Ja jums šī brīnišķīgā pils kalna galā šķiet pazīstama, tad tas ir tāpēc, ka tā palīdzējusi radīt īstu tautas kultūras ikonu. Neišvānšteinas pils Bavārijā, Vācijā ar tornīšu labirintiem, vītņu kāpnēm un vitrāžām bija viens no galvenajiem iedvesmas avotiem Volta Disneja pilij. Atšķirībā no Disneja versijas labākā lieta Neišvānšteinā ir tā, ka šī ir simtprocentīgi īsta, un jūs esat laipni aicināti iejusties Pelnrušķītes tēlā un izpētīt daudzās istabas un pils zāles.
Neišvānšteinas pils tika uzcelta 19. gadsimta beigās Bavārijas karalim Ludvigam II - nelaimīgam vīram ar ekscentrisku gaumi. Novietota stāva kalna nogāzē Alpu pakājē blakus tīram kalnu ezeram - nav grūti saprast, kādēļ savai sapņu mājai viņš izvēlējās tieši šo vietu. Karaļa vecāki cēluši kaimiņos esošo Hoenšvangavas pili, tā ka Ludvigs II šajā reģionā jau bija pavadījis savu bērnību.
Diemžēl savu pili pabeigtu karalis tā arī neredzēja, jo tās celtniecības laikā nomira. Viedokļi ir dažādi - pašnāvība vai slepkavība - karalis noslēpumaini noslīka ezerā. Drīz pēc tam Neišvānšteina tika atvērta apmeklētājiem, lai iegūtu naudu, kas nepieciešama fantastiskā karaļa mantojuma pabeigšanai.
Balto pils sienu un krāšņi rotāto tornīšu iekšpusē, iedvesmojoties no leģendārajām viduslaiku pilīm, izveidotas akmens grīdas un izliekti logi, kā arī izkārtoti grezni paklāji, gobelēni un mākslas darbi. Tūrē pa pili jūsu acis varēs mieloties ar virkni brīnumainu istabu, kuras katra izrotāta atšķirīgā stilā - kā nekā šī ēka nebija vienkāršs cietoksnis, bet karaļa fantāzija.
Jūsu pirmā pietura būs krāšņā Troņa istaba, kura tika radīta, iedvesmojoties no unikāli rotātajām Bizantijas baznīcām Grieķijā. Krāšņi zilais kupols un sienu gleznojumi, kurā svētais Džordžs nogalina pūķi, neļauj nepamanīt galvenās mēbeles - paša troņa - trūkumu. Tas netika izgatavots, jo karalis Ludvigs nomira un drīz pēc tam pasūtījums tika anulēts.
Pils augšstāvā atrodas Dziedātāju zāle, kas bija iecerēta kā karaļa koncertzāle, kurā viņam baudīt savu aizraušanos ar mūziku. Faktiski visa pils apliecina cieņu Vāgneram. Tā aprīkota ar koka grīdām un griestiem, zelta krāsas sienām, un ir lielākā telpa pilī - īsta zāle.
Lai labāk iepazītu karali, ieskatieties viņa guļamistabā. Savas dzīves laikā viņš pilī pavadīja tikai 11 naktis, taču šī istaba atklāj gana daudz intīmu detaļu. Uz sienām attēlots traģiskais stāsts par Tristanu un Izoldi - tas parāda, ka karalis šādus operas stāstus izmantoja kā glābiņu no vientuļās realitātes.
Tūres noslēgumā izejiet uz karaļa balkona, lai ieelpotu svaigo kalnu gaisu, un izplānojiet, kurp doties tālāk. Jūs varat izpētīt viņa bērnības - Hoenšvangavas pili, šķērsot Marijas (Marienbrücke) tiltu pār aizu, vērojot kalnu panorāmu, vai arī doties pārgājienā ap Alpu (Alpsee) ezeru, atklājot reģiona dabas brīnumus.