Doma, ka katrs pāris ir iekārtots citādi, nav nekāds jaunums, tomēr es nekad neesmu centusies to izdomāt līdz galam un saprast, ko tas reālajā dzīvē īsti nozīmē. Taču šāds prāta vingrinājums ir visai noderīgs. Ja sapratīsi noteikumus, pēc kādiem tiek veidotas pāra attiecības, nekāpsi visu laiku uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Nu, vismaz ne uz visiem…

Ģimenes līgums

Jau pāra pirmajā tikšanās reizē sāk iezīmēties psiholoģiskais ģimenes līgums - likumi, kas nosaka, ko drīkst, bet ko ne, kas ir labs, kas - ne visai, kurš ko un kā dara, kā tērējam naudu, kā pavadām brīvo laiku utt. Tas nav tāds dokuments kā laulības līgums -
tā ir vārdos neizteikta gandrīz vienošanās, kas gluži dabiski rodas starp vīrieti un sievieti. Tajā var būt iekļautas lietas, ko abi pieņem pilnīgā vienprātībā, kā arī mazliet izplūdušas, kad vienu un to pašu lietu vai parādību katrs uztver atšķirīgi.
Šāds ģimenes līgums attiecas faktiski uz visām dzīves jomām, bet mēs pievērsīsimies tikai krāpšanai. Un pat šajā gadījumā ir vesela virkne variantu, ko tad uzskatīt par krāpšanu: nejaušu sakaru, mīlas intrigu, seksu par naudu, pornovietņu apmeklēšanu, sekstingu, erotisko masāžu, flirtu iepazīšanās vietnē… Tas, ko konkrētais pāris uzskata par krāpšanu, ir atkarīgs tieši no viņu ģimenes līguma. Kādai pietiks ar to, ka partneris mazliet ilgāk palūkosies un citu dāmu vai tiks pamanīts kopā ar kādu daiļavu kafejnīcā, bet citi to uzskatīs par absolūti normālu parādību, kas liecina par aktīvu dzīves pozīciju.

Iedomāsimies mīlētājus - precētu sievieti un brīvu vīrieti. Šāda pāra līgums izskatās apmēram tā: “Sekss ar vīru ir norma, kaut arī nepatīkama, bet sekss ar vēl kādu nav pieļaujams. Tā ir krāpšana, un tās dēļ mūsu attiecības izirs neatgriezeniski.”
Tipiskākais ģimenes līguma variants krāpšanas jautājumā ir vienkāršs un saprotams abiem - nedrīkst! Radikālāks - ja uzzināšu, nogalināšu! Mazliet maigāka forma - pirmajā reizē vēl piedošu, bet otrajā noteikti nogalināšu. Bet šis ir uzlabots variants, ko parasti uzspiež vīrietis: “Mēs dzīvosim kopā, ja mums būs brīva laulība, proti, es drīkstu, ja gribu, un tu arī drīksti, ja vien gribi. Tomēr mēs esam kopā, esam pāris.” Ja sieviete ir ļoti iemīlējusies, viņa tam var piekrist, kaut gan tas ir sāpīgi. Un šādā gadījumā kreisais sekss netiek uzskatīts par krāpšanu, jo - tāds nu ir līgums.
Ja sievietei svarīgāks par visu ir sociālais statuss un apkārtējo reakcija, var būt šāds variants: “Seksu ar tevi es negribu, bet laulību gribu, tāpēc ļauju tev brīvu vaļu. Bet es neko negribu zināt par taviem piedzīvojumiem, un to nedrīkst zināt neviens! Un mana vieta tev līdzās kā sievai ir nesatricināma.” Ja šis ģimenes līguma punkts tiek ievērots, pāra stabilitāte nav apdraudēta.
Īpašs gadījums ir pāri, kuri aizraujas ar svingerismu. “Varam aicināt pie mums, ko vien vēlamies: citu pāri, sievieti, vīrieti. Un tad arī darīsim visu, ko vēlēsimies. Bet tikties ar šiem cilvēkiem slepeni, otram aiz muguras, ir aizliegts!”

Atkāpes

Tomēr dzīvē gadās arī tā, ka sieviete un vīrietis lietas interpretē atšķirīgi. Teiksim, sieviete ievēro, ka viņas mīļotais vakaros pilnībā sapinas sociālajos tīklos - čato ar klasesbiedreni, apspriež jaunākās filmas un notikumus pasaulē -, bet ar viņu komunicē tikai “kafiju gribi?” līmenī. It kā jau tur nav nekāda seksa, toties ir jūtama patiesa ieinteresētība, enerģija, emocionāla tuvība. No vīrieša skatpunkta šī situācija izskatās pilnīgi nevainīga: “Es taču tikai runājos!” Tomēr sieviete to uztvers kā krāpšanu, jo ir pārkāpta robeža, jau sākušās citas attiecības.
Lūk, vēl viens piemērs, cik atšķirīgi var uztvert ģimenes līgumu. Sieviete atklāj, ka vīrietim bijis sekss ar citu, un nevis kaut kur, bet “pie mums mājās”. Lielākā daļa sieviešu to uzskatīs par īpaši cinisku signālu, ka visi tilti ir nodedzināti, jo “viņš apgānīja mūsu intīmo telpu”. Bet nav izslēgts, ka vīrietim vienkārši “gribējās seksu, bet bija slinkums kaut kur doties” vai arī viņš negribēja maksāt par viesnīcu. Vārdu sakot, “taupīja resursus”…
Patiesībā nav tik svarīgi, kas ir izdarīts, bet gan - kā tas ietekmēs pāra attiecības un kā pēc tam mainīsies viņu ģimenes līgums. Piemēram, mīļākajai piedzimst bērns, un to paturēt noslēpumā faktiski nav iespējams. Un sieva, lai saglabātu ģimeni, ļauj vīram dzīvot dubultu dzīvi. Viņš uztur divas ģimenes un katrā spēlē savu lomu. Šādiem pāriem ģimenes līgums, protams, mainās gana dramatiski.
Mēģini iztēloties, ko domā sieva! “Viņš, protams, ir īsts maita, bet, ja viņš neatbalstītu savu bērnu, tad būtu maita dubultā. No otras puses - viņa pati taču iniciēja šo situāciju. Kāpēc?” Un viņa atkal bažījas - kas notiks tālāk? Vai otrā sieva nekļūs par pirmo? Šādas attiecības ir ārkārtīgi sarežģītas un liek pirmajai sievai nepārtraukti būt stresā. Latvijā šādas situācijas nav nekāds retums, un ir pat grūti to nosaukt par krāpšanu. Drīzāk jau tā ir daudzsievība slēptā formā.

Kurš pārī ir galvenais?

Uz krāpšanu ir interesanti paskatīties kurš kuram pieder kontekstā.
Sieviete pieder vīrietim
Kā to redz partneri Vīrietis uzskata sevi par Visuma centru. Viņš saka: “Es un mana sieva.” Viņš ir izvēlējies no daudzām sievietēm un atradis to, kura būs viņa ēna. Viņam laulība ir patriarhāla savienība, kur vīrietis ir sargs un apgādnieks, bet sieviete - paklausīga, uzticīga būtne. Sieviete uztver vīrieti kā visiem labi zināmo akmens sienu, aiz kuras justies droši, un ir gatava par tradicionālu uzskatītajai sievas lomai.
Kā viņi krāpj Vīrietis savus izgājienus neuzskata par krāpšanu, jo ir pārliecināts, ka viņam ir visas tiesības apmierināt visas savas vajadzības un ka tas nevienam neko nenozīmē. Vīra acīs sievas kā mājsaimnieces situācija nemainās, un viņš uzskata, ka sieva domā tāpat un neuzdos nekādus neērtus jautājumus.
Patriarhālā sieva parasti ir uzticīga. Ja viņai tomēr paslīdēs kāja, tas momentā sagraus laulību, jo viņa taču ir izkāpusi no sev atvēlētās lomas. Vīrs to uztver ļoti sāpīgi. Un ja vēl viņa piekrāpusi ar vīra padoto, ar kādu no viņa iekšējās sistēmas… Tas ir ļoti nopietns vainu pastiprinošs apstāklis.
Ar ko tas beigsies Sieva vīra krāpšanu nemanīs vai arī klusībā pārdzīvos un… piedos. Ja sānsoļi būs regulāri, viņa, visticamāk, pamanīsies gūt no tā sev kādu labumu. Vai arī viņa var aiziet, bet tikai tādā gadījumā, ja nolems, ka tam ir pamats. Bet vīrs viņas krāpšanu nepiedos nekādā gadījumā.

Vīrietis pieder sievietei
Kā to redz partneri Infantils vīrietis atrod sievieti, kas ļoti atgādina viņa māti, un aiz viņas muguras jūtas kā aiz akmens sienas. Viņš ir paklausīgs, pakļāvīgs, bez savas gribas un sagaida, ka sieviete visu atbildību par viņu dzīvi ņems savās rokās.
Attiecību sākumā sieviete, iespējams, uzskatīs šādu vīrieti par ļoti jauku, maigu, smalkjūtīgu partneri, bet ar laiku viņas domas mainīsies. Viņa gribēs sev līdzās citu vīrieti - izlēmīgu, pārliecinātu par sevi, seksīgu utt.
Kā viņi krāpj Vīrietis krāps piesardzīgi, jo ļoti baidās, ka viņu pieķers. Viņš līdz pēdējam visu noliegs - ak, tur nekā nebija, tu to tikai esi iztēlojusies!
Sieviete piekrāps bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem, īpaši nebaidoties par sekām. Šajā pārī viņa ir tā, kas izlemj, kas un cik lielā mērā viņai un viņam ir pieļaujams un ko tas nozīmēs viņiem kā pārim. Savukārt vīrietis, uzzinājis par draudzenes izklaidēm, visticamāk, norīs šo krupi un viņai piedos. Tomēr, ja neuzticība kļūs par sistēmu, šāda savienība agrāk vai vēlāk izjuks.
Ar ko tas beigsies Šāds attiecību modelis balstās uz vīrieša infantilismu, bet sievietei tas ar laiku apnīk. Iespējamie scenāriji? Vai nu vīrietis beidzot pieaugs, vai arī šīs attiecības beigsies.

Abi pieder viens otram
Kā to redz partneri Par viņiem rodas priekšstats kā par ļoti harmonisku pāri. Šādas savienības pamatā ir princips: “Es - tā esi tu, bet tu - tas esmu es.” Viņu attiecību formula - mēs satikāmies un tagad esam viens vesels. Un mēs iesim pa dzīvi kopā.
Kā viņi krāpj Ārpuslaulības (ārpusattiecību) sakari ir signāls, ka šajā pārī kādam ir nepieciešama lielāka distance un vairāk personīgās telpas. Pāris joprojām ir kopā, bet viņu attiecībām vajag vairāk gaisa.
Ar ko tas beigsies Šādi pāri krāpšanu pārdzīvo dramatiski, tomēr daudz konstruktīvāk nekā abos pārējos gadījumos. Viņi spēj izspriest: ko tev tas nozīmēja? Ko jaunu tu sev atklāji? Kas mums tagad būtu jādara? Viņi mazāk pārmet viens otram nodevību un ir gatavi sadarboties, lai kopā dotos tālāk. Krāpšanas gadījumā viņiem ģimenes līgumā jāpārskata sadaļa tavs-mans-mūsu, jāatrod jauns līdzsvars attiecībās, lai tur parādītos pietiekami daudz mans un tavs, bet galvenais - lai tur būtu drīkst.

Neviens nevienam nepieder
Kā to redz partneri Šī ir sarežģīta divu pašpietiekamu cilvēku savienība. Viņi dzīvo pēc principa: “Es esmu es, un tu esi tu. Mēs esam divi pieauguši un brīvi cilvēki. Mēs satikāmies un tagad pa dzīvi ejam kopā, bet var gadīties, ka mūs ceļi kādā brīdī šķirsies. Un mēs to saprotam.”
Kā viņi pārdzīvo krāpšanu
Lielākoties iztiek bez drāmas. Viņi cenšas saprast partnera nolūkus un izvērtēt savu attiecību nākotnes perspektīvas. Protams, gan sievietei, gan vīrietim var gadīties emociju uzliesmojumi, tomēr pāris gana ātri nomierinās un cenšas atrast visiem pieņemamu risinājumu. Ja nu tomēr kādam no partneriem ir pārāk grūti pārdzīvot notikušo, ir vērts pārskatīt ģimenes līgumu - varbūt viņam vajag vairāk piederības…
Ar ko tas beigsies Ja šādas brīvas bezpiederības attiecības visus apmierina, krīzes nebūs un viņi dzīvos ilgi un laimīgi. Partneriem šādā pārī nepiemīt tieksme vainot vienam otru.
Ja kādam radīsies sajūta, ka kaut kas nav īsti tā, kā vajag, tad ir divi varianti - vai nu pāris pāries uz jauna veida attiecībām, vai arī šī savienība izjuks.