Tev sen vairs nav astoņpadsmit, taču sirds pirms jaunas satikšanās pamirst tik un tā. Īsti nezini, ko vilkt, par ko runāt un kad atdoties - uzreiz vai pagaidīt. Par pirmo randiņu stratēģiju un taktiku spriež psihologs Mihails Labkovskis.
Kā sievietei atstāt labu iespaidu uz vīrieti pirmajā randiņā? Kā ģērbties, par ko runāt? Kā viņu apburt? Vai ir kādas universālas receptes?
Ir kāda ļoti sakarīga recepte, kas darbojas vienmēr, proti - esi tu pati, brīva un nepiespiesta. Velc mugurā kaut ko pierastu. Ne nu gluži to, kas noder tikai atkritumu iznešanai, bet arī ne operas kleitu. Un nekādas smagās erotikas - tu taču negrasies iziet uz trases un apturēt tālbraucējus!
Runā par to, kas tevi interesē. Aizmirsti visus ieteikumus, ka jāiztaujā vīrietis par viņu pašu un jāklausās ar vaļēju muti. Ja ir interesanti - jautā, ja garlaicīgi - klusē. Un neaizmirsti vakara mērķi - labi pavadīt laiku.
Pagaidiet, un kur tad paliek klasiskie pavedināšanas paņēmieni? Atkailināt pleciņu, lēni pārmest vienu kāju pār otru, domīgi pārvilkt ar pirkstu pār glāzes kājiņu, pašūpot kurpīti… Vai tiešām nevajag pavedināt?
Pavedini, ja vien tu pati to vēlies un noskaņojums ir atbilstošs. Vīrietis būs laimīgs. Ja nevēlies - noslēpumaini klusē, un lai viņš tevi izklaidē. Uz acīmredzamu pavedināšanu viņā atsauksies viens klikšķis, uz tavu domīgumu - cits.
Būt dabiskai un neko netēlot - tas ir ērti, tomēr mazliet biedējoši. Un ja nu es ar saviem trūkumiem atgrūžu cilvēku? Es taču nezinu, kas viņam patīk, un man ir bail parādīt sevi no nepareizās puses.
Savas labākās puses vari izrādīt droši. Tikai melot par sevi nedrīkst. Sieviete, kura pirmajā randiņā apgalvoja, ka dievina makšķerēšanu, lai arī makšķeri savu mūžu rokās nav turējusi, desmitajā saņēma dāvanā kopīgu braucienu uz zemledus makšķerēšanu Norvēģijā, un nu ir šausmās. Viņai gribas uz Kanāriju salām! Bet viņš taču to nezināja. Kāda apgalvo, ka labi gatavo un vienmēr visu noliek savā vietā. Sākas kopdzīve. Vīrietis redz, ka draudzene spēj pagatavot tikai omleti bez sāls, bet dzīvoklī valda haoss. Un viņš jūtas vīlies. Tev to vajag? Ērtāk ir uzreiz sevi izpaust - un nekādu vilšanos. Varbūt tu esi vieglprātīga kā spāre vai arī ļauna maita? Nu un tad?! Nekā briesmīga - viņa māte bija tāda pati. Viņam tādas patīk. Paskaties apkārt! Vai tiešām visi vīrieši ir precējušies tikai ar eņģeļiem un dievietēm? Vai tiešām tu nekad neesi nodomājusi: «Ak kungs, ko gan viņš atradis šajā bezkaunīgajā muļķē?» Bet ir taču atradis! Harmoniskas attiecības vispār var izveidoties tikai starp neideāliem cilvēkiem, kuri ķeras viens aiz otra ar visiem saviem zobratiņiem.
Kas vīrieti atgrūž no sievietes pirmajā randiņā?
Personiski es neciešu muļķību. Daudziem nepatīk rupjība, lamuvārdi - pat tad, ja tie izteikti pa jokam. Nevienam nepatīk, ja sieviete satikšanās laikā ir saspringta, noslēgta, sastingusi. Nervoza rosīšanās kaitina. Sarunas par mūžīgajām nelaimēm un neveiksmēm. Atgrūž, ja viņa uzreiz dara zināmas visas savas problēmas - no mēbeļu iegādes līdz konfliktam ar priekšnieku. Kāpēc viņam jārisina sievietes problēmas? Viņa tam pagaidām nav nekas. Un nez vai par kaut ko kļūs, ja reiz vīrietis viņai vajadzīgs tikai skapju pārnēsāšanai.
Vēl vairāk kaitina uzkrītoša pielāgošanās partnerim ar nepārtrauktu: «Kā teiksi, mīļais!» Protams, ir vāji un nepārliecināti vīrieši, kam tas ir vajadzīgs. Viņi ir ar mieru paciest pat izlikšanos: «Skaidrs, ka nelietis, taču ar tevi citādi nevar - aizbēgsi.» Ja tev ir vajadzīgs vārgulis, uz kuru nevar paļauties un kuram turklāt ir iekšējs konflikts pastāvīgas sava niknuma apspiešanas dēļ - laipni lūgta, izpatīc viņam! Jau no pirmā randiņa. Un - esi sveicināta, neiroze!
Kā tad paliek ar kompromisiem - attiecībās, dzīvē? Bez tiem taču nevar izveidot attiecības. Kur ir robeža - kad piekrist kompromisam, bet kad palikt pie sava?
Jo vecāks kļūstu, jo skaidrāk saprotu - nevajag veidot nekādas attiecības. Tās vai nu veidojas pašas, vai arī neveidojas. Kompromiss ir, kad katrs saņem pusi no vēlamā, un tad kopumā abi ir neapmierināti, saspringti un nikni. Es iebilstu pret kompromisiem mīlestībā. Tavs vīrietis katru vakaru atstāj netīro veļu uz vannas istabas grīdas. Tu akceptē viņa nekārtīgumu un smaidot savāc apakšbikses un apakškreklus. Un ne par kādu kompromisu nav ne runas. Ja tu neakceptē viņa šmulīgumu, tad saki viņam: «Saliec netīro veļu grozā!» Vīrietis tevi mīl, ciena tavu viedokli un pierod nolikt visu tur, kur teikts. Tas arī nav kompromiss - jūs vienkārši izrādāt viens otram pretimnākšanu. Jums veidojas vienkāršas, cilvēciskas attiecības - vieglas, bez dramatisma. Romānu par tām neuzrakstīsi, toties visi tie, kas sacerējuši romānus par sarežģītām attiecībām, tieši tā gribētu dzīvot un mīlēt.
Atgriezīsimies pie pirmā randiņa. Mana draudzene stāstīja: viņas jaunais paziņa restorānā visu laiku runājis par politiku, viņai nav bijis iespējas bilst ne pušplēsta vārda, tik tikko izturējusi stundu, pēc tam aizbēgusi.
Pareizi darīja. Ir normāli, ja cilvēks stāsta par to, kas viņam patīk, par bērnību, skolas laika draugiem, grāmatām, filmām. Un izjautā tevi par to pašu. Jūs iepazīstat viens otru. Varbūt dzirkstelīte jūsos arī iedegsies, kontakts izveidosies...
Par dzirkstelīti… Ko darīt ar seksu? Atdoties vīrietim pirmajā randiņā vai trešajā? Pēc trim mēnešiem? Pirms vai pēc pirmās nopietnās sarunas? Vai arī jūs atkal teiksiet - «kad vien vēlies»?
Atkal teikšu - kad tu to vēlies. Ja vēlies pirmajā, lai būtu pirmajā. Ja vēlēšanās nav radusies, taču tikšanās bija patīkama, tātad dzirkstele ir - gaidi. Un necenties sevi piespiest. Seksā nav nekādu tā vajag un tā ir pieņemts. Tikai - es gribu.
Un ja nu vīrietis nodomās, ka sieviete ir padauza? Un necienīs viņu?
Sekss vispār nav par cieņu. Šie jēdzieni atrodas dažādās plaknēs. Tu iekāro viņu, viņš tevi. Kāpēc jāgaida līdz desmitajam randiņam? Man prātā nāk tikai viena atbilde - tev ļoti gribas tikt pie desmit bezmaksas vakariņām un nav pārliecības par to, ka sekss ar šo puisi izrādīsies labāks par ēdienu. Šai gadījumā es tevi saprotu - jānogaida. Tici, sekss neko nemainīs jūsu attiecībās.
Kā tā - neko?!
Viss galvenais notiek, kamēr jūs atrodaties vertikālā stāvoklī. Saruna, kad tu jūti, vai šis cilvēks tevi saista intelektuāli. Skūpsts - jūsu iekāres marķieris. Ja skūpstīties nepatīk, maz ticams, ka sekss būs labs. Bet pats pirmais sekss ar šo cilvēku ļoti bieži mēdz būt nekāds. Tam ir piekabināta pārāk liela emociju krava. Kāds puisis noīrēja viesnīcā greznu numuriņu par četrsimt eiro, lai pavadītu tajā nakti ar meiteni, kura viņam ārkārtīgi patika. Viņam šī summa bija milzīga. Abi ieradās viesnīcā, gulta kā laineris, trīsas, gaidas, un… viņam nekas nesanāca. Galīgi nekas -jo bija pārāk satraucies un sanervozējies. Viņš aizbēga no numuriņa…
Bet vismaz bija par to samaksājis?
Vēlāk viņš atgriezās pie meitenes. Viņa puisi nomierināja. Sievietes parasti visu saprot. Satikās vēlreiz - pie viņas mājās. Un divus gadus viņiem bija tāda mīlestība!
Tāpēc otrais mēģinājums seksā ir noderīgs. Bet iet uz randiņu otrreiz, ja pirmais nav izdevies, gan nav jēgas.
Kāpēc nav jēgas? Un ja nu es viņā kaut ko neesmu saskatījusi? Ja nu viņš bija uztraucies, tāpēc aplēja galdautu ar mērci un stundu stāstīja par savu mammu? Kāpēc nedot cilvēkam otru iespēju?
Ja vīrietis tev patīk, tu nodomā: «Paskat tik, simpātisks, neveikls kā zilonis, un tik aizkustinoši mīl mammu!» Un tev nav pretīgi - tev ir jautri. Kad es iepazīstināju savu nu jau bijušo sievu ar vecākiem un viņa aiz satraukuma pusdienu laikā izdzēra tik daudz konjaka, ka, mēģinādama piecelties no galda, novēlās zemē - vai tu domā, ka es kreņķējos vai dusmojos? Es nosmējos līks. Tos, kuri mums patīk, mēs pieņemam uzreiz - līdz ar visām viņu muļķīgajām izdarībām. Mums nepietiks dzīves, lai visiem dotu otro iespēju. Pietiek arī ar pirmo.
Pieņemsim, ka sieviete satiekas ar vīrieti, viņš tai patīk, taču seksam viņa nav gatava - nav izveidojusies pietiekama emocionāla tuvība, vēl ir dzīvas atmiņas par iepriekšējām attiecībām. Bet liegt viņam seksu ir bail - ja nu aizies, attālināsies, apvainosies?
Un labi vien ir - lai iet un ietaupa tavu laiku. Pieaudzis vīrietis tā dēļ vien neaizies. Ja tu viņam patīc, viņš gaidīs, bet ja viņam steidzami vajadzīgs sekss, pasūti viņu, kā teica Ostaps Benders, uz seksuālo reformu līgu. Vai pasmaidi: «Es tev pateikšu, tiklīdz man sagribēsies.» Pieaudzis vīrietis nav nekāds jaunulis, kuram testosterons spiežas pa ausīm ārā. Viņš vēlas tuvību ar personību, kas viņu interesē, nevis ar ko pagadās, lai tikai būtu ātri. Viņš ir spējīgs gaidīt.
Runā, ka vīrieši seksa gaidīšanas procesā pie sievietes pierodot un pēc tam no viņas vairs nešķiroties.
Tā domā tikai viņa, kamēr stāsta par attiecībām ar saviem bijušajiem un domās jau precas ar viņu visdažādākajos variantos. Bet viņš tai krauj šķīvī salātus un gaida, kamēr viņa piekritīs. Visbeidzot sieviete ir ar mieru. Ja viņam sekss patīk, attiecības attīstās. Ja viņam sekss nepatīk, viņš aiziet, jo vīrietim nav svarīgi, vai šis sekss ir noticis dienu vai pusgadu pēc pirmās tikšanās. No spēlītes pagaidīsim, lai iemīl stiprāk cieš tikai sieviete. Ja būtu pārgulējuši ātrāk, ātrāk arī tiktu skaidrībā par jūtām; ja viņš aizietu, viņa vēl nebūtu paguvusi tam pieķerties.
Vai vajag atzīties, ka meklē vīru, nevis tikai seksu?
Nē. Mans paziņa iepazīšanās portālā meklēja sievieti seksam, satika, pārgulēja. Viņiem izveidojās attiecības, apprecējās. Bet ja viņa uzreiz būtu paziņojusi, ka grib vīru, viņš vairs ar to nesatiktos.
Vienmēr un uzreiz ir jāpasaka, ka tev ir bērni. Viņiem nav jāuzpeld pēc mēnesi ilgas pazīšanās. Tas atstāj briesmīgu iespaidu uz vīriešiem - vai nu tev pašas bērns nav svarīgs (tu esi briesmone), vai arī tu vīrieti uzskati par nelieti, kuru aizbiedēs sveši bērni. Pietiek par bērnu vienkārši ieminēties: «Kad mēs ar meitu bijām zoodārzā…»
Kāda mana draudzene satikās ar vīrieti, kurš viņai ļoti patika, bet viņa tam acīmredzot nē, jo viņš nepiedāvāja satikties otrreiz. Viņa neko nejautāja, vienkārši aizgāja, bet tagad domā: varbūt jāpiezvana pašai? Vai viņa nav palaidusi garām savu izdevību?
Viņa rīkojās kā normāls, vesels cilvēks - atteicās no tā, kuram neiepatikās. Es pazīstu daudzas sievietes, uz kurām vārdi «jūs man nepatīkat» iedarbojas kā visspēcīgākais feromons, un viņas uzreiz sāk šo vīrieti vajāt. Un tiek pie visādām problēmām un nepatikšanām, nevis pie mīlestības. Pietiek risināt problēmu ar tēti, kurš tevi nav mīlējis, ar visiem savā ceļā sastaptajiem vīriešiem!
Ļoti daudzas sievietes uzskata, ka attiecības ar vīrieti ir vienīgais, kas vispār dzīvē eksistē. Pašrealizācija, karjera, nauda, izklaides, draugi un draudzenes - tas viss viņām kļūst svarīgs tikai tad, ja nav attiecību. Šī nobīde notiek tāpēc, ka daudzas bērnībā nav saņēmušas vecāku uzmanību pilnā apjomā un tagad skraida pa pasauli ar uzmācīgu ideju - lai tikai kāds būtu līdzās.
Ja cilvēkam bērnībā nav bijis tādu problēmu ar vecākiem, attiecības viņa dzīvē ir otrajā vietā, bet pirmajā vienmēr ir pašrealizācija. Vienmēr. Kad tu to apzinies, izveidot attiecības kļūst daudz vieglāk.