Irinas Hakamadas seminārā es izdzirdēju pārsteidzošu frāzi: «Sieviete jūtas bezvērtīga bez vīrieša atzinības.» Vai tiešām mēs esam tik ļoti atkarīgas no vīriešu viedokļa un tik vājas, ka bez vīrieša atbalsta karjeru neizveidosim?
Es Irinu mīlu un cienu, tāpēc atbildēšu tā: Irina saka patiesību - sievietei ir vajadzīga vīrieša atzinība. Tomēr tā nav visa patiesība. Visa patiesība slēpjas tajā, ka ar spēku vai vājumu tur nav liela sakara - pretējā dzimuma cilvēka atbalsts ceļā uz panākumiem ir vajadzīgs ikvienam. Arī vīrietim tas ir nepieciešams.
Ja tiek apgalvots, ka kāds zinātnieks par visiem saviem sasniegumiem var pateikties sievai, - tā nav. Viņš būtu izdarījis savus atklājumus arī bez viņas, tomēr ar sievu viņam ir vieglāk. Einšteins aizdomājās līdz relativitātes teorijai, kad bija precējies ar savu pirmo sievu - matemātiķi Milevu Mariču. Viņa tam piespēlēja zinātniskas idejas un palīdzēja risināt matemātiskus uzdevumus, strādāja par skolotāju un pelnīja naudu. Gan mūza, gan naudas pelnītāja vienā personā. Salvadoram Dalī bija sieva Gala - bez viņas mākslinieka vispār nebūtu. Viņa Dalī izveidoja no tā, kas bija pie rokas. Un sanāca gluži pieklājīgs rezultāts.
Sievietes loma izcila vīra dzīvē ir divējāda - vai nu mūza un iedvesmotāja, kaislīgi un karsti mīļota, vai mammīte, kura nodrošina aizmuguri, rūpējas, mierina, rada apstākļus un neko no vīra neprasa. Tāda, starp citu, bija Einšteina otrā sieva. Viņš to krāpa pa labi un pa kreisi, taču nespēja bez viņas iztikt.

Bet vai izcilai sievietei arī ir vajadzīgs vīrs - iedvesmotājs un drošā aizmugure?
Sievietēm ar idejām viss ir labi, taču ar mērķtiecīgu darbošanos - sliktāk. Tāpēc izcilai vai vienkārši sakarīgai lietišķai sievietei ir vajadzīgs nevis iedvesmotājs, bet gan spēcīgs dzinējspēks, kurš virzītu viņu pretī mērķim, piešķirtu sākotnējo paātrinājumu, atbalstītu ar finansēm, ievadītu orbītā. Tālāk viņa tiks galā pati.
Lietišķai sievietei, kura jau ir sevi realizējusi, aktrisei, politiķei vīrietis ir nebūtiska detaļa viņas sakārtotajā dzīvē. Aizmugures lomā viņai vīrs nav vajadzīgs. Viņa pati sev ir aizmugure. Kā Anglijas karaliene Viktorija. Karjeras sākumā vīrs - princis Alberts - viņu virzīja un atbalstīja, bet tad viņš nomira un Viktorija vienpersoniski vadīja impēriju. Vai arī dziedātāja Madonna. Kad viņa bija tikko sākusi dziedāt, mīļākie un vīri viņu atbalstīja. Nonākusi virsotnē, viņai tie vairs nebija vajadzīgi.
Sieviete ir daudz pašpietiekamāka nekā vīrietis. Tikai vārdos viņa bieži sūrojas, ka pietrūkst mīļotā cilvēka, bet patiesībā lieliski jūtas arī bez viņa.

Varbūt sievietei vairāk nekā vīrs un mīļākais ir vajadzīgs tēvs? Viņš gan paslavēs, gan ieteiks, gan neļaus noiet no ceļa. Tāds tēvs un padomdevējs, kāds bija Mārgaretai Tečerei.
Bet vīrietim ir vajadzīga tāda māte, kāda bija izcilajam izgudrotājam Edisonam. Viņa reiz pārnāca mājās ar vēstuli no skolas direktora un no satraukuma drebošā balsī nolasīja dēlam: «Jūsu zēns ir tik ģeniāls, ka mūsu skola nevar nodrošināt viņa apmācību, jums viņam jāatrod cita izglītības iestāde.» Pagāja daudzi gadi, Edisons kļuva slavens visā pasaulē. Viņa māte nomira, un mātes vecajos papīros viņš atrada to pašu vēstuli, kuru uzreiz pazina pēc aploksnes. Un tajā bija teikts: «Jūsu dēls ir dumjš un netiek galā ar mācību programmu. Tāpēc viņš tiek izslēgts no skolas.»
Lai radītu, vīrietim ir vajadzīga sieviete - sieva, draudzene, mamma. Bet sievietei ir vajadzīgs vīrietis - vīrs, draugs, tētis. Var radīt arī vienatnē, tomēr vieglāk ir tad, ja ir kāds, kurš radītāju atbalsta.

Tātad jūs gribat teikt, ka nevajag visu laiku pretnostatīt sievietes un vīriešus; mēs esam līdzīgi un gluži labi spējam saprast viens otru?
Un jūs domājat citādi? (Smejas.)
Piebildīšu vēl šo to par atzinību. Mēs runājam par visnotaļ normālām atbalstošām attiecībām starp vīrieti un sievieti, bet, ja sieviete bez vīrieša atzinības jūtas kā nulle un visur to meklē, tā jau ir patoloģija. Gadās, ka nedrošas un vājas mātes meita uzskata sevi par otršķirīgu, atkarīgu no stipriem vīriešiem, kuriem pieder pasaule. Viņa cenšas māti nekopēt, ārēji izskatās stipra, bet iekšēji ir ļoti trausla un jebkurā sabiedrībā atrod vīriešus, lai pret viņiem atbalstītos, izpelnītos viņu atzinību. Sievietes uzslava viņai nenozīmē neko, kaut vai viņu cildinātu akadēmiķe. Savukārt, ja šo sievieti par apķērīgu nosauks iereibis santehniķis, viņa uzreiz sāks starot.
Sastopams arī cits sieviešu tips ar tādu pašu ārējo uzvedības līniju - tēvs viņai bijis nopietns, bargs un bez kāda maiguma, mūžam ar viņu neapmierināts. Arī viņa alks pēc vīriešu atzinības - pierādīs, cik viņa ir laba meitene.
Atņem atzinības meklētājai vīriešus, un viņa nonāks vakuumā. Kurp skriet? Kā priekšā izrādīties?

Kāda mana draudzene, interjera dizainere, pēc šķiršanās no vīra uzņēmēja meta darbu pie malas un apgalvo, ka vairs nespējot radīt, jo visa viņas daiļrade bijis teātris vienam skatītājam - vīram, kurš viņu apbrīnoja. Un bez viņa darbs ir zaudējis jebkādu jēgu.
Visticamāk, viņai darbs bijis pašapliecināšanās veids («Paskaties, vīrs, es arī esmu ko vērta!»), un tagad viņai vairs nav, kam demonstrēt savu vērtību un savu talantu. Acīmredzot bijušais vīrs viņu uztur tāpat kā līdz šim, tāpēc viņai nav vajadzības pelnīt dienišķo maizi un viņa var atļauties radošo krīzi.

Un ko ar to iesākt?
Jūsu draudzenei? Iet un strādāt. Ar piespiešanos. Un tad viņa vai nu atklās prieku darbā, kas ir lieliski, vai arī piesaistīs cita vīrieša uzmanību, kas ir mazāk lieliski, tomēr pašvērtējumu nedaudz pacels un viņu nomierinās.

Sieva domā, ka vīrs viņu pametis viņas mūžīgās aizņemtības dēļ, un ir nolēmusi attīstīt sevī sievišķību - apmeklē izaugsmes treniņus, sporta klubus. No kurienes mums ir šis dzinulis - tiklīdz kaut kas noiet greizi, tā uzreiz jāpilnveido sava sievišķība? Kāpēc vīrieši tā nenoņemas ar savu vīrišķību?
Sievišķību ir vieglāk pilnveidot nekā vīrišķību. Sievišķība atrodas virspusē. Sievietei ir jāpatīk vīrietim, viņa vēl līdz šim laikam drīzāk ir prece attiecību tirgū, nevis pircēja, tāpēc augumam, matu sakārtojumam un manierēm viņas acīs ir nozīme.
Jums ir paveicies - no sievietēm (atšķirībā no vīriešiem) pagaidām neviens nopietni nepieprasa pašrealizāciju un veiksmīgu karjeru. Vīrišķība slēpjas iekšpusē, nevis ārpusē. Vari trenēt muskuļus, cik uziet, bet bez mašīnas, dzīvokļa, bez sava biznesa vai profesijas, bez konta bankā tu neesi variants. Daudz vieglāk ir nomest svaru, uztrenēt vēderu un dibenu sporta zālē nekā izveidot firmu, nopirkt dzīvokli un kļūt par vīrieti sabiedrības acīs.
Dāmas, tveriet mirkli, tāpēc ka viss jau mainās! Situācija sāk izlīdzināties. Drīz vīrietim vairs nebūs vienalga, cik viņa sieviete pelna. Viņam vairs nav vienalga, ar ko viņa nodarbojas.

Kādas šausmas! No mums, sievietēm, mīlestības un attiecību tirgū bez izskata un rakstura prasīs vēl arī personisko sociālo statusu?!
Personiskais sociālais statuss pirmām kārtām ir vajadzīgs jums pašām. Sieviete vēl aizvien var neko nedarīt ārpus mājas un pildīt tikai savas bioloģiskās funkcijas. Man ir patiesi žēl tādu sieviešu. Viņām, manuprāt, ir ļoti garlaicīga dzīve. Viņas sevi velnišķīgi ierobežo. Un pēc tam vienmēr nožēlo.

Meitene kopš skolas gadiem domā par ģimeni. Pieaug, apprecas, dzemdē bērnus… Bērni izaug. Un tas ir viss - dzīvei pienākušas beigas! Viņa neko neprot. Viņa ir iekšēji tukša, neinteresanta vīram, draudzenēm - pat tām, kuras arī nestrādā. Viņa ir infantila un pārdzīvo akūtu nevajadzīguma krīzi. Ir atkarīga no vīra un dreb viņa priekšā. Labi, ja ir mazbērni. Vismaz kaut kas aizpilda tukšumu.

Ne jau visas nestrādājošās sievietes ir mājsaimnieces. Daudzas studē mākslu, lasa, apmeklē izstādes, satiekas ar draugiem un ir daudz izglītotākas par saviem mūžam aizņemtajiem vīriem.
Jā, ir grupa nestrādājošu kulturālu sieviešu, kuras tajā laikā, kamēr vīrs ir darbā, apmeklē pasākumus, patērē mākslu. Šādai sievietei nav iekšēja kodola, viņa nemaz nezina, kāpēc jāiet, jāpatērē un kam sakrāto atdot. Galvā un sirdī viņai visa kā ir papilnam, bet kam atdot? Un kas viņa vispār tāda ir? Dzīvot bez mērķa ir ļoti garlaicīgi.

Jūs uzskicējāt visai drūmu ainu. Manuprāt, gan mājsaimnieces, gan kultūras patērētājas ir ļoti labi iekārtojušās dzīvē. Un vispār jūs teicāt, ka sieviete var būt vienkārši izcila vīra sieva - un ar to pietiek!
Pietiek - viņas vīrietim. Viņai pašai? Šaubos.
Gribat būt vāja sieviete? Ņemiet vērā - ja jums atver durvis un pasniedz mēteli, tad jūsu alga būs par 30% mazāka nekā tiem, kas to dara.

Sakiet, vai jūs kādreiz esat mīlējis?
Ne tik sen sapratu, ka nē. Ir bijusi atkarība no dažādām sievietēm. Mīlestības nav bijis. Mani audzināja valdonīga māte kopā ar klusu tēvu. Bērnībā man bija briesmīgs, nevaldāms raksturs, mamma no izmisuma pēra mani ar siksnu. Un kā jūs domājat, kādu personīgās dzīves scenāriju es izvēlējos? Skaidrs, ka es meklēju sievieti, kura būtu līdzīga mammai, ar kuru būtu grūti, kura būtu nepieejama, un mīlēju nevis viņu, bet gan tās mokošās izjūtas, ko viņa manī izraisīja. Trīspadsmit gadu nodzīvoju laulībā. Izšķīros. Līdz piecdesmit gadu vecumam atbrīvojos no visām atkarībām - gan no mīlestības, gan nikotīna. Atteicos no attiecībām, kurās jutos truli slikti. Ļaujos tikai tām, kurās ir viegli un labi. Pavisam nesen man ir uzradies kaķis. (Smaida.) Rūpēties par viņu ir savdabīga prakse lielas, nesavtīgas beznosacījumu mīlestības pārdzīvošanai, kas ir nepieciešama stabilām attiecībām.
Pēc savas dabas nebūt neesmu pārliecināts vecpuisis. Cilvēks ir bioloģiski piemērots tam, lai dzīvotu pārī. Ja es sastapšu sievieti, kuru iemīlēšu, ļoti iespējams, ka viņu apprecēšu.
Un man šķiet - ja reiz esmu spējis pilnīgi apzināti novirzīt savu pamatinstinktu uz sev piemērotām partnerēm, tad jums būs daudz vienkāršāk atbrīvoties no sāpīgās vēlmes meklēt visu sastapto vīriešu atzinību.