Noteikti esi pamanījusi, ka ir veiksmīgi un darbīgi cilvēki, bet ir arī tādi, kam mūžīgi neiedeva, nenodrošināja, nepiedāvāja. Pirmie visur saskata iespējas un vienmēr satiek noderīgus cilvēkus, bet otrie visu laiku kāpj uz grābekļiem - gan arvien jauniem, gan jau kuro reizi uz tiem pašiem labi iepazītajiem... Domā, ka vainīgs liktenis, raksturs vai audzināšana? Nē! Cēlonis visam ir hormons kortizols.

Vadības pults

Mūsu smadzenes vada pieci hormoni: dopamīns, oksitocīns, serotonīns, endorfīns un kortizols. Šī piecnieka ietekmē tās pieņem vai nepieņem lēmumus, tie darbojas kā sviras, to salikumi nosaka mūsu emocijas un darbības.
Jā, cilvēka smadzenēs ir neokortekss - smadzeņu garoza, kas mūs padarījusi par saprātīgāko bioloģisko sugu uz Zemes. Taču 95 % mūsu lēmumu pieņem daudz senākas struktūras - limbiskā sistēma (atbild par emocijām) vai smadzeņu stumbrs jeb reptiļu smadzenes (dežurē pie izdzīvošanas instinktiem).

Sit vai bēdz

Vislabāk mūsu smadzenes prot pateikt nē. Evolūcijas procesā cilvēkam visdrošāk vienmēr bijis nemēģināt neko jaunu - jo mazāk izmaiņu, jo veselāks būsi. Tas ir palīdzējis mūsu priekštečiem izdzīvot 2,5 miljonus gadu. Jo lielākas smadzenes, jo vairāk tajās pieredzes un jo aktīvāk smadzenes aizsargājas.
Viena no spēcīgākajām aizsargreakcijām ir sit vai bēdz, ko esam mantojuši no saviem senčiem - dzīvniekiem. To 1936. gadā atklāja kanādiešu bioķīmiķis Hanss Selje. Viņš stresu iedalīja divos veidos: eistress (labais) un distress (sliktais).
Gan eistress, gan distress sākas vienādi - izdalās hormons kortizols, kas mūs mobilizē draudu novēršanai. Labā stresa gadījumā normāls kortizola līmenis atjaunojas pēc uzdevuma paveikšanas vai draudu novēršanas. Šis mehānisms miljoniem gadu ir palīdzējis mums sakopot visus spēkus, lai cīnītos vai aizbēgtu no briesmām. Taču tagad, sēdošajā un digitālajā laikmetā, bioloģija, kas mums veidojusies kā medniekiem un vācējiem, mums traucē un izraisa distresu.
Briesmu gadījumā kortizola līmenis asinīs paaugstinās, bet kas notiek, ja šā hormona līmeņa lēcienu izraisa nevis plēsēja parādīšanās, bet gan problēmas darbā vai strīds ar laulāto draugu? Ātra un fiziska epizodes atrisinājuma nebūs, bet kortizola līmenis nekritīsies. Ilgstoši paaugstināts kortizola līmenis nodara pamatīgu kaitējumu mūsu prātam un ķermenim.

Kas un cik?

Kādi notikumi vai situācijas provocē kortizola izdalīšanos? Viss, ko novērtējam kā draudus, un nav svarīgi, vai tie ir draudi dzīvībai, labklājībai vai dvēseles mieram:
• spēcīgs un hronisks stress (statusa zaudēšana pēc atlaišanas, naudas grūtības, mīļotā cilvēka neuzticība);
• sociālā izolācija (klusums);
• tuvinieku meli un nodevība;
• nervozs darbs;
• neizgulēšanās;
• hronisks iekaisums;
• nopietna trauma;
• vīrusu infekcijas;
• augstas intensitātes aerobā slodze sporta nodarbībās (ilgāk par stundu);
• pārmērīgs alkohola patēriņš.
Vai zini, cik ilgi kortizols saglabājas organismā? Spēcīga distresa gadījumā - trīs gadus. Trīs gadus! Paldies evolūcijai un visam, ko pārdzīvojuši mūsu senči: tur neej - iekodīs; te nekāp - nokritīsi; vienmēr esi ēdis zaļus augļus - nu tad ēd, nesaindēsies... Mēs neskrienam diez ko ātri, ne pārāk labi lidojam, taču esam izdzīvojuši. Smadzenes pilnībā uzticas kortizolam, jo tā ir drošība.
Tas nozīmē, ka iemesls, kas vienreiz izraisījis kortizola līmeņa kāpumu, turpinās to izraisīt vēl trīs gadus, pat ja vienkārši tiks pieminēts. Atlaida no darba, kad izteici savu viedokli? Vismaz trīs gadus esi zemāka par zāli. Biznesa partneris piekrāpa? Nekādus partnerus kā minimums trīs gadus.
Kortizols liek mūsu smadzenēm bremzēt. Trīs gadus mēs nemēģināsim, jo kortizols iemācījis, ka mums nekas neizdosies.

Sīciņa molekula gāž lielu vezumu

Pirmām kārtām kortizols ietekmē cukura līmeni asinīs. Tas paaugstina glikozes līmeni, jo briesmu gadījumā jābēg, tāpēc nepieciešama ātra degviela (glikoze). Ja kortizola līmenis gadiem ilgi ir paaugstināts, vispirms, mēģinot kompensēt augsto cukura līmeni, izdalīsies insulīns, tad attīstīsies insulīna rezistence, bet pēc tam - diabēts.
Ar olbaltumvielu un tauku vielmaiņu notiek līdzīgi - organismam vajag degvielu, tāpēc tas sadala muskuļu olbaltumvielas un asinīs uzkrāj triglicerīdus un holesterīnu. Vēl viena nepatīkama nianse: kortizols veicina enerģijas uzkrāšanu turpmākajiem stresiem visefektīvākajā veidā - kā viscerālos taukus. Tā ka, ja tu esi izvirzījusi sev mērķi uztrenēt muskuļus un atbrīvoties no liekā svara, paaugstināts kortizola līmenis tev neļaus to paveikt.
Arī nieres nepaliek bešā. Kortizols izjauc elektrolītu līmeni, lai paātrinātu muskuļu reakciju, un veicina ūdens zudumu. Ilgstoša stresa gadījumā ūdens zudums salikumā ar augstu nātrija līmeni izraisa hipertoniju, bet vēlāk - sirds un asinsvadu slimības.
Īpaši spēcīgi kortizols ietekmē imūnsistēmu. Piemēram, ir pierādīts, ka veseliem vīriešiem brūces sadzīst lēnāk, ja viņiem ir augsts kortizola līmenis un viņi izjūt paaugstinātu stresu. Loģika skaidra - vispirms jāaizmūk no briesmām, pēc tam varēs tērēt resursus brūču dziedēšanai. Taču mūsu gadījumā šī pieeja izraisa imūnsistēmas funkciju pavājināšanos. Sekas - paaugstināta uzņēmība pret infekcijām.

Miegs, stress un noskaņojums

Mums visiem ir kortizola līmeņa diennakts ritms. Parasti kortizola līmenis sāk paaugstināties naktī, maksimumu sasniedzot no pulksten 6 līdz 8 rītā. Tas mūs uzlādē ar enerģiju un paliek augsts visu dienas pirmo pusi, līdz pusdienlaikam, bet pēc tam pakāpeniski pazeminās. Kad kortizola līmenis ir ļoti zems, mūs velk uz miegu. Vismazāk kortizola organismā ir 2-3 stundas pēc aizmigšanas. Šis cikls palīdz mums būt možiem no rītiem un atslābt vakaros. Bet kas notiek, ja kortizola līmeņa dabiskais cikls ir izjaukts?
Ja kortizola līmenis vakarā nepazeminās, cilvēks nevar aizmigt. Un bezmiegs ir patiesi briesmīgs gultas partneris...
Ja no rītiem ir zems kortizola līmenis, cilvēks pamostas ar grūtībām un visu dienu knapi kust. Ko vairākums dara šādās situācijās? Dzer kafiju, iespējams, pat vairākas tasītes, vai arī citus stimulatorus, lai sāktu strādāt. Kofeīns paaugstina kortizola līmeni organismā, uzmundrina no rītiem, taču kopumā tikai vēl vairāk izjauc jau tā traucēto ritmu.
Kad pienāk nakts, šādi cilvēki nespēj aizmigt vai arī dzer miegazāles, alkoholu. Tomēr tas neatrisina problēmu pēc būtības, jo tiek izjaukta ātrā miega fāze, kas nepieciešama, lai atjaunotos.
Apburtais loks savelkas. Bez veselīga miega organisms nespēj normāli atjaunoties, rezultātā pavājinās imūnsistēma, tiek traucēta kuņģa un zarnu trakta un citu orgānu darbība.
Lūk, tā kortizols ietekmē orgānus, audus un organisma sistēmas! Diemžēl šis hormons ir kaprīzs un kļūst nekontrolējams pat mazākā sīkuma dēļ. Hroniski paaugstināts kortizola līmenis izraisa paaugstinātu glikozes un holesterīna līmeni asinīs, depresiju, smadzeņu darbības traucējumus un tauku uzkrāšanos vēdera apvidū.

Ko darīt?

Bet ir taču tādi cilvēki, kuriem viss izdodas un sanāk! Bizness, karjera, interesants darbs, komandējumi... Vieniem ir iemācīts būt zemākiem par zāli, citiem - celties, iet un darīt.
Evolūcija un visa negatīvā informācijas straume no medijiem māca būt galēji piesardzīgiem, neiesaistīties, ja nav garantēts rezultāts. Smadzenes zina, ka tas var būt bīstami, tāpēc labāk nereaģēt. Tomēr var savas smadzenes iemācīt domāt citādi. Radot īpašu vidi, var izveidot smadzenēm ieradumu veikt jaunas darbības.

Daži knifi

Izreaģē kortizolu fiziski. Ja jūti briesmas - kaut ko sasit vai dodies paskriert. Fiziska slodze ir visefektīvākais veids, kā kontrolēt kortizolu. Vislabāk nodarboties ar augstas intensitātes treniņiem, kas nav ilgāki par 50 minūtēm.
Kontrolē stresu. Atrodi laiku, lai nomierinātos, un centies izvairīties no negatīvām emocijām. Tas pazeminās kortizola līmeni. Visefektīvākās prakses: kvalitatīvs miegs, elpošanas un atslābināšanās vingrinājumi, pastaigas svaigā gaisā.
Arī Socializācija efektīvi pazemina kortizola līmeni. Reakcija rūpējies un draudzējies ir pilnīgi pretēja reakcijai sit vai bēdz; tā paaugstina oksitocīna līmeni un samazina kortizola daudzumu. Centies labi pavadīt laiku - ar tuviniekiem, ģimeni, cilvēkiem, kuri tev patīk.
Smiekli un mūzika. Jautrība un smiekli pazemina kortizola līmeni. Japāņu pētnieki secinājuši - klasiskā mūzika normalizē kortizola līmeni. Pacientiem pēc stresa atskaņoja patīkamu mūziku, un šī hormona negatīvā iedarbība samazinājās.
Uzturs Atsakies no visiem rafinētajiem produktiem, fāstfūda, konserviem, cukura, baltmaizes, mīklas izstrādājumiem, saldajām mērcēm. Tie izraisa cukura līmeņa lēcienu un hipoglikēmijas lēkmes. Medum un kļavu sīrupam arī kategorisks nē.
Nekādā gadījumā neizlaid ēdienreizes! Diētas ar krasu atteikšanos no ēdiena, kas turklāt apvienotas ar aktīvām sporta nodarbībām, ir galvenie faktori, kas izraisa kortizola līmeņa paaugstināšanos un vielmaiņas traucējumus.
Nepārēdies, nelieto pārāk daudz alkohola, pietiekamā daudzumā uzņem pilnvērtīgas olbaltumvielas.
• Uztura bagātinātāji Ir uztura bagātinātāji, kas normalizē kortizola līmeni, taču to lietošanas shēma katram jāizstrādā individuāli.
Ir piedevas, kas palīdz adaptēties stresa ap-stākļos: kompleksie polivitamīni, minerāli, C vitamīns, rutīns, magnijs, aminoskābju kompleksi, lecitīns, omega-3 taukskābes, divdaivu ginks. Lakrica līdzsvaro kortizola līmeni, kompensējot tā trūkumu vai pazeminot, ja tas ir paaugstināts.