Katrai dienai ir cita krāsa un smarža - te līst lietus, te spīd saule, te atkal līst un atkal spīd saule. No lielās nepastāvības un skaistuma, no smaržām, kas virmo gaisā, reibst galva. Pavasaris modina rosību. Ko īsti pavasarī ēst, kā vislabāk izmantot dabas sniegtās bagātības? Varbūt tieši tagad ir pienācis laiks saņemties un kaut ko mainīt ēšanas paradumos? Raudzīties vieglāk. Rotaļīgāk. Jo viss vienkāršais, kā zināms un kā izrādās, ir ģeniāls. Un doties saulītē. Par to visu - saruna ar veģetārā uztura skolas Vegus vadītāju Ditu Lasi.

Atceros, pirms pāris gadiem agrā pavasarī devos uz mežu, kur saplūcu zaķkāpostus. Kurš gan tos nezina - zaļus, sulīgus augus, pēc garšas skābenus, pēc izskata līdzīgus āboliņa lapiņām? Ieliku maisiņā un atvedu mājās, pārbēru salātiem, un mani ciemiņi, ieskaitot bērnus, bija sajūsmā. Sekoja arī pasaka par zaķi, kurš devās uz Rīgu un nopirka sev kāpostu sēklas. Tādas dīvainas sēklas... Bērni sēdēja, klausījās un kāri ēda salātus. Pateicoties zaķkāpostiem, šis vakars izvērtās citādāks nekā pārējie. Tas bija vareni izdevies!
Protams! Kad dīgst nezāles, plaukst lapas, šķiļas koku pumpuri, aug jaunie dzinumi, tas viss, bez šaubām, jāiekļauj uzturā. Nevajag jau kilogramiem, pietiks ar 1-2 lapiņām vai pumpuriņiem. Vācot augus, noteikti jāuzmanās, lai nepaņemtu kaut ko indīgu. Jārīkojas tāpat kā ar sēnēm, proti, ņem tikai tajā gadījumā, ja par 120% esi pārliecināta, ka augs ir tieši tas - īstais. Augiem bieži mēdz būt dubultnieki, kas augšanas sākuma stadijā ir ļoti līdzīgi, tāpēc pastāv iespēja noplūkt neīsto jeb neēdamo. Piemēram, tīruma kosa un pļavas kosa pēc izskata ir līdzīgas, taču tīruma kosu var ēst, bet pļavas - nē. Ja ir zināms, ka konkrētajā vietā augs ir atrodams gadu no gada, to var plūkt un droši izmantot.
Pavasarī var ēst arī nezāles, visu, kas ir izdīdzis ar pilnu dzīvības spēku. Tās ir pašas pirmās lapiņas - līdz četrām lapiņām. Nevajadzētu ņemt augu, kas jau ir izaudzis, jo tad tā lapās izstrādājas indes, kas aizsargā no kukaiņiem un bojāšanās. Protams, ja tu šādu augu sasmalcināsi un pievienosi salātiem, nekas traģisks nenotiks, taču var rasties izsitumi, sāpēt vēders. Tāpēc labāk ēst tikai jaunās, gaišās, mīkstās lapiņas, kas ir īsts dzīvības eliksīrs! Un jāēd visu vasaru. Piemēram, virzu - cukursalda un tik garšīga! Arī liepām un kļavām pumpuri un pirmās lapiņas ir ļoti garšīgas. Un zaļumi jāievāc nevis pilsētas centrā, bet, teiksim, omas sakņu dārzā. Es dzīvoju meža vidū un saldo, smaržīgo virzu, balandas, nātres saplūcu puķu dobēs, kur dīgst tulpes un narcises un kur pārmērīga ravēšana nav topā.

Pienenes ir vienas no populārākajām savvaļas zālēm pasaulē. To lapas un dzeltenos ziedus izmanto pavāri ASV, Japānā un, protams, Eiropā.
Nātri dēvē par nezāļu karalieni. Nātrēs ir C vitamīns, A vitamīns, dzelzs, kalcijs, kālijs un magnijs.
Virzai ir svaiga un maiga garša, uzturvērtību ziņā tā ir daudz pārāka par salātiem podiņos.

Un kā nezāles pagatavot?
Tās var pievienot salātiem, gatavot kokteiļus. Ja cilvēks šaubās, vai viņam šīs nezāles ies pie dūšas (piemēram, nātres blanšējot pārvēršas par neizteiksmīgām zaļām lupatiņām), tad var gatavot pesto, izmantojot visas klasiskās sastāvdaļas un riekstus - parasti ciedru; ja nav, jebkādus citus. Vēl pievieno olīveļļu un ķiplokus vai lakšus, bet, ja ķiploki negaršo, - citas garšvielas un jebkādus zaļumus.

Pēdējā laikā ļoti populāri ir blendētie pavasara dzērieni, arī zaļie kokteiļi, kuros tiek izmantoti savvaļas augi, pumpuri, nezāles. Taču dažkārt cilvēkiem no tiem rodas gremošanas traucējumi.
Rietumniekiem nav mēra izjūtas, viņi domā - ja kaut kas ir veselīgi, tas ir jāēd tonnām. Vieglāk šo problēmu izprast, ja aplūkojam gulēšanas režīmu. Miegs ir nepieciešams, bez gulēšanas cilvēks nav gluži pie pilna prāta. Bet vai tas nozīmē - jo ilgāk gulēsim, jo veselāki būsim?
Ja cilvēks visu ziemu ir ēdis tikai kartupeļus un karbonādi, tad, protams, izdzerot šādu kokteili, viņš nepavisam nejutīsies labi. Pārejai jābūt mērenai. Lai kokteiļa pamatā ir salda sula - burkānu, ķirbju, biešu. Tai pievieno kādas piecas zaļo augu lapiņas, lai ķermenis saka: ā, mani baros ar kaut ko zaļu! Vairāk var izmantot spinātus, jo tie ir maigi, bet stiprās, rūgtās nezāles pievieno tikai mazliet.
Ja sablendē tikai zaļumus, nav nekāds brīnums, ka kļūst nelabi. Pamatā ņem produktu, kas tev garšo. Ja garšo āboli, ņem ābolu, ja garšo banāni vai bumbieri, izvēlies tos, ja garšo ananass - arī labi. Viss der! Bāzei jābūt saldai, lai zaļie augi tikai izrotā kokteiļa garšu. Tad pakāpeniski var sākt gatavot zaļos kokteiļus, kur augļi jau tiek pievienoti tikai mazliet, tā teikt - joka pēc. Tomēr nav jāizdzer uzreiz četri kokteiļi! Zaļumi jālieto optimālās devās, regulāri un pakāpeniski palielinot to daudzumu, apmēram 2-3 nedēļas vai mēnesi. Uzturs jāmaina pakāpeniski, lai nav pārāk daudz laika jāpavada labierīcībās. Nevar būt veselīgs tas, no kā ir nelabi, kas negaršo un rada veselības problēmas.

Ja rodas vēlēšanās pāris dienu nedēļā gatavot veģetāru ēdienu, kā to darīt pareizi, lai laulātais draugs un bērni nesūkstās, ka, piemēram, zupā nav gaļas, tā nav garšīga un tādu labāk vairs negatavot?
Pirmkārt, jāizmanto produkti, kas garšo visiem. Var pievienot pupiņas vai tofu - sieru, kas ražots no sojas pupiņām, ir ļoti labs, olbaltumvielām bagāts un aizstāj gaļu -, lai zupas ēdēji iegūtu sāta sajūtu. Otrkārt, dārzeņus nevajag vārīt lielā šķidruma daudzumā un pārvārīt. Dārzeņi var būt arī kraukšķīgi, tos var sautēt savā sulā no pāris līdz apmēram 8 minūtēm. Pārvārīti kāposti smird, spināti kļūst glumi, cukīni - neēdami. Un nevajag īpaši uzsvērt, ka pusdienās būs veģetārs ēdiens. Pusdienās būs pupiņu zupa ar dārzeņiem - un viss. Nevajag virtuvē pārstrādāties, šmorēt četras stundas. Pagatavojam vienkāršu, veselīgu ēdienu un ejam ārā svaigā gaisā, saulītē!

Visēdājs piepeši nolemj vairs neēst gaļu, zivis un arī jūras veltes. Kādiem produktiem pievērst lielāku uzmanību, lai ēdienkarte būtu daudzveidīga un sabalansēta?
Cilvēki bieži vien ēdienu asociē tikai ar gaļu, bet tie ir tikai divi produkti, kas tiek izņemti no ēdienkartes, proti, gaļa un zivis, ieskaitot jūras veltes. Viss pārējais taču paliek! Kādā kafejnīcā, kur mēdzu iegriezties, man teica: «Jā, atceros, jums bez nekā…» Ko nozīmē - bez nekā? Lietojam visus piena produktus, pākšaugus, graudaugus, riekstus, sēklas. Mainās vienīgi gatavošanas veids. Ja pamatēdiens ir gaļa un viss pārējais uz šķīvja ir piedevas, cilvēks nevelta daudz laika piedevu sagatavošanai. Ja gaļas nav, viss pārējais jāgatavo rūpīgāk, jāpanāk, lai ēdiena garša būtu izteiksmīga. Tās garšvielas, kas bija pie gaļas, it kā jāpārceļ pie kartupeļiem un salātiem.
Šķīvī pusei jābūt dārzeņiem - vienalga, vai tā ir zupa, salāti, sautējums. Ceturtā daļa ir graudaugi, makaroni, auzu pārslas, maize - viss, ko latvieši labprāt ēd. Pārējais - olas, piena produkti, pākšaugi, rieksti, sēklas. Jāpievērš uzmanība taukvielām - tām arī jābūt daudzveidīgām. Olīveļļa ir ļoti laba, bet jālieto arī rapšu, saulespuķu sēklu, ķirbju un citas eļļas. Mazliet piesātināto tauku - sviests, kokosriekstu eļļa, kakao sviests. Tā kā gaļas produktos ir slēptie tauki, parasti tiek gatavots tā, lai kartupeļi un salāti būtu pēc iespējas liesāki. Savukārt veģetārajā uzturā jārūpējas, lai tauki ir ēdienā, lai tie būtu tur redzami. Pilnvērtīgs un veselīgs uzturs ir daudzveidīgs uzturs.

Latvijā veģetārisms ir pazīstams kopš 19. gadsimta, kad populāras kļuva fiziskās aktivitātes, peldēšanās, sauļošanās un apziņa par veselīgu dzīvesveidu, ētisko mācību atziņas. Veģetāriešu biedrība Rīgā dibināta 1927. gadā.

Vai taisnība, ka, izvēloties veģetāru uzturu, var ietaupīt naudu ģimenes budžetā?
Jā, ir taisnība. Veselīgs uzturs vienmēr maksā dārgāk, bet, salīdzinot vienādi veselīgu visēdāju uzturu un veģetāro, veģetārais ir lētāks. Sarežģītāks varētu būt ziemas periods. Valsts subsidē dzīvnieku izcelsmes produktus, tāpēc ir paradokss, ka karbonādi var iegādāties par trim eiro, bet brokoļi maksā četrus eiro. Protams, var izvēlēties arī dārgus veģetāros produktus - artišokus, saulē kaltētus tomātus, riekstus - rītā, vakarā un pusdienās. Ja pārtika tiek lietota saprātīgi un ja vēl arī ir iespēja pašam izaudzēt dārzeņus, augļus, ogas, zaļumus, tad veģetārais uzturs patiešām nav dārgs. Protams, ja, gatavojot veģetāros ēdienus, tiek izmantoti dažādi gaļas aizvietotāji un cilvēks arī īsti neprot neko bez gaļas pagatavot, tas var sadārdzināt maltītes. Viss atkarīgs no tā, kā tiek organizēts ēdiena gatavošanas process. Ja proti pagatavot makaronus un mērci bez gaļas, tad uzturam ir jākļūst lētākam.

Pavasarī ēdam nezāles, jaunās lapiņas un pumpurus vitamīnu lādiņam. Ja ir vēlēšanās, ēdam veģetārus produktus. Kā vēl varētu aizdzīt ziemas gurdenumu un atgūt enerģiju, optimismu, prieku?
Daba pati visu izdara un palīdz. Naktis kļūst īsākas, dienas - garākas, saules ir vairāk. Tik vien tā darba kā iziet ārā un pasēdēt saulītē, pastaigāties. Iesim ārā no istabas, salasīsim visu to, ko daba tik dāsni mums dod! Klāt neviens nenesīs. Daba mostas un modina arī mūs. Ir taču sen pierādīts, ka gaismas ietekmē rodas D vitamīns, kas cilvēkam tik ļoti nepieciešams, jo rada labu garastāvokli. Mums noteikti trūkst šī vitamīna, jo patiesībā ziema ilgst pat pusgadu. Tāpēc - ejam svaigā gaisā un līksmojam par saulīti!
Darbīgumu palīdz atjaunot arī masāžas, kas uzlabo asinsriti. Labsajūtu palielina pirts procedūras. Svarīgi ir regulāri vēdināt telpas, jo svaigs gaiss uzmundrina. Un, protams, miegs. Nevis paēdis cilvēks ir laimīgs, bet gan izgulējies! Pamēģini izpētīt, cikos tev gribas doties gulēt, cikos reāli sāk nākt miegs un cik stundu vajag, lai tu justos izgulējusies, atpūtusies un laimīga. Patiesībā šis laiks katram ir individuāls, tās var būt četras, sešas, astoņas vai deviņas stundas. Es pēdējos piecus gadus guļu tā, kā es to vēlos, un tās ir tieši deviņas stundas. Pirms tam gulēju tā, kā tas bija nepieciešams visai pasaulei, 40 gadus cēlos pirms septiņiem un tad staigāju pilnīgā nemaņā. Kā var justies cilvēks, kurš gandrīz nekad nav izgulējies? Nekas tā neuzlabo dzīves kvalitāti kā pilnvērtīgs miegs. Citas enerģijas!

Mūsdienās cilvēki miegā pavada vidēji par 20% mazāk laika nekā 19. gadsimtā.
Miegainība ir cēlonis 20% ceļu satiksmes negadījumu.
Vissaldākais un veselīgākais miegs ir pāris stundu pirms pusnakts.

Vēl vajag dzert bērzu sulu. Nesen Facebook izlasīju, ka Eiropā, ieskaitot Franciju, tā kļuvusi par modes lietu. Parīzē bērzu sula maksā 16 eiro litrā, un parīzietes to lieto pa ēdamkarotei dienā. Tur cilvēki bērzu sulu lieto kā zāles, kamēr mums ir dota iespēja to dzert litriem. Bet mēs sakām: daba atmodini mūs! Lūdzu - 16 eiro litrā... Mosties! Pie mums bērzi ir uz katra soļa - ņem un izmanto to, ko sniedz Latvijas daba! Citur tā ir milzu bagātība. Bet mēs nenovērtējam. Esam slinki. Redz, kur pienenes izdīgušas, bet slinkums pieliekties. Fui, kāds šogad pavasaris!
Latvijā visa ir pietiekami, atliek tikai rosīties un paņemt. Es uzskatu, ka tieši ziema Latvijā ir vitamīniem visbagātākā sezona. Viss Latvijas superfūds ir izmantojams ziemā - pīlādži, dzērvenes, aronijas, smiltsērkšķi, ziedputekšņi, medus, pilngraudi, selerijas, pupas, bietes, kāposti. Tik garšīgi! Kādu vitamīnu mums trūkst?
Un tāda daudzveidība! Ja nepatīk sarkanās bietes, ēd baltās, dzeltenās. Bet nē, latvietis sēž pie kartupeļiem ar karbonādi un raud par nogurumu. Un pat lielveikalā eksotisku augli nenopērk, jo, redz, neprot pagatavot…
Vēl viens piemērs. Vācijā topinambūri tiek pārstrādāti tabletēs un pulverīšos, cilvēki tos lieto kā zāles veselības uzlabošanai. Mēs topinambūrus varam nopirkt par pieciem eiro visu gadu, arī ziemā varam tos ēst svaigus. Tik garšīgi, tik labi, turklāt īsts brīnumlīdzeklis tautas medicīnā - to izmanto vairāk nekā 20 slimību ārstēšanā.
Jā, daudzi pārtikas produkti var arī negaršot, bet garšas sajūta mainās. Ja visu ziemu esi ēdusi kotletes, bet tagad samal zaļas lapas un gaidi, ka garšos… Nu negaršos! Ja tu organismam dod tikai savu konservatīvo ēdienu, tas neko nevar paprasīt, jo nemaz nezina, ka eksistē arī kaut kas cits. Bet ja tu dod pagaršot to un šito, organisms pats pateiks priekšā: kaut kādu tādu garšiņu gribu, dod! Jo organisms zina, kā tam trūkst, bet paprasīt var tikai to, ko pazīst. Vakar mums ar meitu sagribējās skābus kāpostus. Īsts superēdiens! Arī skābēti gurķi - nevis marinēti, bet tieši skābēti, fermentēti. Vasarā un rudenī, veidojot krājumus, atcerieties, ka tieši ziemā pilnām mutēm jāēd viss veselīgais.

Redz, kā, gribēju uzzināt, ko ēst pavasarī, bet izrādās, ka visbagātākā vitamīniem ir ziema. Pārsteigums!
Tieši tā. Pats nabadzīgākais mēnesis ir jūnijs, kad iepriekšējās ražas vairs nav, bet nākamā vēl nav izaugusi. Tās ir tikai kādas trīs četras nedēļas. Lūk, šajā periodā var izmantot iespēju un lielveikalos iegādāties un pagaršot visu, kas nav vēl nobaudīts. Globalizācijas laikmetā ir arī šāds variants.

Ditas Lases receptes

Diedzētu griķu putra
• Zaļie griķi (50 g vienam cilvēkam)
• Ūdens
• Sāls
Griķus noskalo, izmērcē 4-5 stundas, vēlreiz noskalo, izklāj vienā kārtā uz šķīvja. 1-2 dienu laikā griķi sadīgs; reizi dienā tos vajag noskalot un tad atkal tāpat izklāt uz šķīvja. Kad griķi sadīguši, liec tos vārīties lielā ūdens daudzumā (3-4 reizes vairāk nekā pašu griķu), vāri 10-15 minūtes, līdz mīksti. Ūdeni nolej, griķiem pēc garšas pievieno sāli.

Nezāļu un lakšu pesto
• Buntīte lakšu
• Buntīte nezāļu: virzas, nātres, balandas, gārsa, pienenes u. c.
• Citronu sula
• 1 ēd. k. tahini (sezama sēklu pasta)
• 2 ēd. k. extra virgin olīveļļas
• Šķipsniņa sāls un cukura
Visas sastāvdaļas saberz piestā vai sablendē. Citronu sulu pievieno pēc garšas - ja daudz rūgto nezāļu, teiksim, pieneņu, tad vajadzēs vairāk, ja vairāk saldo, kā virza, tad pavisam nedaudz.

Pavasara kokteilis
• Apmēram 1 l Ieskābētas bērzu vai kļavu sulas
• Salātu galviņa
• Maza buntīte pētersīļu
• Maza buntīte piparmētru
• 1 kastīte mikrozaļumu (saulespuķes, redīsi, kressalāti u. tml.)
• 1 cm svaiga ingvera
• Rīvēta laima miziņa
Salātiem noplūc lapas, noskalo, no-krati lieko ūdeni, tāpat rīkojies ar pētersīļiem un piparmētru. Liec blenderī, piegriez klāt mikrozaļumus, pieliec sarīvētu ingveru un laima miziņu. Visu sablendē. Skābumu, ja nepieciešams, pieregulē ar laima sulu. Ja neesi radusi pie zaļajiem kokteiļiem, pievieno kādu saldu augli - bumbieri, mango, banānu u. tml.