Nav obligāti mīlēt vienreiz un uz visiem laikiem. Gadās, ka romantisko jūtu pietiek mēnesim vai gadam, taču tās silda dvēseli, priecē ķermeni un remdē patmīlu. Nevajag kautrēties no īsām un vieglām attiecībām - tās ne ar ko nav sliktākas par ilgstošām. Tās vienkārši ir citādas.

Nesen ar draudzenēm pie vīna glāzes runājām par mīlestību. Viena paziņoja: «Es noteikti steigšus kādā iemīlēšos! Uz visu sezonu!» Otra iebilda, ka nekad nevajag jokot ar kaut ko tik nopietnu kā mīlestība; nevajag samainīties sīknaudā, kamēr visums nav tevi aplaimojis ar kaut ko lielu.
Tik fundamentāla pieeja mīlestībai man lika aizdomāties. Mīlestība mēdz būt visāda. Kā lai iepriekš uzmin, kāda un kur? Mēs pārdzīvojam dažādus stāvokļus dažādos laikos, un mums ir vajadzīgi dažādi mierinājumi un prieki. Kāpēc vajadzētu sevi ierobežot?

Kam un kad ir vajadzīga mazā mīlestība

Dažas sievietes fiziski nespēj izturēt vientuļu dzīvi savā mājoklī. Viņas varētu iegādāties kaķīti vīrieša aizvietošanai, lai par viņu rūpētos un glāstītu, kā to iesaka modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Taču kaķis nerunā un pateicību izrāda tikai murrājot, bet mums ir svarīgi ar kādu pārmīt kaut vārdiņu, sajust maigumu. Komunikabls vīrietis līdzās ir lieliska iespēja, kā pārtraukt nomācošo klusumu ar sarunu un padarīt sadzīvi krāsaināku ar apskāvieniem.

Dažas dāmas alkst pēc kvalitatīva seksa. Daļa no viņām ir brīvas, citas ir precējušās, bet vīrs kaut kādu iemeslu dēļ (solīds vecums, liekais svars, pastāvīga aizņemtība darbā, zema potence utt.) ar savu uzdevumu netiek galā, lai arī daudzējādā ziņā apmierina. Tad sieviete sameklē mīļāko. Un, ja sekss ir labs, pret mīļāko papildus iekārei rodas pateicības jūtas, kas reizē ar satraucošo man ir noslēpums! pārvērš primitīvu kniebšanos apburošā romāniņā.

Kāda alkst pēc skaistas mīlestības. Lai būtu atzīšanās, komplimenti, ziedi, lai būtu skaista kleita un ieķeršanās kādam elkonī… Šai dāmu kategorijai sekss ir tikai romantisku attiecību pielikums. Viņas līdz bezgalībai velk garumā aplidošanas periodu, jo daudzi vīrieši iegulda attiecībās garīgos un finansiālos līdzekļus tikai līdz brīdim, kad tiek klāt mīlestības fiziskajiem priekiem, bet pēc tam... Tamlīdzīgi romāni izzūd, tiklīdz tajos parādās rutīna.

Kāda meklē iedvesmu un adrenalīnu. Un nav svarīgi, vai viņa ir rūdīta biznesa lēdija vai dzejniece ar pārpasaulīgu skatienu. Gan viena, gan otra no eiforiskās iemīlēšanās pārdzīvojumiem gūst enerģiju darbam un daiļradei. Tiklīdz iedvesma ir realizēta - jaunais projekts ieviests, poēma uzrakstīta -, ceriņkrāsas endorfīnu migla izgaist. Un viņas top brīvas no mīlestības. Viņām nav vēlēšanās ieguldīt dvēseles spēkus, lai labāk iepazītu mīļoto. Iedvesmoji? Paldies, vari būt brīvs!

Dažām gadās sekss aiz draudzības. Vīrietis ir interesants sarunbiedrs, gluži labs draugs vai paziņa. Viņam arī patīk ēst picu gultā, ar viņu vakarā var pasmieties par komēdiju, bet pēc tam nodoties mīlestībai. Tiklīdz parādās kāds piemērotāks, sekss no šīm attiecībām pazūd. Draudzība bieži vien paliek.

Pēc šķiršanās mazās mīlestības seansi ir dziedinoši daudz cietušajai dvēselei. Tie ceļ pašvērtējumu un parāda, ka ne visi vīrieši ir slikti. Mana draudzene atguvās no depresijas pēc mīļotā aiziešanas, kad paziņa piedāvāja kopā braukt uz Karību salām. Viņš bija pabeidzis vērienīgu projektu un gribēja atpūsties pie okeāna ar mazrunīgu sievieti bez nopietniem nolūkiem. Un viņi lieliski pavadīja laiku. Sieviete sajutās iekārojama, viņas partneris izrunājās un saņēma seksa devu bez kādām saistībām. Pēc tam viņi izšķīrās - nav jēgas dzert zāles, kad slimība ir pārgājusi. Tomēr abi viens otram ir pateicīgi vēl līdz šim.

Mūsu platuma grādos vienmēr modē ir vasaras romāns. Pēc ilgās ziemas mēs reibstam no saules gaismas, un mūsu jutekliskums saasinās visbanālākajā līmenī - hormonālajā. Gara diena, karstums, ultravioletie stari, pludmale, jūra, dzīvesprieks, laimes izjūta bez kāda iemesla... Un tu iemīlies. Rudenī vasaras romāni beidzas paši no sevis - tie nav savienojami ar pirmdienu, pirmajām salnām, biezo cepuri galvā un aizsalušām peļķēm.

Lielā mīla ir vai nu ļoti ilgstoša un stabila, vai arī īsa, taču mežonīga un kaislīga, dvēseli plosoša - kā rokoperā Junona un Avoss. Tas, kuru mīli, vienmēr ir unikāls un neaizstājams. Un tu esi par viņu atbildīgs.
Maza mīlestība ir patīkama un neilga. Tu vēl pirms tās sākuma zini, ka tā drīz beigsies. Un tās objekts, lai arī visnotaļ labs, ir viegli aizstājams ar citu. Viņā, tāpat kā pašās jūtās, ir daudz patīkama, taču nav nekā ekskluzīva. Un tu šajās attiecībās atbildi tikai par sevi.

Brieduma greznība

Kamēr tev ir 20-25 gadi, tu esi norūpējusies par lielās mīlas meklējumiem, tāpēc ka vajag apprecēties, dzemdēt, izveidot ģimeni, un vecāki elpo tev pakausī: «Kur ir mazbērni?» Īsi sakari šajā vecumā atgādina haotisku trusīšu kniebšanos, ir netikumīgi un neestētiski, tos pavada kaudze aizvainojumu vienam pret otru, jo ir par maz pieredzes - tīri cilvēciskās un arī seksuālās.
Kad esi sasniegusi 35-40 gadu robežu, tu vairs nevienam neko neesi parādā. Vēlmes ir noskaidrojušās. Laulības un bērnu programma ir izpildīta. Vai arī pieņemts lēmums - bērnus man nevajag, precēties negribu. Mazā mīlestība prasa veselo saprātu, pašcieņu un iecietību pret cilvēkiem, iekšējo inteliģenci. Ap četrdesmit daudzām tas viss jau ir.

Esi reāliste

Diža - nu kaut vai liela - mīlestība netiek dota ikvienai. Nesēdēsi taču vientulībā visu savu sievietes mūžu! Lielā un gaišā mīlestība negadījās arī dzejniecei Bellai Ahmaduļinai - viņa bija trīsreiz precējusies, visus vīrus krāpa, mainīja mīļākos un mīļākās. Viņi visi dzejniecei patika, un neviens neteiks, ka viņa bijusi nelaimīga mīlestībā.
Tev ir visas tiesības šūt savas dzīves mīlestības segu no gabaliņiem. Ielāpu tehnika, nevis gulbju dūnas ar atlasa oderi, bet kāda atšķirība - galvenais, lai būtu silti un pašai patiktu.

Laika faktors

Mazā mīlestība līdzinās jaunam božolē vīnam - tā ir laba tikmēr, kamēr jauna. Pēc dažiem mēnešiem božolē pārvēršas etiķī, mazā mīlestība - indē. Dažkārt to mēģina izstiept garāku, taču nevajag pūlēties velti - liela tā neizaugs, tikai saplīsīs ar blīkšķi un skandāliem. Ja mīlestības auduma pietiek tikai vestei, žaketi no tā neuzšūsi.
Mazajā mīlestībā ir svarīgi laikus aiziet. Kad viss ir kļuvis mazliet sliktāk, bet vēl nav riebīgi. Jūs esat bijuši kopā desmit mēnešus, seksā viņš bijis uzdevumu augstumos, pret tevi vienmēr uzmanīgs, lai arī nav nekāds tīrā prāta ģēnijs. Bet pēc tam pārstāja iet kopā ar tevi uz koncertiem, kļuva greizsirdīgs… Viss! Laiks laisties lapās no šīm attiecībām!
Šajā posmā jūs izšķirsieties viegli - ar skumjām, bet bez sāpēm. Un nekādas nožēlas no sērijas: «Kāds kauns, paziņas teiks, ka es atkal esmu viena…» Vai: «Es esmu neveiksminiece - jau sestais mīļākais piecu gadu laikā!»
Vai: «Kāpēc man nekas nesanāk ar laulībām?» Patiesībā tikai šī nīgrā nožēla spēj sabojāt tev dzīvi, nevis romāns, kas beidzies ne ar ko. Šķiršanās nebūt nav maza nāve, bet gan durvis uz citām attiecībām un uz citu pasauli. Pārkāp pāri slieksnim - tur ir vasara, zvaigznes virs naksnīgās jūras un skūpsti krastmalā.

Kas ir svarīgi laimīgai mazajai mīlestībai?

Vajag, lai tā sagādātu prieku, citādi nav jēgas.
Tajā neiesaistās pienākuma pēc, tajā nepaliek tāpēc, ka tā vajag.
Derētu to izvēlēties apzināti un periodiski atkārtot sev mantru: «Tas ir pagaidām, nevis uz mūžu.» Nopietnas un dziļas jūtas tik un tā izlauzīsies cauri šai mantrai, bet no liekas pieķeršanās tam, kas vajadzīgs tikai uz pāris nedēļām, tā pasargās.
• Ieraugot simpātisku vīrieti, kurš uzrunā tavu jutekliskumu, uzsmaidi maigi un aicinoši, nevis sastingsti, krampjaini satverot rokās glāzi vai kafijas tasi.
• Nevajag domās uzskaitīt tādus savus nenovērtējamos plusus kā «es esmu vēsa, nepieejama, morāli noturīga».
• Atmet muļķīgo: «Kas tas par idiotu, kas pievērš man uzmanību? Nē, nu tiešām īsts idiots, citādi nemaz neskatītos uz manu pusi.»
• Sarunājies ar vīrieti par labo, izbaudi pieskārienus un seksu.
• Priecājies par viņa dāvanām.
• Neuzmācies viņam ar savām problēmām, ja viņš par tām nejautā.
• Bet, ja pajautā, padomā, kāpēc tev vajadzētu kopā ar viņu uzšķērst savus dvēseles augoņus. Varbūt aiz prieka tie pāries paši no sevi.