Režisors: Skots Kūpers, lomās: Džeremijs Alens Vaits, Džeremijs Strongs, Stīvens Grems / ASV, 2025
Tas bija 90. gadu pirmajā pusē: biju dzirdējis vai pat pārklausījies Springstīna albumus Human Touch, Lucky Town, The River un, protams, Born in The U.S.A. Bet, kad man atskaņotājā nonāca Nebraska, es biju patiesi pārsteigts vai izbrīnīts - Endzelīns viņu zina... No mažorīgā un hitus štancējošā rokera nebija ne miņas. Kaut kādā mijkrēslī skanēja rezignēti akordi, ļoti askētiski akustiski rifi ar pilnīgi jauniem un nedzirdētiem emociju slāņiem un pašatklāsmes intonācijām.
Raugi, un tieši šī filma mums mēģina šķetināt Nebraskas algoritmus un rēbusus. Tikko 1981. gadā triumfāli ir izskanējis pēdējais The River Tour koncerts, un Brūsa menedžeris Džons Landau noīrē viņam māju Ņūdžersijā, klusā meža nostūrī netālu no Frīholdas, kur pagājusi Springstīna bērnība. Drīz viņš nopērk savu pirmo pavisam jauno mašīnu, Chevrolet Camaro, un mūzikas klubā The Stone Pony, muzicējot kopā ar vietējiem rokeriem, iepazīstas ar sava skolasbiedra jaunāko māsu Feju Romano. Savukārt Brūsa ierakstu studija Columbia Records, apreibusi no albuma River un pirmā viņa Top 10 singla Hungry Heart panākumiem, skubina ķerties klāt jauniem ierakstiem. Brūss palūdz savam draugam ģitāru specam un tehniskajam inženierim Maikam Batlanam pārveidot savu mājas guļamistabu par nelielu improvizētu studiju.
Un vēl savā Ņūdžersijas nekurienē Brūss lasa Flenerija O’Konora darbus un noskatās trilleri Badlands par slepkavnieku Čārlzu Starkvezeru. Šī literatūra un kinoainas viņu ierauj atmiņu atvarā, kura centrā ir Brūsa tēvs Duglass - komivojažieris un žūpa ar visai smagu roku. Atmiņu kaleidoskops ir visai drūms un smacējošs: te ir gan iereibuša papuča boksa paraugdemonstrējumi, gan mammas Adeles aizstāvēšanas mēģinājums ar beisbolnūju.
Maiks sarūpē profesionālu četru celiņu kasešu magnetofonu, nelielu skaņu pulti, ekvalaizeru, pāris ģitāras, un Brūss sāk būvēt meldiņus. «Es vēl nezinu, kas no tā visa sanāks,» viņš saka Džonam. Starp ierakstu sesijām Brūss turpina uzstāties Stone Pony un ļoti satuvinās un pat pieķeras Fejai un viņas meitiņai Heilijai - trijotne kopā apmeklē karuseļus, vizinās ar ševrolē un testē saldējumus.
Kad pēc pāris mēnešiem Maiks atnes menedžerim Džonam demokaseti ar jauno materiālu, viņš piebilst: «Es baidījos to uzticēt kurjeram, jo citu kopiju nav.» Džons noklausās ierakstu un saka sievai: «Brūss ir sevi atkailinājis līdz kaulam, tas ir pārāk personīgi. Man ir bail par viņa psihi.»
Tad Springstīns ierodas Ņujorkā, kur Columbia studijā kopā ar saviem ilggadējiem cīņubiedriem E Street Band ieraksta jaunu materiālu - tādus nākotnes grāvējus kā I’m On Fire, Glory Days, Cover Me un Born in The U.S.A. Studijas bosi ir sajūsmā. «Ne vella,» saka Springstīns, «sākumā jūs izdosiet to mājas kasetes materiālu!»
Skaņu inženieri vairākkārt mēģina uzfrišināt, paspilgtināt kasetes ierakstu, bet Springstīns ir kategorisks: nē, tam jāskan kā kasetē - 1:1! Džons uzmeklē 60. gadu vinilspiestuvi, kur sirmi vīri pēc dinozauru tehnoloģijām pārceļ kasetes skaņu un auru uz vinila matricu. Piedevām visām šīm kaprīzēm Džons, kurš nepārtraukti spēlē Brūsa pusē, studijas galvenajiem bosiem autoritatīvi paziņo - jā, Nebraska, izplūdusi ainava un nekādas Springstīna bildes uz vāka!
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild Žurnālu izdevniecība Lilita