Dzīve, kuru mēs zaudējam
Vienīgā realitāte ir tas, kas notiek ar mums šajā sekundē. Pagātnes vairs nav, nākotnes vēl nav. Tikai tagadne - smalkā robeža starp bija un būs - vienmēr ir kopā ar mums. Cilvēki lielāko daļu savas dzīves pavada, pārdzīvojot par to, kas bijis, vai gaida un baidās no tā, kas būs. Viņi neizmanto pašreizējo mirkli un neievēro to.
Šo cilvēku lielākā nelaime - ka viņu nav nekur. Un dzīves viņiem arī nav. Pat ja viņi kaut ko dara, tad paši nav klāt. Cilvēks iet uz darbu cauri parkam. Ir pavasaris, kokos parādījies pirmais zaļums, putni dzied. Bet viņa te nav. Viņš sapņo par nākotni - cik labi būtu uzcelt māju ārpus pilsētas, sagaidīt pavasari tur, ierīkot mauriņu, izbraukt uz darbu septiņos no rīta. Tikai naudu tādai mājiņai viņam nemūžam nesapelnīt - jo viņš neiegulda sevi tagadnē.
Radīt kaut ko nākotnē vai pagātnē ir neiespējami. Tu darbojies tikai tagadnē. Tagad tu iemīlies, apprecies, radi bērnus. Jo vairāk tu koncentrējies uz tagadni, jo efektīvāka ir tava reālā dzīve. Jo vairāk enerģijas tu tajā ieguldi, jo tā ir veiksmīgāka un interesantāka. Un jo labāka nākotne tevi sagaida.
Cilvēks brauca automašīnā, aizsapņojās un iekļuva avārijā. Tas ir nepārkāpjams likums - tiklīdz jūs atslēdzaties no realitātes un zaudējat kontroli pār situāciju, uzreiz notiek katastrofa. Uz ceļa vai dzīvē.
Kāpēc mēs bēgam no tagadnes
Divu iemeslu dēļ. Pirmais - realitāte mums ne vienmēr ir patīkama, sadursmes ar to ir sāpīgas. Ir grūti akceptēt to, ka tievai sievietei apprecēties ir vieglāk nekā resnai, ka šis vīrietis tevi nemīl un nekad tevi neprecēs, ka pasaulē ir daudz cilvēku, kuri ir talantīgāki un gudrāki par tevi. Otrais - tagadnē ir jārīkojas, turklāt pārdomāti un apzināti, ņemot vērā realitāti. Bet tas ir grūti.
Gandrīz vienmēr vieglāk ir dzīvot ilūzijās. Tomēr bonusi, ko piedāvā dzīve šeit un tagad, ir bezgalīgi lieli. Tikai tāda dzīve spēj mainīt apziņu un karmu, izšķirt, kas un kādi notikumi ar tevi atgadīsies.
Un kāpēc ir kaitīgi dzīvot nākotnē
Nepārtrauktās fantāzijas par to, ko mums gribētos, kāda notikuma gaidīšana, bailes no tā, kas var notikt (slimība, zaudējums, nepatīkama saruna, darba zaudēšana), mums atņem ļoti daudz spēku. Tā tikai liekas, ka sapņot un domāt ir viegli. Patiesībā sapņu piļu celšanai vai centieniem domās izvairīties no tā, kā nav un droši vien nebūs, tiek tērēts milzum daudz enerģijas. Un darīšanai tās vairs nepietiek. Iedomās rīkošanās ir bijusi tik aktīva, ka dzīvē tu vairs nevari izkustēt no vietas.
Dzīve paiet garām, nekas no izsapņotā nepiepildās, paliek viena vienīga vilšanās. Cilvēks cieš, slimo un nomirst kā Oblomovs - labsirdīgs, taču dziļi nelaimīgs.
Mīts par vēlmju spēku
Tagad daudz runā par vēlmju spēku, sak, vajag to vizualizēt un raidīt Visumā, lai tas dāvātu vēlamo. Runā, ka Visumā esot viss. Un tā ir tiesa. Tikai Visumam mēs esam dziļi pie kājas, un tas mums neko nedos. Piedodiet, ja esmu kādu ar šo patiesību traumējis. Tomēr labāk to zināt - lai cik spēcīgi tu kaut ko vēlēsies un pat iztēlosies visos sīkumos, tu pie tā netiksi.
Sakiet, vai pasaulē ir kaut viens cilvēks, kurš vēlētos būt slims, nelaimīgs, vecs, nabadzīgs un agri nomirt? Nav. Visi kvēli alkst būt jauni, skaisti un veseli, dzīvot ilgi. Taču pasaulē ir papilnam nabadzīgu, nelaimīgu un ļoti slimu cilvēku. Kāpēc? Visas sievietes grib apprecēties ar princi. Naktī pamodini vientuļu sievieti, pajautā, vai gribi princi, un viņa atkliegs: «Kāda jēga vaicāt, muļķi, dod viņu šurp - labi mudīgi!» Lūk, cik stipri viņa alkst pēc skaista, gudra un bagāta precinieka. Vai kaut viena no šīm kaislīgajām sapņotājām ir apprecējusies ar princi? Nē. Kāpēc?
Tāpēc, ka ar gribēšanu vien nepietiek! Kaut vai simtreiz atkārto vārdu halva, mutē no tā saldāks nekļūs. Ja tavas vēlmes neiet rokrokā ar mērķtiecīgu rīcību šeit un tagad, neko tu nedabūsi. Nekāda prinča nebūs. Un pat ugunsdzēsēja nebūs. Tomēr ne visas to saprot, tērē enerģiju fantāzijām, un tās ir tik skaistas, ka pēc tam uz reālu vīrieti riebjas skatīties. Un sieviete turpina sēdēt, gribēt un gaidīt.
Nevajag dzīvot nākotnē - tās nav. Vajag rīkoties, strādāt, mīlēt un izdzīvot katru savas īstās dzīves minūti tieši tagad. Citas dzīves nebūs.
Mūsu sapņu melnais caurums
Sapņot un fantazēt - tas nozīmē nevis dzīvot, bet gan tērēt dzīvi. Kad tu savā iztēlē veido tēlus grāmatai, lekcijai vai rakstam, tad apzināti strādā garīgajā sfērā šeit un tagad. Pēc tam darbs pārvietojas uz materiālo sfēru - vajag nodrukāt tekstu, vienoties par grāmatas izdošanu. Bet, ja tu tikai prāto, iztēlojies un pat neplāno neko izdot, tad, dzīvojot nākotnē, velti tērē savus spēkus un izsvītro šo laiku no savas dzīves. Ja, sapņojot par skatuvi, esi izdomājusi, kā to panākt, izvirzījusi mērķus, izstrādājusi plānu - esi sveicināta, pasaule! Ja neieguldi spēkus sapņa realizēšanā, ar tevi viss ir slikti - tevis šajā pasaulē vairs nav.
Te tu man iebildīsi: «Vai tiešām es nevaru pasapņot pat prieka pēc?» Pasapņot var, ja nav ko darīt; tā ir mūsu psihes īpatnība. Nedaudz fantāzijas noder prāta izvingrināšanai. Taču sapņot vajag apzināti: «Tagad es apsēdīšos uz soliņa pie strūklakas un uz stundiņu nozudīšu fantāziju pasaulē, bet pēc tam iešu pieņemt pacientus.»
Pieredzes lamatas
Dzīvot pagātnē nozīmē atteikties no pārmaiņām. Tas, kurš dzīvo pagātnē, redz notikumus caur savas agrākās pieredzes prizmu. Ja pieredze bijusi negatīva - melnā gaismā. Ja pozitīva - rožainā.
Sieviete apprecējās un pēc dažiem gadiem izšķīrās, jo vīrs bija pagadījies nekāds - sliņķis un melis. Un visas nākamās attiecības viņa skata caur negatīvo prizmu, atkārto vecos paņēmienus, atrod nekam nederīgus sliņķus. Un viņai nekad nekas sakarīgs nesanāk. Bet citai sievietei mīlestībā viss bijis lieliski un superīgi, taču viņa ir izšķīrusies no mīļotā, tāpēc ka aizbrauca kopt slimo māti. Un tagad viņa raugās uz vīriešiem caur rozā brillēm - visi viņai patīk. Tas, protams, ir labāk nekā caur melnām; iespēja, ka jaunajās attiecībās viss izdosies, ir 50 pret 50. Viņa var sastapt krietnu puisi, bet var arī noturēt krāpnieku par krietnu. Taču ne viena, ne otra nemaina savu apziņu un dzīvi. Un abas ir nolemtas.
Dzīvot pagātnē nozīmē uztvert otru cilvēku nevis tādu, kāds viņš ir, bet caur savu priekšstatu par viņu. Tu visu jauno mēri ar veco olekti. Jaunais kolēģis tev atgādina ļauno, piekasīgo fizikas skolotāju, un tu domā, ka droši vien arī raksturs viņam ir tikpat žultains. Bet labi barotais priekšnieks līdzinās māsasdēlam - tikpat labsirdīgs. Un tu izturies pret viņiem kā pret cilvēkiem no pagātnes. Situācijas atkārtojas.
Te nu tu arī esi iekļuvusi pagātnes pieredzes slazdā un atņēmusi sev nākotni. Tev ir nevis dzīve, bet gan mūžīgā murkšķa diena. Pastāvīgi atkārtojas vienas un tās pašas kļūdas, vieni un tie paši prieki. Un pat vieni un tie paši cilvēki nāk pretī. Kur paliek kustība, virzība uz priekšu?
Kas ir gudrība
Lai pagātnes pieredze darbotos tavā labā, tai jāpārvēršas gudrībā. Lai tā notiktu, nepieciešams to apzināties, pārbaudīt darbībā un ar pārdomu palīdzību atņemt tai emocionālo nokrāsu. Proti, dzīvot šeit un tagad.
Kāds ir pārdzīvojis smagu šķiršanos un saka: «Šķiršanās ir sāpes un šausmas.» Citam šķiršanās bijusi laimīga izeja no strupceļa, un viņš sauc: «Šķiršanās ir ieguvums un labākais līdzeklis pret visām ģimenes problēmām!» Bet gudrs cilvēks zina, ka šķiršanās nav nedz ieguvums, nedz ļaunums, bet veids, kā saraut laulāto attiecības un atbrīvoties no tām. Šķiršanās nav ne laba, ne slikta - tā ir apgrūtinoša. Gudrs cilvēks neizvairās no šķiršanās un netiecas pēc tās - viņam tas ir tikai izejas variants no sarežģītas situācijas.
Vientulības nav - tu sev esi vienmēr.
Bez bailēm un cerībām
Bailes vienmēr ir izvietotas nākotnē, tām jāpanāk, lai jūs kaut ko izdarītu un izvairītos no briesmām. Ja kaut kas notiek šeit un tagad, cilvēks nepagūst nobīties. Terora akts, sprāgst bumba, kāds aiziet bojā, nepagūstot nobīties. Kāds no attāluma izdzird sprādzienu, kliedzienus, nobīstas, metas prom no bīstamās vietas un paglābjas, iespējams, no otrā sprādziena un no panikā kritušā pūļa.
Lai vairs nebaidītos, vajag kaut ko darīt šeit un tagad, aizsargāt sevi. Baidies palikt bez darba? Paaugstini kvalifikāciju. Baidies saslimt? Piekop veselīgu dzīvesveidu. Un bailes pāries.
Nākotnē vērsta ir arī cerība. Kad cerība uz ko labāku nepiepildās, rodas vilšanās, bet tas ir vistaisnākais ceļš uz slimībām. Iegaumē - cerība ir vāja cilvēka balsts. Stipram tā nav vajadzīga. Stiprais saskata realitāti. Viņš zina, ka var notikt ļaunākais, un ir gatavs to pieņemt. Viņam nav nepieciešams cerēt un sadomāties, tāpēc arī vilšanās viņam nedraud.
Nožēla ir vērsta uz pagātni. Tā ir bezjēdzīga. Tā neko tavā dzīvē nemainīs. No šīm jūtām ir vēlams atbrīvoties. Neko nenožēlo! Vienkārši dzīvo tālāk.
Kur dzīvo sievietes un vīrieši
Es lasu lekcijas un rīkoju seminārus dažādās valstīs. Un esmu pievērsis uzmanību apbrīnojamai kopīgai tendencei - sievietes visur ir veiksmīgas, turīgas, pievilcīgas, ar biznesu vai labu profesiju, bet vīrieši viņām līdzās ir nekādi, nekur nestrādā, ne ar ko neizceļas. Kāpēc? Tāpēc, ka mūsdienu sieviete karjeras un garīgās izaugsmes ziņā dzīvo šeit un tagad, savukārt attiecību pasaulē viņa ir vai nu iestrēgusi pagātnē, vai arī lidinās nākotnē. Tāpēc arī tik neveiksmīga partneru izvēle.
Toties mūsdienu vīrietis attiecību jomā ir gudrs un apzināts reālists, kurš dzīvo tagadnē. Bet, ja runājam par karjeru un garīgo izaugsmi, viņš ir vai nu iestidzis agrākajos sasniegumos, vai arī sapņo par augstu statusu, tikai neko tā labā šeit un tagad nedara.
Kā aizķerties aiz šeit un tagad
Sajūti savu ķermeni Tas taču vienmēr dzīvo šeit un tagad, miljardiem šūnu tajā atjaunojas, rada enerģiju. Vai tev ir ērti? Kur niez? Kur skraida skudriņas? Kā plūst elpa? Nolaid plecus zemāk. Pacel zodu. Nesavelc pieri grumbās. Iekārtojies ērtāk. Atkārto šo sevis sajušanu vairākas reizes dienā.
Palūkojies apkārt Iesaisties notiekošajā. Kas atrodas līdzās? Pa kreisi un pa labi? Aizmugurē? Izpēti priekšmetus detalizēti, pievērs uzmanību krāsai un formai. Pēc kā te smaržo? Kādas skaņas ir dzirdamas?
Dienas laikā koncentrējies uz visu, ko dari Neļauj domām aizklīst sānis - vienalga, vai raksti elektroniskā pasta vēstuli, mazgā krūzīti, runā pa telefonu vai ar vīru aci pret aci.
Koncentrējies uz cilvēku, kurš atrodas līdzās Šobrīd viņš tev ir pats galvenais pasaulē. Un vienalga, kas viņš ir - vīrs, draudzene, kaimiņiene. Kā viņš izskatās? Ko un kā saka? Ko no tevis sagaida?
Analizē to, kas ar tevi notiek Analīze vienmēr notiek tikai tagadnē un pārvērš pieredzi gudrībā. Kas tevi ir satraucis? Kas apbēdinājis? Kas iepriecinājis? Kāpēc tavs draugs tā izturas?
Parotaļājies ar bērnu Nekas cits mūs tik ļoti nepiesaista realitātei kā bērni.
Nerosies Dari darbus secīgi, nevis visu vienlaikus. Bezjēdzīga knosīšanās un šaudīšanās neļauj apzināties to, kas notiek, bet bez apzināšanās nav dzīves šeit un tagad.