Divu gadu laikā man izdevās “samazināt” savu vīrieti par 30 kilogramiem - bez skandāliem, spiediena un kaismīgas izskaidrošanās. Un, galvenais - viņš ir pārliecināts, ka tas ir viņa paša sasniegums, viņa iniciatīva un viņa uzvara. Es par to patiešām priecājos, jo mīlu savu vīrieti, sargāju viņu un rūpējos par viņu.
Man patīk tie skaistie, staltie, veselīgie… Liekā svara manam mīļotajam nav bijis nekad, tomēr sākumā viņš bija visai būdīgs eksemplārs.
“O, esmu pieņēmies svarā par pieciem kilogramiem,” reiz, iznācis no vannas istabas, paziņoja mans laulātais draugs. Pēc kāda laika šis “scenārijs” atkārtojās vēlreiz, tad - atkal… Un es sapratu, ka ir pienācis laiks rīkoties. Apzinājos, ka viss jādara bez “uzbraucieniem”. Svarīgi bija nesabojāt attiecības un arī nezaudēt šo cīņu. Bija jārīkojas uzmanīgi un taktiski - ikviens aplams vārds vai pat skatiens varēja visu “nomest pa nullēm”.
Kā tas viss sākās
- Varbūt šoreiz nepirksim tos kaitīgos čipsus? - Tas bija maksimālais, ko atļāvos pateikt viņam veikalā, lai tikai neieslēgtu sevī “gādīgo māmuļu”.
- Dzīvot vispār ir kaitīgi, - attrauca mīļotais un ielika iepirkumu grozā vēl vienu paciņu.
- Es negribu ēst kaitīgas lietas, - mēģināju viņu tomēr atturēt.
- Nu, tu vari neēst, - viņš miermīlīgi piekrita.
Es, protams, jau gara acīm redzēju šo vakaru - kā mēs laiskojamies uz dīvāna, kā līdzās stāv lielā bļoda ar čipsiem un kā mēs, skatoties filmu, unisonā kriukšķinām…
Sapratu, ka mums kopīgi jātiek vaļā no šī nejaukā ieraduma. Un apzinājos, ka tas nenāksies viegli. Iespējams, būs jāizmēģina kāda jauna taktika. Biju gatava piedzīvot arī kādu zaudētu kauju, bet zināju, ka man netrūks apņēmības visu atkal atsākt no jauna, lai uzvarētu nosacītajā karā.
Mīlestība uz dārzeņiem un augļiem nepiedzima uzreiz. Vīra arguments, ka “es neesmu nekāda govs, lai ēstu zāli”, brīžiem mani nokaitināja līdz baltkvēlei, bet es nedrīkstēju zaudēt savaldību. Tēlot dietologu, kura padomus neviens nevēlas uzklausīt, arī nebija nekāda pateicīgā loma.
Un tad es pārdomāju, kādus principus būtu vērts ievērot, lai mainītu mūsu ģimenes ēšanas paradumus. Šķiet, ka man sanāca gluži laba “programma”, kuru es pakāpeniski ieviesu ikdienā, “izsvītrojot” no mūsu ieradumiem našķošanos ar uzkodām starp ēdienreizēm
Aizvietotāji - augļi un dārzeņi
1. princips visam jābūt skaisti servētam un garšīgam Šķēlītēs sagriezts ābols ir lieliska alternatīva čipsiem vai plānām desas ripiņām. Turklāt tie viens otru neizslēdz, taču rada iespēju mazāk apēst “kaitīgos” produktus. Kuņģis jau nav bezizmēra! Pakāpeniski uzkodu izvēli var paplašināt, uz šķīvja liekot skaisti sagrieztus bumbierus, mango, papaiju, kivi un citus augļus. Kad cilvēks dīvānā pie TV aizraujas, skatoties filmu vai kādu sporta spēli, viņš pat nepamana, kā roka pati pastiepjas uz šķīvja pusi. Parasti vispirms tiek notiesāts viss “garšīgais”, bet pēc tam var pagrauzt arī ābolu. Jo ir taču slinkums celties un iet uz virtuvi pēc jaunas porcijas…
Laika gaitā uz šķīvja var sākt likt salmiņos sagrieztu papriku, gurķi vai burkānus, mazos tomātiņus… Ja jau par katru cenu kaut kas jāgremo, tad labāk, lai tas "kaut kas" ir maksimāli veselīgs.
Glāb mani no manis pašas!
2. princips tev jābūt gudrai un godīgai Reiz es vīram palūdzu, lai nepērk čipsus. Tad arī atzinos, ka pati nevēlos krist kārdinājumā un ka man ir grūti no tiem atturēties, ja paciņa jau ir atnesta mājās. Apzinoties, ka vīra gribasspēks šādās lietās ir jaudīgāks par manējo, es palūdzu iepauzēt ar čipsiem vismaz uz kādu laiciņu, aizbildinoties, ka pati esmu nedaudz pieņēmusies svarā.
Esmu pārliecināta, ka jebkurš saprātīgs vīrietis ar prieku atsauksies uz šādu sievietes lūgumu. Un ieguvēji būs abi.
Ar šo metodi no ēdienkartes var izslēgt arī pārāk treknus un ogļhidrātiem pārbagātus produktus.
Kompromiss starp noderīgo un kaitīgo
3. princips ir jāmāk gatavot vai jāiemācās to darīt Ja tiek gatavots sātīgs gaļas ēdiens, tas jāservē kopā ar vieglām piedevām. Ja viena ēdiena sastāvā ir majonēze, otram vajadzētu būt ar pieticīgāku kaloriju daudzumu. Ja vīrietis uz sava šķīvja redzēs vismaz kaut ko no ierastās ēdienkartes - kaut ko sātīgu un kārtīgi apceptu -, tad ar pārējo jau būs iespēja rīkoties daudz brīvāk, piemēram, ierasto kartupeļu vietā gaļas gabalam blakus uzlikt labi daudz dārzeņu salātu vai ķirbju biezeni.
Tāda “vardarbība” kā radikāla pāreja uz pliekanām putrām vīrietim diez vai būs pieņemama, bet prasmīgi izvārīts un ar garšvielām meistarīgi papildināts ēdiens no pilngraudu pārslām, griķiem, pākšaugiem vai kvinojas noteikti būs labāks par makaroniem ar cīsiņiem vai ceptu bekonu.
Ejam uz sporta zāli!
4. princips: vajag patiešām aiziet uz sporta klubu Te ļoti daudz kas ir atkarīgs tieši no sievietes motivācijas “samazināt” vīrieti. Šis ir gadījums, kad stipro dzimumu jāmēģina “savaldzināt” ar savu piemēru un iniciatīvu. Piemēram, var, vīram redzot, pagrozīties spoguļa priekšā un ierunāties par to, ka varbūt derētu vairāk fizisku aktivitāšu, lai tiktu vaļā no dažiem liekiem kilogramiem. Var pačīkstēt, ka ir grūti saņemties, lai aizietu uz sporta zāli, tad pateikt, ka “es nemaz nezinu, kā tur viss notiek”, un vēl piebilst, ka “negribu tik vēlu staigāt apkārt viena”… Vīrieši labi zina, ka sieviešu galvās dzīvo simts un vēl viens tarakāns, un gan jau uz kādu no izmestajām “ēsmām” viņi uzķersies. Kā visai drošs papildu arguments varētu būt: “Mēs abi esam aizņemti cilvēki, bet gribas vairāk laika pavadīt kopā. Varbūt saņemamies un dodamies abi pasportot…”
Vai rokas nomazgāji?
5. princips: ir jātiek vaļā no mātišķiem instinktiem Ja sāksi uzvesties kā gādīgs mammucis, nepārtraukti kladzināsi par kalorijām, spriedelēsi par veselīgumu un neveselīgumu, ik reizi pirms ēšanas atgādināsi vīram, ka jānomazgā rokas, vai, vēl sliktāk, kaut ko aizliegsi un neļausi, vari būt droša, ka ne pie kā laba tas nenovedīs. Labi ieradumi nevar izveidoties vienā mirklī. Vissvarīgākais ir tev pašai kļūt par atdarināšanas vērtu paraugu.
…Mans vīrs ilgi nevarēja pierast pie tā, ka es mājās pastāvīgi rosos un ieviešu kārtību. Viņš uzskatīja, ka “tāpat jau ir tīrs”. Godīgi atzīšos, ka man patīk uzkopt. Viņam es lūdzu apdarīt tikai nelielu daļu no mājas soļa, taču laika gaitā vīrs pamazām tik ļoti aprada, ka mājās viss ir tīrs un kārtīgs, ka arī pats sāka ievērot, ja kaut kas nebija nolikts īstajā vietā. Reiz, atgriezies no ciemošanās pie drauga, viņš noteica: “Ārprāts, kāds tur bardaks!” Vēl pirms diviem gadiem viņš to nebūtu ne ievērojis, ne novērtējis.