Šie vīrieši ir apburoši, gudri un spējīgi uzminēt citu vēlmes. Mēs viņus apbrīnojam, pēc viņiem tiecamies - un nonākam uz āķa. Un te nu sākas visīstākā elle - dzīvot kopā ar psihopātu ir neizturami, aiziet no viņa bail. Taču citādi nevar.

Pirms dažiem gadiem zoodārzā es redzēju polāro vilku, kas līdzinājās lielam, simpātiskam sunim. Bet pēc tam notvēru viņa skatienu. Dzīvnieka acis mani uzlūkoja cieši un vienaldzīgi, un aiz tām nebija neviena, ar ko varētu nodibināt kontaktu. Suns uz tevi skatās uzticīgi, pat dievinoši. Kaķis - viltīgi un nekaunīgi. Kasiere lielveikalā - garlaikoti, garāmgājējs uz ielas - ziņkāri. Vilks uz mani skatījās kā uz medījumu. Bet pēc tam apjauta, ka neesmu viņam pa zobam - mūs norobežo būris -, un lēnām aizgriezās. Viņš man sasodīti atgādināja visus tos psihopātus, kurus biju pazinusi, tajā mirklī, kad viņiem nokrīt maska un parādās plēsoņas patiesā būtība, kas nežēlīgi bruģē sev ceļu pāri salauztām sirdīm.

Kas ir psihopāts?

Psihiatrijā tā dēvē cilvēku, kuram no dabas nav dota sirdsapziņa. Galvas smadzeņu bioķīmiskās kļūdas rezultātā viņam nepiemīt līdzcietība un līdzjušana. Tā nav slimība, bet gan personības attīstības īpatnība. Psihopāts spēj ar prātu saprast otra cilvēka pārdzīvojumus, taču nejūt līdzi svešām sāpēm un neizjūt nožēlu pat par visbriesmīgāko nodarījumu. No nozieguma viņu attur tikai bailes no soda. Viņš melo tikpat viegli kā elpo un nemulst, kad tiek pieķerts nozieguma vietā. Viņš nepazīst kaunu, mīlestību vai ciešu pieķeršanos kādam. Tomēr viņš izjūt prieku, sajūsmu, naidu, skaudību vai niknumu.
Pāraudzināt psihopātu nav iespējams - kāds viņš ir piedzimis, tāds arī paliks. Ne mīlestība, ne rūpes, ne naids, ne cietums nemainīs viņa personības uzbūvi.

Statistika vēsta, ka mūsu vidū ir līdz 4% psihopātu, gan vīriešu, gan sieviešu, taču šķiet, ka vīriešu ir vairāk - viņi ir vieglāk pamanāmi. Psihopāti dod priekšroku ārsta, jurista un policista profesijai. Tomēr visvairāk psihopātu ir uzņēmumu ģenerāldirektoru vidū. (Pola Babjaka pētījums, 2010)

«Tavs sapņu vīrietis». Stāsts par mīlestību un naidu

Nepadoties psihopāta valdzinājumam ir grūti - sievietes nepieejamība viņu tikai iekvēlina. Viņš uztver un īsteno visus viņas sapņus, jo viņa veselais saprāts, ko neaptumšo nekādas jūtas un šaubas, skaidri izrēķina gājienus, kas ved uz sievietes sirdi. Ja jābūt pārdrošam, viņš tāds būs. Ja jāizskatās jaukam, viņš kļūs pūkains un kautrs kā Pekausis.
Veiksmīgā advokāte Katrīna iepazinās ar Visvaldi pie draugiem. Nopietnas attiecības sieviete apzināti neveidoja, lai neviens netraucētu viņai darbā. Un ballītē pat atteicās dejot ar Visvaldi - viņš likās pārāk uzmācīgs. Tomēr, jo aktīvāk viņa norobežojās, jo uzstājīgāks viņš kļuva. Sūtīja īsziņas ar dzejas rindām, ar kurjeru piegādāja ziedus, piedāvāja satikties izstādēs, aicināja pastaigāties gar jūru. Nekādas steidzīgas raušanas uz gultu, tikai maigi skūpsti un apskāvieni, pēc kuriem tā ilgojas vientuļu sieviešu sirdis.
Tagad, pēc septiņiem gadiem, Katrīna atceras - jau tolaik viņai dažreiz šķitis, ka aiz maigā mīlētāja tēla slēpjas svešs cilvēks, kura ļaunais smaids brīžam pavīdēja cauri drauga maskai. Tomēr viņa nepievērsa tam uzmanību - vai mazums kas var rēgoties? Jā, viņa to iemīlēja - par maigumu un rūpēm. Ja Katrīna atcēla satikšanos darba pienākumu dēļ, Visvaldis nāca pie viņas uz mājām, gatavoja vakariņas un, kamēr viņa pētīja kārtējo lietu, skatījās televīzijā kultūras raidījumus.
Pēc gada viņi apprecējās, piedzima meita. Katrīna plānoja pieņemt aukli un atgriezties darbā. Vīrs sāka pārmest, ka kolēģi viņai svarīgāki par ģimenes pavardu. Katrīna atteicās no aukles, draudzenēm un karjeras, visu laiku pavadīja kopā ar bērnu. Palika stāvoklī otru reizi. Piedzima dēls. Visvaldis aizvien biežāk saniknojās par viņas mēģinājumiem dzīvot kā agrāk - iet uz sporta zāli, pie manikīres. Sieva centās viņam izdabāt, jo labajos brīžos viņš bija tikpat romantisks kā agrāk. Rakstīja viņam prezentāciju tekstus, gludināja kreklus, sargāja viņa mieru no trokšņainajiem mazuļiem.
Viņš meta slikti izgludinātus kreklus sievai sejā, nepareizi pagatavotu gulašu izgāza uz grīdas. Vairākas reizes iesita, kad viņa mēģināja protestēt. Bet pēc tam skūpstīja un apgalvoja, ka visu piedodot. Šūpoles no mīlestības līdz naidam pusstundas laikā turēja Katrīnu pastāvīgā spriedzē. Viņa mēģināja sūdzēties par vīru tuviniekiem, taču tie uzskatīja jauno sievieti par histēriķi, jo viņu klātbūtnē Visvaldis bija ideāls. Katrīna zināja viņa iemīļoto triku - pirms viesu ierašanās novest sievu līdz baltkvēlei ar savu piekasīšanos, bet pēc tam, pazemotu un aizvainojumā drebošu, apskaut un iesaukties: «Nu kāpēc tu vienmēr esi tik drūma, mīļotā? Vai tev nav jautri kopā ar mums?»
Vēl piecus gadus Katrīna cīnījās ar vainas kompleksu esmu slikta sieva un māte, sāka apmeklēt psihiatru un tikai pēc tam ar antidepresantu palīdzību un izļodzītu psihi izkūņojās ārā no šo attiecību tumsas, izejot cauri mokošai šķiršanās prāvai.

Ko psihopāts iegūst no sava upura

Viņam ir vajadzīgas upura emocijas, un nav svarīgi, vai tā ir mīlestība vai naids, dievināšana vai bailes. Galvenais, lai viņa spēcīgāk pārdzīvotu, bet viņš izjustu uzrāvienu.
Visiem psihopātiem ir vajadzīga vara. Viņiem ir jājūtas kā uzvarētājiem. Psihopātam patīk izvēlēties spilgtas sievietes, ar maigumu un draudiem viņas pakļaut, ieslēgt četrās sienās un tīksmināties par upura mēģinājumiem izlauzties un tiem sekojošo apātiju un padevību. No malas tāds scenārijs atgādina nežēlīga zēna rotaļu ar tauriņu, kad viņš metodiski notrauc putekšņus no tā spārniem, bet pēc tam vēro, vai tauriņš spēs palidot.
Un vēl psihopāts augstu vērtē noderīgu sievu - lai viņa būtu lieliska gultā, dotu praktiski izmantojamus padomus biznesā un vēl kabačus ziemai konservētu tieši tā, kā viņam patīk. Un baidītos no viņa - pastāvīgi un spēcīgi.

Ko viņa tajā saskata

Sievieti valdzina momentā uzliesmojušu jūtu ilūzija. Viņa uzskata, ka ir iekarojusi vīrieti no pirmā acu skatiena. Un tas viņai neiedomājami glaimo. Normālam vīrietim ir vajadzīgs laiks, lai iepazītu sievieti un pēc tam arī iemīlētu, bet psihopāts notēlo iemīlēšanos uzreiz un ar to arī vinnē.
Psihopāts piedāvā sievietei lielisku seksu. Patiesi mīlošs vīrietis var ciest fiasko, paliekot ar mīļoto divatā, jo baidās likt viņai vilties. Un arī pēc tam, ja viņa ir satraukta vai ar kaut ko neapmierināta, viņš vairs nespēj ne domāt par seksu. Bet psihopātam viss ir vienalga, viņu vada tīra fizioloģija un aprēķins, nevis jūtas. Dažas sievietes uzskata, ka tāda seksuālā gatavība ir kvēlas kaisles pazīme. Un iekrīt uz to...
Vienu otru viņš piesaista ar žēlīgiem stāstiņiem par savu bērnību. Stāsta, kā despotiskais tēvs 16 gadu vecumā padzinis no mājām, jo viņš vēlējies kļūt par aktieri. Pēc tam izrādās, ka vecāki auklējušies ar viņu kā ar jēlu olu un pat samaksājuši par mācībām Anglijā. Bet tad nāk stāsts par to, ka viņam esot aizdomas par bronhu vēzi, pēc nedēļas būšot gatavi biopsijas rezultāti. Sieva naktīs neguļ, mokās, pēc nedēļas jautā: «Nu, kā?» Bet viņš atbild: «Par ko tu runā?» - jo ir jau aizmirsis. Bet sieva, salasījusies psiholoģijas grāmatas, domā: ja reiz viņš tik briesmīgi melo, tātad dziļi sirdī ir ļoti nelaimīgs un alkst pēc mierinājuma. Un žēlo viņu.
Daudzas no mums valdzina viņa plēsīgi nežēlīgā mērķtiecība, tās visatļautības dzīres, ko viņš demonstrē un kas atgādina balansēšanu uz bezdibeņa malas. Ir baisi, gribas gan paiet nostāk no malas, gan arī iekrist iekšā un lidot.

Kāpēc dzīve ar psihopātu ir bīstama

Filmu Mans karalis par jaukas sievietes romānu ar psihopātu mēs skatījāmies lielā un jauktā kompānijā, un visi pieci dažāda vecuma vīrieši (no 23 līdz 50) uzreiz teica, ka galvenais varonis sievu nemīl, zemiski manipulē ar viņu savās interesēs un noved līdz neirozei. Toties trīs skatītājas no sešām uzstājīgi centās iestāstīt pārējiem, ka «viņiem ir tāda mīlestība» un ka varonis ir lielisks puisis. Liela muiža, ka pārceļas uz citu dzīvokli, lai neatrastos kopā ar sievu grūtnieci; viņam ir tādas tiesības, lai naktī viņa to netraucētu ar savu lielo vēderu, bet pēc tam neuzmāktos ar brēcošu zīdaini. Pastāvīgi apciemo agrāko mīļāko un guļ ar viņu? Malacis - jūtas atbildīgs par to, ko pieradinājis. Un vispār viņš ir interesants, bet viņa - neirotiķe. To, kā vīrs sievu visās situācijās iegāž, ievēroja visi vīrieši, bet nepamanīja puse sieviešu. Lūk, te arī ir gatavi potenciālie psihopāta upuri.

Ričards Ramiress, sātanists un psihopāts, tika apsūdzēts vairākās slepkavībās. Lietas izskatīšanas laikā tiesā viņš izskatījās tik apburošs un nevainīgs, ka viņā iemīlējās juridiskās fakultātes studente. Viņa sūtīja tam mīlestības vēstules, bet, kad zīmītes tika pārtvertas, sacīja: «Es tik ļoti jūtu viņam līdzi! Skatoties uz viņu, redzu patiesi skaistu vīrieti, kurš sabojājis sev dzīvi tikai tāpēc, ka līdzās nebija neviena, kas parādītu pareizo ceļu.»

Kas atrodas riska zonā un kā izvairīties no lamatām

Psihopātu upurus vieno trīs kopīgas īpašības. Pirmā - viņām piemīt ļoti spēcīga empātija, cita cilvēka ciešanas viņas izjūt gluži kā savējās. Otrā - viņas ir pārliecinātas, ka pasaule ir laba vieta, kurā viņām neviens neko ļaunu nenodarīs. Un trešā - viņas tic mīlestībai no pirmā acu skatiena, mīlestībai kā dievišķai balvai un ideālai laulībai. Tieši šīs labās īpašības, nevis kādi netikumi liek katrai no viņām ne vien iemīlēties psihopātā, bet arī palikt viņam līdzās.
Daudzas no viņām atzīst, ka iepazīšanās sākumā jutušas zināmu satraukumu. Viņš izskatījies kaut kāds nepareizs, balss brīžam skanējusi dīvaini, acis bijušas ļaunas, smaids licies mākslots. Psihologi iesaka mums ieklausīties intuīcijas balsī. Mīlestība akurāt ir tā joma, kurā instinktiem jāuzticas vairāk nekā saprātam. Kopā ar jauno paziņu izjūti trauksmi? Kaut kas viņā dara piesardzīgu? Ej no viņa prom! Tava daba tevi brīdina.
Otrs ieteikums - mīlēties trīs mēnešus pēc iepazīšanās. Fakts ir tāds, ka labs sekss apmiglo sievietei prātu un liek pieķerties partnerim. Trīs mēnešu laikā tu pagūsi iepazīt savu jauno draugu, izpētīt viņu, un tev radīsies objektīvs viedoklis.
Un trešais - pajautā, ko par tavu jauno paziņu un viņa attieksmi pret tevi domā tavi vīriešu kārtas draugi, tavs brālis vai tēvocis. Bieži vien vīrieši ievēro psihopātā to, kas paliek apslēpts mūsu acīm. Un izsaka ļoti saprātīgu viedokli: «Viņš ar tevi vienkārši manipulē.»

Ko iesākt, ja tavs mīļotais ir psihopāts

Pamet viņu, lai cik bagāts un ietekmīgs viņš būtu, lai kādas skaistas atmiņas jūs saistītu. Viņš nemainīsies. Nekādas sirsnīgas attiecības ar viņu izveidot nav iespējams. Mīlestība pret viņu ir nevis debesu dāvana, bet gan tava kļūda. Un labot kļūdu nekad nav par vēlu.
Šķiršanās būs grūta. Viņš mēģinās tevi noturēt ar mīlestības solījumiem, draudiem atņemt bērnus un izrēķināties ar tevi. Lai sevi pasargātu, stāsti par to, kā vīrs tevi terorizē, visiem draugiem un radiem, ieraksti viņa draudus diktofonā un nofilmē video. Ja viņš tev iesitis, ej uz policiju un pieprasi aizstāvību. Tas viss biedē psihopātu, kurš augstu vērtē savu karjeru un rūpējas par savu stāvokli sabiedrībā.
Un nežēlo viņu, kad viņš skatās uz tevi ar demonstratīvu pārmetumu. Aiz šī skumjā skatiena viņa personības dzīlēs nav neviena, ar ko tu varētu vienoties un kam būtu vajadzīga tava mīlestība.

Psihs un psihopāts - svarīgi nesajaukt!

Sadzīvē mēs bieži vien par psihopātiem dēvējam spilgtus, iekarsīgus vīriešus, kuri laiku pa laikam no realitātes iekrīt savas fantāzijas pasaulē un sāk uzvesties absolūti neadekvāti. Piemēram, uzņēmējs dauza dzīvoklī mēbeles, skaļi kliegdams: «Negribu vairs strādāt jūsu labā, izsūcēji, gribu rakstīt disertāciju!» Izbiedētā sieva un bērni mūk uz visām pusēm. Pēc stundas vīrietim psihoze pāriet, viņš atceras, ka melnās miesās strādā pats pēc savas gribas un neviens nav vainīgs, ka viņš ir pametis novārtā savu mīļoto zinātni. Viņš dziļi nožēlo, pērk jaunus krēslus, apdāvina bērnus ar rotaļlietām, bet sievai pasniedz polārlapsas vesti. Psihs ir spējīgs uz mīlestību un līdzjūtību. Dusmu lēkmē viņš var nogalināt, taču nekad nevienu nemocīs apzināti.
Klasisks psihs ir Otello. Viņš pakļaujas Jago provokācijai, greizsirdības lēkmē nožņaudz mīļoto sievu, bet, tiklīdz uzzina, ka viņa nav to krāpusi, uzreiz izdara pašnāvību - neiztur sirdsapziņas mokas. Ar tādu puisi kā Otello gluži labi var dzīvot laimīgi, ja tu esi fiziski spēcīgs meitietis ar nazi zem spilvena un pannu pie rokas, allaž gatava kārtējās psihozes laikā atslēgt viņu vai mazliet nolaist asinis. Kad būs atguvies, viņš vēl paldies pateiks. Viena skandaloza diena mijas ar normālas dzīves mēnesi vai pat gadu. Un daudzām sievietēm tas šķiet normāli.
Psihopātam nekad nav kauna, viņam neviena nav žēl. Viņam nav gaišo brīžu. Viņš mīlas ainu izspēlē tādēļ, lai izbaudītu upura pārdzīvojumus. Tipisks psihopāts ir Šekspīra Jago. Viņš pazudina Dezdemonu un Otello tīrās intereses pēc - viņam patīk rotaļāties ar cilvēkiem un vērot, kā viņi mokās. Un nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu, niknuma uzplūdu un neprātīgu izgājienu. Miers un tikai miers. Ar psihopātu dzīvot nevar. Viņš sievu, pat ja viņa būs tīrais eņģelis, tik un tā samals miltos, novedīs līdz neirozei vai slimnīcai.

Sociopāts nestāv psihopātam ne tuvu «Tikai tu vienīgā!»

Ja ļoti jūtīgs bērns bērnībā pārdzīvo spēcīgu stresu vai smagu zaudējumu, viņš var uzaudzēt sev neiedomājami biezas aizsargbruņas, lai nejustu sāpes un izdzīvotu. Un viņš izskatīties pēc klasiska psihopāta, cietsirdīga un ciniska, tāda, kas gatavs iet pāri līķiem uz mērķi. Taču patiesībā viņš spēj just līdzi un viņam ir sirdsapziņa.
Atšķirība starp psihopātu un sociopātu ir uzskatāmi redzama, ņemot par piemēru Hambertu Hambertu no Nabokova Lolitas un slepkavu Leonu no filmas
Leons. Rafinētais profesors Hamberts iemīlas divpadsmitgadīgajā Lolitā. Lai tiktu meitenei klāt, viņš apprec tās māti. Kad sieva aiziet bojā, Hamberts ar šantāžu un draudiem iegūst meiteni, samaitā viņu un pazudina savas baudas vārdā. Lolita maina partnerus un pēc tam aiziet bojā dzemdībās. Leons, nežēlīgs algotais slepkava un sociopāts, paglābj no izrēķināšanās pusaugu meiteni, tāpēc ka viņa tam atgādina par paša bērnību. Viņa dzīvo kopā ar Leonu un atzīstas tam mīlestībā. Viņš atbild ar pretmīlestību, taču izturas pret meiteni kā tēvs, kārdinājumam nepadodas, pieprasa, lai tad, ja ar viņu kaut kas notiktu, viņa iesakņotos dzīvē. Un iet bojā, glābjot meiteni. Viņa izpilda savu solījumu un atgriežas skolā. Sajūti atšķirību! Hamberts Lolitu izmantoja, Leons meiteni mīlēja. Viena aizgāja bojā, otra atgriezās dzīvē.
Ir ļoti viegli saprast, ko savā ceļā esi sastapusi. Ja vīrs tev piekasās un iekausta, bet pret citiem izturas pieklājīgi, viņš ir psihopāts. Ja ir nikns uz visu pasauli, bet tevi lutina un ceļ saulītē, viņš ir sociopāts.

Deviņas satraucošas pazīmes, kas raksturīgas psihopātam

1 Jau pirmajā randiņā viņš tev iestāsta, ka jums abiem ir milzum daudz kopīga, jums patīk vienas un tās pašas filmas, grāmatas un seriāli. Un pat garšo viens un tas pats ēdiens. Un tu no laimes esi septītajās debesīs.
2 Viņš pastāvīgi raksta tev īsziņas, atzīmē patīk pie visa, ko tu publicē sociālajos tīklos, visur grib būt kopā ar tevi un piepilda visu tavu dzīvi, neatstājot tajā vietu citiem cilvēkiem.
3 Viņš bieži saka: «Tu esi padarījusi mani laimīgu!» Toties nekad nepateiks: «Es gribētu padarīt laimīgu tevi.»
4 Viņš pārmet tev par tām jūtām, kuras pats ir izprovocējis. Piemēram, tavā klātbūtnē flirtē ar tavu draudzeni, bet pēc tam ir sašutis, ja tu kļūsti greizsirdīga.
5 Viņš iesaista tevi attiecībās ar savām bijušajām sievām un draudzenēm - viņam ir vajadzīga aizvien lielāka uzmanība un kaislības. Pierunā jūs sadraudzēties. Un tu jūti, ka neesi vienīgā viņa dzīvē.
6 Viņš nekad neatzīst, ka ir kļūdījies, jo viņam ir tik grandiozs pašvērtējums, ka viņš tam vienkārši nespēj noticēt. Un viegli dāļā skaistus solījumus: «Atgriezies, tagad mums viss būs citādi.»
7 Miers un klusums viņu kaitina. Viņam patīk aktivitāte, piedzīvojumi, kustība. Ceļojumos ar viņu ir vieglāk nekā mājās.
8 Viņu kaitina bērni, dzīvnieki, veci cilvēki, invalīdi, viesmīļi, kaķi un suņi - visas vājās, bezpalīdzīgās un no viņa atkarīgās būtnes. Viņš ciena spēku un lieliski saprot draudu valodu.
9 Viņu apvij dažādi dramatiski stāsti: partneri iegāzuši un ievainojuši tieši sirdī, slimajai mātei un māsai ir vajadzīgs atbalsts un nauda. Viņš melo bieži, viegli, daudzveidīgi, ar un bez iemesla. Tā ir viņa izklaide un veids, kā manipulēt ar citiem.

Ko palasīt: Hārvijs Kleklijs «Veselā saprāta maska», Roberts D. Heiers «Bez sirdsapziņas palikušie»
Grāmatas par psihopātiem: Patriks Zīskinds «Parfīms», Agata Kristi «Desmit mazi nēģerēni»