Jaungada svētku galvenā burvība slēpjas tajā, ka pieliekam punktu kārtējai nodaļai mūsu dzīves grāmatā, pāršķiram lapu un sapņaini sakām: «Cik labi būtu, ja varētu visu sākt no nulles...» Kālab sapņot - darīsim to!
Kāpēc jaunā gada plāni tik bieži sabrūk
Katru gadu no jauna mēs ticam, ka no 1. janvāra sāksies cita dzīve, kurā mēs vairs nestrīdēsimies ar vīru un neļausimies aizkaitinājumam pret mammu, iemācīsimies cept pīrādziņus, kļūsim labsirdīgākas, nopelnīsim naudu jaunai mašīnai, nopirksim gada abonementu uz sporta zāli un nometīsim 7 kilogramus. Pēc trim četrām nedēļām svētku eiforija pāriet, un tad mēs redzam - nekas mūsos nav mainījies, izņemot svaru: plus divi kilogrami… Nemanot piezogas pēcsvētku skumjas un splīns. Un mūsu dzīve pēc dažiem nožēlojamiem uzplaiksnījumiem «nekad vairs neēdīšu saldumus» garā atslīgst atpakaļ agrākajā gultnē - riebīgā, taču ierastā, tāpēc šķietami ērtā un drošā.
Zini, kur slēpjas mūsu kļūda? Mēs pārceļam jaunās dzīves sākumu uz janvāri, lai gan to vajadzētu sākt tūlīt pat, decembrī, kad mūsu dzīvē valda pilnīgs haoss, toties apkārt ir daudz enerģijas, visi kaut kur skrien un kaut ko trakoti grib. Pirmssvētku kņadas periodā smadzenes jau ir noskaņotas uz to, ka viss tūlīt sagriezīsies kājām gaisā, tāpēc mierīgi pieņem izmaiņas, kas pēc mēneša tajās (tātad arī tevī) izraisīs ārkārtīgu protestu. Joga tā vietā, lai pasēdētu kafejnīcā, skarbs nē nevērīgam mīļākajam un ciešs miegs tā vietā, lai satiktos ar viņu, - decembrī tas ir normāli. Bet janvārī ilgstošo svētku nogurdinātais organisms dažkārt saniķojas un noraida visas pārmaiņas.
Decembrī lieliski iedarbojas rituāli - pirmssvētku laiks ir piepildīts ar mistiku, kas sakņojas fizioloģiskā tieksmē pēc pārmaiņām ziemas saulgriežu laikā. Apziņa ir noskaņojusies uz brīnumiem. Negaidi pirmdienu vai 1. janvāri - sāc tūlīt pat!
Ko nozīmē sākt no nulles
Tas nenozīmē reducēt visu iepriekšējo dzīvi līdz nullei, likvidējot agrākos sasniegumus. Ko tādu vienkārši nav iespējams izdarīt kaut vai tāpēc, ka agrāko gadu pieredze kopā ar mūsu spējām un personības iezīmēm paliek ar mums vienmēr un kļūst par jaunās dzīves fundamentu. Mēs mainām soft - programmas, saskaņā ar kurām dzīvojam. Dzelži mums vēl noderēs.
Kad sākšana no nulles ir noderīga
Visbiežāk mēs to izmantojam 3 situācijās.
• Pirmā - ilgstoša ķibeļu virkne: tehnika lūst, caurules tek, nelieli panākumi tiek gūti ar milzīgām pūlēm, neveicas pat sīkumos.
• Otrā - ir apnicis atkārtot savas kļūdas un kāpt uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, izvēlēties nepiemērotus vīriešus, uzticēties nepareizajiem cilvēkiem, ķerties pie nepadarāma darba, palaist garām lieliskas izdevības.
• Trešā - tu esi pārdzīvojusi zau-
dējumu, šķiršanos, kaut ko smagu un mokošu, kas neļauj tev virzīties uz priekšu.
Pirmais solis
Izmet apnikušo - to, kas tev traucē
Vēlā vakarā paņem papīra lapu un pildspalvu. Iededz sveces vai galda lampu, lai atrastos gaismas lokā, un koncentrējies uz savu iekšējo, nevis ārējo pasauli. Un pieraksti to, no kā esi iecerējusi atbrīvoties šajā gadā. Tās var būt rakstura īpašības, piemēram, nesavaldīgums vai kautrīgums. Vai skaudība pret māsu, totālas neveiksmes vai slikti apmaksāts darbs un šaurs dzīvoklis. Iespējams, sarakstā nokļūs attiecības ar kādu; jāveido jaunas. Iespējams, tajā nonāks cilvēki; pēc nolīdzināšanas līdz nullēm viņi vairs nespēs ietekmēt tavu dzīvi.
Pēc tam ar sarakstu rokā apstaigā dzīvokli. Tavs uzdevums ir atrast tos priekšmetus, kas iemieso nevajadzīgo. Uzticies intuīcijai un nedomā par loģiku. Aizvainojums pret mammu pārvēršas par roku krēma tūbiņu. Liekais svars - par pannu. Neveiksmes - par pagarinātāju, kas stiepjas no rozetes līdz datoram. Sliktais priekšnieks izrādās vēderaina suvenīrdievība no Ķīnas. Ņem katru priekšmetu, izsvītro to no saraksta un liec atkritumu maisā. Uzreiz, kamēr nav kļuvis žēl, aiznes savas problēmas un nelaimes uz atkritumu konteineru. Un nevis kādam atdod vai pārdod - tad saikne ar tām saglabāsies. Pārsvītroto sarakstu pēc dienas izlasi vēl pēdējo reizi un sadedzini. Un izkaisi pelnus pa logu - atbrīvojies pat no tiem.
Otrais solis
Strādā ar pagātni
Katram cilvēkam ir savas smagās atmiņas, kas viņu nomāc un traucē virzīties uz priekšu. Pārvērst atmiņas par noderīgu pieredzi un noņemt tām emocionālo spriedzi palīdzēs pagātnes pārrakstīšanas metodika.
Izvēlies nomācošas atmiņas. Un patīkamā atmosfērā, ar tasi kapučīno un kūkām, skanot možai mūzikai, piemēram, kantri vai svinga melodijām, pārraksti pagātnes notikumus tā, lai nonāktu tajā pašā punktā, kurā atrodies tagad, tikai bez dramatisma un ciešanām. Vislabāk izdomāt vairākus uzlaboto atmiņu variantus. Pieņemsim, tevi nomoka atmiņas par to, kā mīļotais vīrs aizgāja pie tavas draudzenes. Pirmais notikumu attīstības variants - tu pati viņu pameti, jo tev bija apnikušas jūsu skandalozās attiecības. Otrais variants - tu iepazinies ar seksīgu skaistuli, piekrāpi vīru, viņš to uzzināja un izšķīrās. Trešais variants- vīrs aizgāja, taču gribēja atgriezties, bet tu viņam neļāvi, jo kam gan tev vajadzīgs tik neuzticams cilvēks. Piezīmju grāmatiņu ar šiem ierakstiem turi rak-stāmgalda atvilktnē un, tiklīdz sagribas skumt, palasi un nomierinies, bet vajadzības gadījumā papildini ar jauniem variantiem.
Šādas pagātnes nolīdzināšanas būtība slēpjas vistīrākajā fizioloģijā. Izrādās, katru reizi, kad izceļam atmiņas no sava prāta dzīlēm, mēs tās pārrakstām no jauna un ievietojam glabātavā pārrak-stītu kopiju. Jo drūmākā noskaņojumā gremdēsies savā pagātnē, jo smagāka tā kļūs. Jo šie nodomi būs gaišāki un jautrāki (sveiks, kapučīno un patīkama mūzika!), jo vieglāka kļūs pagātne.
Trešais solis
Maini nākotni
Līdz Jaungadam pabeidz to, kas ir tavos spēkos, un atsakies no tā, ko nepagūsti vai nevari izdarīt. Nepabeigtas darīšanas un neizpildīti solījumi atņem milzum daudz enerģijas. Tie ir melnie caurumi, caur kuriem aizmūk tava nākotne. Vecu, jau neaktuālu astīšu dēļ nākas atteikties no jauniem un izdevīgiem projektiem. Tu domā: «Kā lai ķeros pie kaut kā jauna, kamēr vecais vēl nav izdarīts?» - un palaid garām izdevības un dzīvi.
Saņemies drosmi, piezvani vai uzraksti un atsakies pabeigt iesākto vai apsolīto, piemēram, «es trešdien nebūšu», «es nesagatavošu šo projektu». Pieliec punktu. Piepeši izjūti neiedomājamu vieglumu. Un izdari atlikušo ātri un bez ietiepīga perfekcionisma, iekļaujoties termiņā.
Ceturtais solis
Atklāj sev ceļu uz radošumu
Katru dienu, sākot no šodienas, piecas līdz desmit minūtes pateicies kādam par to labo, kas tev ir. Pateicies Dievam, visumam, liktenim, vīram, vecākiem, bērniem, dabai, kaimiņiem, un vajadzīgā sajūta - gaišums, pacilātība - noteikti ieslēgsies.
Lai pateikšanās dzīvei kļūst par paradumu. Tā atbrīvo no trauksmes, iedvesmo un uzceļ tiltiņu starp mūsu pasauli un to telpu, kurā mīt radošas idejas un veiksme.
Piektais solis
Ģenerāltīrīšana
Izvētī skapju, kumožu un rakstāmgaldu saturu. Likvidē nevajadzīgos krājumus bez fanātisma, piemēram, iztukšojot pa vienai atvilktnei dienā. Paņem rokās katru priekšmetu un uzdod sev jautājumu: «Kam man tas ir vajadzīgs?» Meklē sakarīgu atbildi un nemeties nostalģijas atvarā: «Šo gliemežvāku mēs ar vīru atvedām no Ēģiptes, kad mums bija medusmēnesis. Tāpēc tam te jābūt - lai atgādina, ka man toreiz bija labi.» Nu nav tam tur jābūt! Atmiņas glabājas galvā, nevis priekšmetos.
Tīrīšanas laikā tu nevis vienkārši šķiries no pagātnes, bet arī sakārto tagadni. Tā ir savdabīga vērtību pārvērtēšana- tu paņem rokās grāmatu vai vecu teātra biļeti un prāto, kas tev bijis svarīgs agrāk, kas ir nozīmīgs tagad, kāpēc tu pieķeries atmiņām, kas sagādā ne tikai prieku, bet arī sāpes.
Un vēl. Mantas, kuras mēs glabājam katram gadījumam (ja nu zaudēšu svaru, ja nu nebūs naudas, ja nu atkal atgriezīsies modē), vajag izmest vai kādam atdāvināt. Ir svarīgi pieņemt tagadējo sevi, nevis vakarējo. Ja zaudēsi svaru, nopirksi sev ko jaunu. Modernu. Ja neizmetīsi, atpaliksi no dzīves un būsi pastāvīgā trauksmes stāvoklī.
Sestais solis
Sašķobi iesīkstējušus balstus
Mums ir paradumi, kas jau kļuvuši par mūsu personības daļu. Piemēram, lietot vienu un to pašu zobu pastu, iegriezties vienos un tajos pašos veikalos, apciemot radus noteiktās dienās. Atsakoties no tamlīdzīga paraduma, mēs sajutīsim zināmu diskomfortu, bet pēc tam vakuums aizpildīsies ar kaut ko citu.
Ja tu atteiksies no trim līdz pieciem paradumiem un noturēsies jaunajā statusā mēnesi, tava dzīve mainīsies. Tu parasti dzer rīta kafiju mājās? Nu tad nomaini to pret tēju - zaļo vai melno. Tagad tev jāizvēlas šķirne, kaut kā jāpagatavo, jāuzlej… Vai varbūt tu sagribēsi dzert kafiju no kartona glāzītes pa ceļam uz darbu? Vai pasūtīsi kafijas tasīti kafejnīcā? Skat, cik daudz iespēju un cik daudz visa kā jauna, bet tu esi upurējusi tikai vienu paradumu!
Septītais solis
Virzies pretī galvenajam
Izvirzi sev jaunus mērķus. Domā par to, ko tev gribas, izvēlies interesanto, svarīgo un reāli sasniedzamo. Tas var izrādīties jauns darbs vai doktora grāds, franču valoda, deja vai glezniecība. Ja nevēlies vispār neko un nekas nešķiet pievilcīgs, ķeries pie veselības - tā noderēs vienmēr.
Lai sasniegtu mērķi, tev nepieciešami skolotāji. Uzmanīgi palūkojies apkārt! Par skolotāju var kļūt cilvēks, kurš sasniedzis panākumus tevis izraudzītajā jomā. Vai grāmata - parasti nevis viena, bet vismaz desmit. Mēs ļoti bieži palaižam garām skolotāja aspektu, nenovērtējam to un tieši tāpēc arī nesasniedzam mērķi- jo nav jau, kam līdzināties, nav, no kā mācīties. Bez skolotāja vēlams ir arī gudrs sarunbiedrs - tāds, ar kuru var apspriest savu virzīšanos pretī mērķim. Tā radīsies jaunas idejas un tiks noslīpētas vecās. Sarunbiedru izvēlies tālāku paziņu lokā, nevis starp radiem vai tuvākajiem draugiem, lai viņa personiskās intereses un viedoklis par tevi neietekmētu sarunas rezultātu.
Obligātais minimums - tas, kas veidos dabisko fizioloģisko bāzi sākšanai no nulles.
• Naktsmiegs - ne mazāk par sešām stundām un ne vairāk par deviņām, lai pagūtu atjaunoties un tajā pašā laikā nesaražotu pārāk daudz aktivitāti bremzējošo neirohormonu.
• Gards ēdiens - ēd, kad esi izsalkusi, un tādu ēdienu, lai domas par to izraisītu prieku, nevis skumjas: «Atkal tās zaļās lapas ar etiķi!» Ēšana ir ne vien enerģijas, bet arī laba noskaņojuma avots.
• Pastaigas. Staigāšana kājām mūsu apstākļos ir vispieejamākais meditācijas veids. Tā nomierina un izvēdina smadzenes - apskaidro prātu.