzskatīts, ka spāņu kauns jeb spanish shame ir radies no angļiem, kas, būdami spāņu seriālu cienītāji, tā raksturojuši tipisku šāda seriāla varoni, kas pastāvīgi iekuļas muļķīgās situācijās.
Madrides galma noslēpumi Izteicienu lieto, lai apzīmētu noslēpumus, kas jau sen ir zināmi vai par kuriem svešiniekiem nav jāzina. Dažreiz tā joko par kāda notikuma sensacionālu atmaskošanu.